• angliski: Labrador-tea
• vāciski: Sumpf-Porst
• zviedru: skvattram
• igauņu: sookail
• lietuviešu: pelkinis gailis
• krievu: багульник болотный

Purva vaivariņš- mūžzaļš augs ar virszemes sakņu sistēmu. Daudz virszemes dzinumi, gandrīz stāvi, augumā līdz 130cm. Jaunie dzinumi nav pārkoksnējušies, pārklāti ar rudu apmatojumu. Lapas pakārtotas, ziemojošas, ādainas, izstieptas, veselmalu, ar uz leju noliektā maliņām, garumā no 1.5-4.5cm.  Virspusē lapas tumši zaļas, spīdīgas, klātas maziem dziedzerīšiem, lejas daļa ruda, Ziediņi balti, ar piecām ziedlapiņām, diametrā ap 1cm, uz garām ziedu kājiņām, savāktas vairoga veida ziedkopās pa 15-25 ziediem.

Auglis piecu ligzdu daudzsēklu kārbiņa, tumša, izstiepti ovāla, garumā no 3-10mm. Augs zied no maija līdz jūlijam, sēklas nobriest no jūlija līdz augustam.

Augs ziemo zem sniega. Dzinumi, kuri ziemā nav pārklāti ar sniegu mirst.

Augs ir indīgs! Purva vaivariņam piemīt izteikts, specifisks aromāts, kas raisa sliktu dūšu, reiboņus un galvas sāpes.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto purva vaivariņa jaunos dzinumus. Ievāc lapām klātos dzinumus, kuri vēl nav paspējuši pārkoksnēties. Ievāc tos rudenī, augustā un septembrī, periodā, kad nobriest sēklas. Ievāc dzinumu galotnītes apmēram 10cm garumā.

Augus žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās, izklājot tos plānā slānī (~5cm) uz sietiem, ik pa laikam tos apmaisot. Var žāvēt arī piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 30-40C.

Ievācot, žāvējot un iepakojot šo augu jābūt īpaši uzmanīgam, jo augs ir indīgs un tam ir spēcīgs aromāts, izraisa sliktu dūšu, reiboņus un galvas sāpes. Ieteicams ar šo augu strādāt resperātorā , ne ilgāk kā 2-3h diennaktī.

Uzglabā šo augu vēsās un sausās telpās, nost no citiem augiem.

Augā atrasts: indīgas ēteriskās eļļas ( līdz 7%), kuras sastāvā ietilpst ledols, palustrols, cimols, geranilacetāts, bicikliskais spirts, ogļūdeņraži. Ēteriskā eļļa ir visās auga daļas, izņemot saknes: pirmā gada lapās līdz 7,5%, otrā gada lapās līdz 1,4%; pirmā gada stublājos līdz 1,5%, otrā gada līdz 0,2%; ziedos līdz 2,3%, augļos līdz 0,17%. Ēteriskai eļļai piemīt rūgti dedzinoša garša un balzamisks aromāts.

Augs satur arī glikozīdus (erikolīnu, arbutīnu); andromedotoksīnu; kumarīnus (eskulīnu, eskuletīnu, skopoletīnu, umbeliferonu un citus); flavonoīdus (kvercetīnu, hiperozīdu); miecvielas; fitoncīdus; vitamīns C; krāsvielas; mikro un makro elementus.

Ārstnieciskā nozīme

Purva vaivariņa preparātus pielieto kā atkrēpošanos veicinošus, pretiekaisuma, pret garā klepus un kā antiseptisku līdzekli. Tāpat arī vaivariņš rada hipotensīvu iedarbību, taču uz centrālās nervu sistēmas augstākajām daļām iedarbojas uzbudinoši.

Purva vaivariņa preparāti veicina krēpu sašķidrināšanos un izvadīšanu, paātrina to evakuāciju, mīkstina klepu, iedarbojas antibakteriāli.

Auga ārstnieciskās īpašības nodrošina tajā esošās ēteriskās eļļas, kuras lietojot iekšķīgi daļēji izdalās caur elpošanas orgānu sieniņām. Izdaloties cauri bronhiem, vaivariņa gaistošie un bioloģiski aktīvie savienojumi viegli kairina gļotādu, palielinot bronhiālo dziedzeru sekrēciju un elpceļu skropstiņu epitēlija aktivitāti. Ir novērota arī spazmolītiska iedarbība uz bronhu gludo muskulatūru. Purva vaivariņa antimikrobu aktivitāte arī saistās ar ēteriskās eļļas saturu augā, kura pat iedarbojas baktericīdi pret zelta stafilokoku.

Purva vaivariņam ir diurētiska un dezinficējoša iedarbība, kas saistās ar ēteriskās eļļas izdali ar urīnu cauri nierēm, ķīmiski neizmainītā veidā. Iedarbojoties arī uz urīnceļiem, pateicoties glikozīdam arbutīnam un ēteriskai eļļai.

