• angliski: Dame’s-violet
• vāciski: Gemeine Nachtviole
• zviedru: hesperis
• igauņu: aed-öölill
• lietuviešu: kvapioji vakarutė
• krievu: вечерница ночная фиалка

Bioloģiskais apraksts

Smaržigā vakarene ir divgadīgs augs. Pirmajā gadā tam attīstās lapu rozete, otrajā gadā veidojas ziedkāts (35-130cm garš). Augšdaļā ziedkāts ir sazarots, klāts biezu apmatojumu- gan lapas, gan ziedkāti. Lapas vienkāršas, bez pielapēm, biežāk veselas, ovāli lancetveidīgas, smailas, zobotas. Augšējās šauri lancetveidīgas, sēdošas, zemākās uz lapu kātiem.

Ziedi lieli, divdzimuma, divpussimetriski, izkārtoti plašā ķekarā ziedkāta galotnē. Nereti ķekars sasniedz pat 60cm izmēru. Ziedlapiņas violeti rozīgas, retāk baltas, garumā 15-19mm, apgriezti ovālas, pie pamatnes sašaurinātas.

Ziedkāti augļu laikā 8-25mm gari, skraji. Auglis- pāksts, kurš atveras divās daļās. Zied vakarene sākot ar maiju un turpina līdz pat augustam. Augļi nobriest vasaras beigās, rudens sākumā.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam tautas medicīnā izmanto lakstus (stublājus, lapas, ziedus) un smaržīgās vakarenes sēklas. Lakstus ievāc auga ziedēšanas laikā, maijā- jūnijā, sēklas augustā- septembrī. Lakstus žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā.

Uzglabā papīra maisos, sausā vietā ne ilgāk par 2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Smaržīgās vakarenes ķīmiskais sastāvs ir maz pētīts. Auga virszemes daļā ir <0,2% ēteriskās eļļas, saponīni un flavonoīdi. Sēklās ir daudz, žūstošu augu tauku (24-30%).

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Smaržīgās vakarenes preparāti darbojas kā viegli tonizējošs un organismu stiprinošs līdzeklis, īpaši pēc smagām slimībām vai operācijām, kad organisms jūtas novājināts un “izdedzis”. Auga virszemes daļas satur saponīnus, flavonoīdus un nelielu daudzumu ēteriskās eļļas (<0,2%), kas nodrošina vieglu sviedrējošu, pretiekaisuma un bronhus mīkstinošu efektu. Šie savienojumi pastiprina organisma aizsargspējas, mazina vieglu iekaisumu un palīdz atjaunot organisma tonusu.

Smaržīgā vakarene ir arī urīndzenošs līdzeklis, preparāti veicina urīna izvadīšanu un var palīdzēt mazināt tūsku un vieglus nieru vai urīnpūšļa traucējumus. Auga tauki un flavonoīdi nodrošina arī vieglu mīkstinošu un nomierinošu efektu gremošanas traktā un ādas virsmās.

Preparātu lietošana var sniegt atbalstu vieglās saaukstēšanās, gripas un augšējo elpceļu kataru gadījumos, pateicoties kombinētai saponīnu, flavonoīdu un ēteriskās eļļas iedarbībai, kas veicina sviedru veidošanos, mīkstina elpceļu gļotas un palīdz atbrīvoties no vieglām iensām un katarālām parādībām.

Tautas medicīna

Smaržīgā vakarene tautas medicīnā bijusi pazīstama kopš seniem laikiem, taču iekšķīgai lietošanai tā nav bijusi īpaši populāra. Tomēr dažos reģionos vakarenes nostādinājums vai tēja tiek lietoti kā viegls sviedrējošs līdzeklis saaukstēšanās, gripas un augšējo elpceļu kataru gadījumos. Auga virszemes daļas tiek izmantotas arī urīndzenošiem preparātiem, lai palīdzētu mazināt tūsku un nelielus nieru un urīnpūšļa traucējumus.

Plašāk smaržīgā vakarene tautas medicīnā tiek pielietota ārīgi un kosmētiskos nolūkos. No ziediem un lapām gatavo lokālus uzlējumus vai vannas piedevas, kas mīkstina ādu, nomierina iekaisumu un piešķir patīkamu aromātu. Tāpat augs tiek izmantots matu kopšanā, kā skalojams līdzeklis vai uzlējums, lai uzlabotu matu struktūru un smaržu.

