• angliski: common Couch
• vāciski: Gemeine Quecke
• zviedru: kvickrot
• igauņu: harilik orashein
• lietuviešu: paprastasis varputis
• krievu: пырей ползучий

Bioloģiskais apraksts

Daudzgadīgs, kails augs, augumā no 60-120cm, ar garu, ložņājošu un sazarotu pazemes sakneni, kurš veido daudzus vientuļus meitas dzinumus. Sakņu sistēma bārkšveida. Stublāji kaili, lapas pieguļošas, sēdošas. Lapas 5-8mm platas, zaļas vai pelēcīgas, augšpuse izteikti rievota. Ziediņi nelieli, zaļi, savākti pa 4-7 vārpstā, veidojot garas ziedkopas- sarežģītas vārpas.

Sēkla- grauds. Zied jūnijā- jūlijā, sēklas nobriest augustā- septembrī.

Ievākšana un apstrāde

Ložņu vārpatas saknes vislabāk ievākt, rudens vai pavasara zemes darbu laikā, jo šajā laikā tās satur visvairāk bioloģiski aktīvās vielas, kā arī lielos daudzumos tiek izceltas no augsnes. Liela vērtībā ir saknēm, kuras ievāktas pavasarī, pirms paspējuši ataugt stublāji un lapas. Izrokot saknes, tās notīra no smiltīm un nogriež stublājus, un lapas.

Paredzot dabīgo žāvēšanu (zem saules), saknes nemazgā, bet tikai nokrata no smiltīm. Mazgā saknes, ja žāvē piespiedu žāvētājos temperatūrā no 50-55C. Izžāvēto masu, ar rokām “izrīvē”, tādi atbrīvojoties no zemes, mazajām saknītēm un lapu paliekām, sakneņus pēc tam izlasa. Iegūtos sakneņus uzglabā veselus, labi noslēgtos stikla traukos. Iegūtās drogas lietojamas 2-3 gadus.

Šo augu nākas pienācīgi uzmanīt, jo tā viegli kļūst, par dažādu klēts kaitēkļu kārumu.

Ķīmiskais sastāvs

Ložņu vārpatas saknenis satur, galvenokārt, ogļhidrātus, no kuriem nozīmīgākie ir triticīns, mannīts (2,5–3%) un levuloze (3–4%). Tāpat sastopami glikozīdi, piemēram, agroperīns un glikovalīns, kā arī ābolskābes sāļi. Augs satur olbaltumvielas, gļotvielas, saponīnus, pektīnus, augu taukus un nelielu daudzumu ēterisko eļļu. Papildus sastāvā ietilpst karotinoīdi, askorbīnskābe un minerālie sāļi.

No visiem komponentiem vislielākais daudzums ir cietei, kura veido līdz pat 40% sakneņa masas. Šī vielu kombinācija nodrošina augam gļotvielu un mīkstinošo īpašību, kā arī urīndzenošu efektu, ko tautas medicīnā un fitoterapijā izmanto kā preparātu bāzi.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Ložņu vārpatas saknenis un uz tā bāzes gatavoti preparāti, piemēram, nostādinājumi, novārījumi un svaigi spiesta sula, tiek izmantoti urīndzenošu īpašību dēļ, lai atbalstītu žults ceļu un urīnceļu veselību. Tradicionāli tos lieto cistīta, nefrīta, uretrīta un urīna nesaturēšanas gadījumos, kā arī profilaktiski aknu un liesas funkciju atbalstam.

Sakne un tās preparāti ir pazīstami ar viegli pārklājošām un vieglu vēdera izeju veicinošām īpašībām, kas padara tos piemērotus gremošanas trakta atbalstam, piemēram, kolīta, enterīta, holecistīta vai gastrīta gadījumos. Turklāt, ložņu vārpata ir atzīta par spēcīgu atkrēpošanas aktivitāti radošu augu, ko tautas medicīnā izmanto plaušu, bronhu un augšējo elpceļu slimību atbalstam, īpaši gadījumos, kad pievienojas krēpu izdalīšanās.

Auga preparāti demonstrē arī pretiekaisuma un brūču dziedējošas īpašības, kas ļauj tos pielietot ādas problēmām, piemēram, aknei, ekzēmām, trofiskām čūlām un dermatītu gadījumos. Turklāt, ložņu vārpatas preparāti tiek uzskatīti par līdzekli asinsvadu sieniņu nostiprināšanai, vielmaiņas uzlabošanai un holesterīna līmeņa regulēšanai, kā arī par organismu tonizējošu līdzekli.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā ložņu vārpata tiek izmantota daudz plašāk nekā oficiālajā medicīnā, galvenokārt, urīndzenošu, pretiekaisuma un viegli caureju veicinošu īpašību dēļ. Saknes novārījumu un nostādinājumu veidā lieto nieru un urīnpūšļa slimību, urīna nesaturēšanas, uretrīta un cistīta gadījumos, kā arī aknu un plaušu veselības atbalstam.