Lietojot purva vaivariņu, var rasties smagas blaknes: alerģiskas reakcijas, paaugstināta nervu uzbudināmība, galvas reiboņi. CNS uzbudinājums vai tieši pretēji- nomāktība.

Latīņu nosaukums ‘Ledum’ cēlies no grieķu valodas ‘ledoa’- sveķaina auga nosaukums, no kura senajā Grieķijā ieguva vīraku.

Tautas medicīnā purva vaivariņu pielieto, lai ārstētu klepu, skrufulozi, rinītu, dizentēriju, malāriju, niezi, mitro ekzēmu, kā sviedru dzenošu līdzekli. Ar vaivariņa lapām ārstē saaukstēšanos, bronhiālo astmu, stenokardiju, plaušu tuberkulozi, podagru un dermatomikozi. Augs ir urīna dzenošs, tonizējošs un cērmju izdzenošs līdzeklis. Ziedu uzlējumu uz spirta lieto, lai ārstētu plaušu tuberkulozi, smakšanu, kā ierīvēšanos līdzekli reimatisma gadījumā.

Purva vaivariņš (Ledum palustre L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• glikozīdi (erikolīns, arbutīns) – piemīt diurētiska, antiseptiska un urīnceļu dezinfekcijas iedarbība

• miecvielas – pretiekaisuma un saistvielu īpašības, mazina gļotādu kairinājumu

• kumarīni (eskulīns, eskuletīns, skopoletīns, umbeliferons) – uzlabo mikrocirkulāciju, darbojas kā antioksidanti un spazmolītiķi

• flavonoīdi (kvercetīns, hiperozīds) – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru stiprinoša iedarbība

• C vitamīns – antioksidants, stiprina imūnsistēmu, aizsargā audus

• ūdenī šķīstošie mikroelementi – nepieciešami vielmaiņai un fermentatīvajiem procesiem

Spirtā šķīstošas vielas:

• ēteriskās eļļas (līdz 7%): ledols, palustrols, cimols, geranilacetāts, bicikliskais spirts, ogļūdeņraži – spēcīga kairinoša, antiseptiska un insekticīda iedarbība, ārīgi lietojamas reimatisku sāpju un iekaisumu mazināšanai

• fitoncīdi – dabiski augu antibiotiskie savienojumi, antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība

• krāsvielas – iespējama antioksidanta un bioaktīva ietekme

Taukos šķīstošas vielas:

• ēteriskās eļļas frakcijas – daļēji šķīst arī taukos, nodrošina uzsūkšanos ādā un sildošu efektu, ārīgai lietošanai

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• daļa flavonoīdu un glikozīdu – glicerīna izvilkums var tikt izmantots maigas iedarbības preparātos, taču jārēķinās ar auga toksiskumu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nav ieteicama iekšķīgai lietošanai toksiskās iedarbības dēļ. Tradicionāli tēja izmantota tikai ļoti mazās devās un īslaicīgi, taču šobrīd tas nav uzskatāms par drošu pielietojumu.

Spirta tinktūra (vēlams 40–70%):
Ārīgai lietošanai pie reimatisma, locītavu sāpēm un kukaiņu kodumiem. Lietot tikai lokāli un nelielos daudzumos, izvairoties no ilgstošas lietošanas.

Eļļas izvilkums:
Tiek izmantots kā sastāvdaļa pretiekaisuma ziedēs un masāžas eļļās. Sagatavot piesardzīgi, stingri ievērojot devas.

Glicerīna izvilkums:
Var lietot ārīgai lietošanai maigākas iedarbības mērķiem (piemēram, mutes skalošanai ar atšķaidītu šķīdumu), taču toksiskuma dēļ nepieciešama piesardzība.

Nav ieteicams lietot

Purva vaivariņa pārdozēšana var radīt smagu saindēšanos, kuru pavadīs slikta dūša un vemšana, īpaši smagos gadījumos tiek ietekmēta CNS un iespējama paralīze un elpceļu asfiksija, un sirds muskuļa paralīze, kas nereti rada letālu iznākumu.

Pareizās devās lietojot, tas nav ieteicams hipotonijas gadījumā.

Augu nedrīkst lietot sievietes grūtniecības un laktācijas periodā. Augu nav ieteicams nozīmēt bērniem jaunākiem par 14 gadiem, neskaitot individuālus gadījumus- stingrā ārsta uzraudzībā.

Šī auga lietošanai tiešām ir ieteicama profesionāļa konsultāciju. Neesiet pret šo augu neuzmanīgs un ja ir iespēja, labāk lietojiet kādu no alternatīviem augiem.

Lasīt par smaržīgo vakareni->