Tautas dziednieku praksē vakarenes lapas un ziedi reizēm kombinēti ar citiem augiem, piemēram, kumelītēm vai lavandu, lai pastiprinātu sviedrējošu, tonizējošu vai nomierinošu efektu. Kosmētikā šis paradums ir saglabājies līdz mūsdienām, un vakarenes ekstrakti tiek izmantoti smaržvielu, vannas piedevu un lokālu ādas līdzekļu sastāvā.

Vakarene smaržīgā (Hesperis matronalis L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Smaržīgā vakarene ir krustziežu dzimtas augs ar patīkamu aromātu, ko tradicionāli izmanto tautas medicīnā un kosmētikā. Tā ķīmiskais sastāvs ir maz pētīts, taču zināms, ka augs satur ēteriskās eļļas, saponīnus, flavonoīdus un taukvielas.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• saponīni – veicina atkrēpošanu, darbojas kā virsmaktīvas vielas un imūnmodulatori
• flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• vitamīns C (iespējams) – antioksidants, stiprina imūnsistēmu (nav tieši pierādīts, bet iespējams pēc dzimtas līdzības)

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – labāk ekstrahējami ar spirtu, iedarbojas kā antioksidanti un pretiekaisuma līdzekļi
• ēteriskās eļļas (<0,2%) – aromātiskas, ar viegli nomierinošu vai tonizējošu efektu

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki (24–30% sēklās) – barojošas vielas ar mīkstinošu iedarbību, derīgas kosmētikā un kā nesējvielas
• ēteriskās eļļas – šķīst arī taukos, ar balzāmisku aromātu un iespējamu antiseptisku iedarbību

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – daļēji šķīst glicerīnā, iedarbojas maigi un piemēroti lietošanai bērniem vai jutīgai ādai
• saponīni – daļēji šķīst, saglabā vieglu attīrošu un imunitāti stimulējošu iedarbību

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Lai arī dati par iekšķīgu lietošanu ir maz, iespējams lietot piesardzīgi kā maigu nomierinošu vai urīndzenošu līdzekli. Ieteicams kombinēt ar citiem augiem.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Iegūst flavonoīdus un ēteriskās eļļas. Piemērota ārīgai lietošanai – ādas tonizēšanai, kukaiņu kodumu apstrādei.

Eļļas izvilkums:
Iegūst taukos šķīstošās vielas no sēklām. Der kā barojošs un ādu mīkstinošs līdzeklis kosmētikā.

Glicerīna izvilkums:
Piemērots maigai ādas kopšanai, arī bērniem. Iekļauj saponīnus un flavonoīdus, ar potenciāli mitrinošu un attīrošu efektu.

Nav ieteicams lietot

Kā jau iepriekš tika pieminēts, smaržīgā vakarene ir pētīta samērā maz, tādēļ tās lietošana jāveic piesardzīgi. Augu nav ieteicams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī to neiesaka bērniem, jo nav pietiekamu drošības datu par ietekmi uz attīstības procesiem.

Lietojot auga preparātus, ieteicams sākt ar minimālām devām un rūpīgi vērot organisma reakciju. Individuālas nepanesamības gadījumā var rasties viegli gremošanas trakta traucējumi vai alerģiskas reakcijas (īpaši cilvēkiem ar jutību pret krustziežu dzimtas augiem).

Jāņem vērā, ka, lai arī augs netiek klasificēts kā indīgs, tas nav arī pietiekami farmakoloģiski izpētīts, lai to uzskatītu par pilnīgi drošu ilgstošai un nekontrolētai lietošanai. Tādēļ ilgstoša kursa gadījumā vēlams konsultēties ar speciālistu.

Kosmētiskā nozīme

Lielais ēterisko eļļu daudzums augā, padarījis to par vienu no plaši pielietojamu augu kosmetoloģijā. Kosmetoloģijā tas pilda mīkstinošas un ādas mitrinošas funkcijas. To bieži pievieno dažādiem krēmiem, kuru mērķis ir mitrināt ādu. Turklāt, augam piemīt patīkams aromāts.

Kosmetoloģijā bieži izmanto auga saknes, jo tajās ir daudz augu tauku, savukārt, ziedlapiņās ir daudz ēterisko vielu, tāpēc tās izmanto dažādu aromātu kompozīcijās.

Lasīt par ragaino vanagnadziņu->