• angliski: common Bird’s-foot-trefoil
• vāciski: Gemeiner Hornklee
• zviedru: käringtand
• igauņu: harilik nõiahammas
• lietuviešu: paprastasis garždenis
• krievu: лядвенец рогатый

Bioloģiskais apraksts

Ragainais vanagnadziņš izaug līdz 50cm, savukārt, tā sakne zemē ieaug līdz 1,5m, tāpēc šis daudzgadīgais augs labi paciešs sausu laiku. Augs spēj augt sausā augsnē. Sakņu sistēma ir stipri sazarota, spēcīga, diametrā līdz 2cm. Stublāji veido blīvu rozeti, ar gadiem uz vienu krūmu var veidoties līdz pat 250 dzinumi.  Lapas trīslapiņu saliktas, veidotas no apgrieztas olformas lapiņām, kuras ir garumā līdz 12mm un platumā līdz 10mm. Ziedi nelieli, divdzimuma, spilgti dzelteni, nereti ar oranžām ziedlapiņām, izvietoti skrajās čemuru ziedkopās pa 5-6 ziediem. Auglis lineāra, kaila pupa, izliekta ar āķīti. Sēklas biežāk apaļas, brūnas vai tumši brūnas, sīkas līdz 2mm.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu. To žāvē labi vēdināmās telpās vai svaigā gaisā, ēnā. Augu vēlams ievākt jūnijā, tad tā ārstnieciskās īpašības būs visizteiktākās. Drogu uzglabā līdz 2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Ragainā vanagnadziņa ķīmiskais sastāvs mainās atkarībā no ievākšanas laika. Laksti, kuri tiek ievākti pirms ziedēšanas, satur 20–30% olbaltumvielu, <28% šķiedrvielu, 35% augu tauku un 24% bezslāpekļa ekstraktīvās vielas. Šajā periodā augā atrodami arī karotīns un askorbīnskābe.

Ziedēšanas laikā lakstos parādās toksiskais cianogēnais glikozīds, kas spēj atdalīt ciānūdeņražskābi, piešķirot augam rūgtenu piegaršu. Sēklās konstatēti līdz 7% augu tauku, kā arī dažādi saharīdi – glikoze, fruktoze, galaktoze un mannoze.

Papildus sastāvā atrasti flavonoīdi, tanīni, minerālvielas (Ca, Mg, K, Fe) un mikroelementi. Šie savienojumi saistīti ar auga tradicionālo lietošanu gan kā ārstniecisku, gan barības augu, īpaši ganībām.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Ragainajā vanagnadziņā (Lotus corniculatus), galvenokārt, konstatēti flavonoīdi un nitrolozīdi, kas tradicionāli tiek saistīti ar vieglu sedatīvu un spazmolītisku iedarbību, ļaujot atslābināt gludo muskulatūru un nomierināt centrālo nervu sistēmu.

Auga C vitamīns un karotinoīdi piešķir tam vieglu organismu stiprinošu un brūču dziedējošu efektu, palīdzot atjaunot spēkus pēc noguruma vai ilgstošas slimības, tomēr šie efekti nav sistemātiski pētīti cilvēkiem un nav zinātniski kvantificēti.

Ziedēšanas laikā ragainajā vanagnadziņā parādās cianogēnie glikozīdi, kas var atbrīvot ciānūdeņražskābi, tie piešķir augam rūgtenu piegaršu un padara to potenciāli toksisku pārmērīgā lietošanā, īpaši sēklu un ziedu gadījumā.

Auga olbaltumvielas, minerāli un bezslāpekļa ekstraktīvās vielas tradicionāli tiek uzskatīti par organismu stiprinošiem, bet to farmakoloģiskā iedarbība nav dokumentēta.

Tautas medicīna

Ragainais vanagnadziņš tiek plaši izmantots tautas medicīnā kā atkrēpošanos veicinošs un pretiekaisuma līdzeklis. Novārījumi un nostādinājumi no lakstiem tradicionāli lietoti mutes dobuma un kakla skalošanai, lai mazinātu saaukstēšanās simptomus, klepu un iekaisumus.

Augam piemīt arī vieglas organismu stiprinošas īpašības, un tautas medicīnā ziedu nostādinājumus lieto noguruma, galvassāpju un bezmiega gadījumā. Aplikācijas no sasmalcinātiem lakstiem tiek liktas uz sasitumiem, iekaisumiem un sabiezinājumiem, lai mazinātu sāpes un tūsku, vienlaikus veicinot mīkstināšanu.

Tradicionāli tiek uzskatīts, ka ragainais vanagnadziņš var pastiprināt laktāciju, tomēr iespējamā toksiskuma dēļ, šī īpašība tiek uzskatīta par riskantu un to lietošana barojošām mātēm nav ieteicama. Ziedu un lapu nostādinājumi var arī palīdzēt kā viegls nomierinošs līdzeklis, bet tie nekādā ziņā neaizstāj profesionālu medicīnisku aprūpi.

Tautas pieredze rāda, ka auga preparāti spēj sniegt vieglu tonizējošu un mīkstinošu efektu, palīdzot organismam atjaunoties pēc fiziska vai psihiska noguruma. Tomēr jāņem vērā, ka ragainā vanagnadziņa lietošana iekšķīgi saistās ar risku, īpaši ziedu un sēklu gadījumā, kur var uzkrāties cianogēnie glikozīdi.

Vanagradziņš ragainais (Lotus corniculatus) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ragainais vanagradziņš ir tauriņziežu dzimtas augs ar barojošu un fitoterapeitiski nozīmīgu sastāvu. Tā lakstos pirms ziedēšanas dominē olbaltumvielas un tauki, savukārt, ziedēšanas laikā pieaug aktīvo vielu koncentrācija, tostarp parādās cianogēnie glikozīdi. Augā sastopami arī cukuri, vitamīni un šķiedrvielas.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• glikoze – sniedz enerģiju šūnām, uzlabo vielmaiņu
• fruktoze – enerģētiska darbība, saldena garša, neliels hipoglikēmisks efekts
• galaktoze – strukturāla loma polisaharīdu uzbūvē
• mannoze – antibakteriāla iedarbība urīnceļos
• askorbīnskābe – antioksidants, stiprina imūnsistēmu
• bezslāpekļa ekstraktīvās vielas – uzlabo gremošanu un barības vērtību

Spirtā šķīstošas vielas:

• cianogēnie glikozīdi – toksiski lielās devās, bet mazās devās stimulē elpošanu un gremošanu
• karotīns – provitamīns A, antioksidants, aizsargā redzi un ādu

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki (lakstos un sēklās) – šūnu membrānu veidošanai, enerģijas avots
• karotīns – šķīst taukos, spēcīga antioksidanta darbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• glikoze, fruktoze – labi šķīst glicerīnā, piemēroti bērniem paredzētos izvilkumos
• askorbīnskābe – saglabā stabilitāti glicerolā, piemērota maigām formulām

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Lieto tikai pirms ziedēšanas ievāktus lakstus. Tējas veidā uzlabo gremošanu, palīdz pie viegliem iekaisumiem un ir barojoša.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Ieteicama piesardzīgi, ņemot vērā cianogēno glikozīdu klātbūtni. Tinktūra var veicināt apetīti un elpošanu, bet jālieto tikai kontrolētās devās.

Eļļas izvilkums:
Nav plaši lietots, bet eļļas izvilkums no lakstiem pirms ziedēšanas var saturēt karotīnu un taukos šķīstošos komponentus, kas palīdz ādai.

Glicerīna izvilkums:
Drošāks nekā spirta izvilkums, īpaši piemērots bērniem. Satur ūdenī šķīstošos cukurus un C vitamīnu, labs tonizējošs līdzeklis.

Nav ieteicams lietot

Ragainais vanagnadziņš kļūst indīgs ziedēšanas laikā, jo tajā uzkrājas cianogēnie glikozīdi. Lietojot augu nepareizās devās vai ziedēšanas periodā, var rasties rūgtena garša mutē, palielināta siekalu izdale, vemšana, diareja un kustību koordinācijas traucējumi. Smagos gadījumos tiek traucēta elpošana, asinsrite, var parādīties sirds darbības vājināšanās, un saindēšanās pat var beigties ar nāvi.

Jebkurā saindēšanās gadījumā nepieciešama nekavējoša medicīniska palīdzība. Tāpēc ārstnieciskai lietošanai ragaino vanagnadziņu drīkst izmantot tikai tad, ja esat zinošs, pārliecināts par devām un lietošanas pamatotību, kā arī ievērojat piesardzību attiecībā uz auga novākšanas laiku.

Papildus, lai mazinātu risku, augu nevajadzētu lietot grūtniecības vai laktācijas laikā, kā arī bērniem. Pat pie tradicionālās lietošanas ieteicams sākt ar minimālām devām un uzmanīgi vērot organisma reakciju.

Lasīt par purva vārnkāju ->