Augu izmanto arī simptomātiski- pret sāpēm krūtīs, drudzi, dažādām vielmaiņas traucējumu izraisītām sāpēm kaulos un locītavās. Saknes sulu bērniem lieto tautas medicīnā diatēzes, ekzēmu un furunkulozes gadījumos, īpaši rahīta periodā.

Svaigu ložņu vārpatas lapu sulu tradicionāli lieto saaukstēšanās, bronhīta un akmeņu profilakses gadījumos. Nostādinājumi tiek izmantoti ārstnieciskām vannām ādas problēmām, izsitumiem, skrofulozei un hemoroīdiem. Tāpat tos lieto klizmām hroniska aizcietējuma gadījumos.

Preparāti no izžāvētas saknes tautas medicīnā tiek pielietoti pretiekaisuma un tonizējošiem nolūkiem reimatisma, podagras un vielmaiņas traucējumu gadījumos. Ložņu vārpata tiek izmantota kompresēs sausai ādai, piodermijas gadījumos, kā arī kopā ar citiem augiem, piemēram, lielo nātri, lai novērstu pirmslaicīgu plikpaurību. Papildus, augs tiek izmantots, lai mitrinātu kāju ādu un novērstu nepatīkamu aromātu, ievietojot pildījumu zeķēs nakts laikā.

Ložņu vārpata tradicionāli ir izmantota arī dzīvniekiem – suņiem un kaķiem – kā pretcērmju līdzeklis. Kaut šajā gadījumā, nekādi speciāli pasākumi nav nepieciešami, ja mājdzivnieki iet pastaigās, tad tie šo augu atradīs un apēdīs paši.

Ložņu vārpata (Elytrigia repens L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ložņu vārpata ir izplatīts ārstniecisks nezāļaugs ar izteiktu drenējošu, pretiekaisuma un vielmaiņu veicinošu iedarbību. Saknenis ir galvenā ārstnieciskā daļa, kurā koncentrējas ogļhidrāti, saponīni, gļotvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, īpaši ciete (līdz 40%).

Ūdenī šķīstošas vielas:

• triticīns – polisaharīds ar barojošu un enerģētisku iedarbību
• mannīts – viegls diurētiķis, palīdz izvadīt šķidrumu
• levuloze – enerģiju dodošs cukurs, viegli uzsūcas organismā
• gļotvielas – mīkstinoša un aizsargājoša iedarbība uz gļotādu
• pektīni – uzlabo zarnu peristaltiku, saista toksīnus
• askorbīnskābe – antioksidants, stiprina imunitāti
• ābolskābes sāļi – vielmaiņu regulējoša un diurētiska iedarbība
• minerālie sāļi – remineralizējoša darbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• agroperīns – pretiekaisuma un antibakteriāla iedarbība
• glikovalīns – iedarbība uz nieru un urīnceļu darbību
• saponīni – veicina izdalījumu šķidrināšanu un diurēzi
• ēteriskā eļļa – viegla antiseptiska un stimulējoša iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki – šūnu struktūras atjaunošanai un enerģijai
• karotīns – provitamīns A, antioksidants, aizsargā ādu un redzi

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• mannīts, levuloze – labi šķīst glicerīnā, piemēroti bērniem
• askorbīnskābe – noturīga glicerolā, piemērota maigām formulām
• gļotvielas – veido aizsargplēvīti, piemēroti mutes un kuņģa gļotādas nomierināšanai

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Sakneņu novārījums vai uzlējums stimulē nieru darbību, palīdz izvadīt urīnskābi, ieteicams pie locītavu slimībām, tūs­kām, cistīta.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Koncentrēts līdzeklis nieru un urīnceļu darbības uzlabošanai, piemērots arī locītavu vielmaiņas regulēšanai.

Eļļas izvilkums:
Mazāk izplatīts, bet iespējams kā pamats ziedēm pie ādas kairinājuma vai iekaisuma – izmantojams karotīna un taukos šķīstošo vielu dēļ.

Glicerīna izvilkums:
Piemērots bērniem un cilvēkiem ar jutīgu gremošanas traktu – satur gļotvielas, C vitamīnu un cukurus, iedarbojas maigi un aizsargājoši.

Nav ieteicams lietot

Blaknes no ložņu vārpatas lietošanas ir reti novērotas, tomēr ir svarīgi ievērot ieteicamās devas. Pārmērīga lietošana var radīt diskomfortu nieru apvidū un kuņģa-zarnu traktā.

Augu nevajadzētu lietot cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret tā sastāvdaļām vai hroniskām nieru problēmām. Tāpat ir ieteicama piesardzība grūtniecības un zīdīšanas periodā, kā arī bērniem. Hronisku slimību gadījumā ieteicams konsultēties ar ārstniecības speciālistu pirms preparātu lietošanas.

Papildus, ja augu gatavo uz spirtu kā izvilkumu, to nevajadzētu lietot cilvēkiem ar smagām aknu slimībām, centrālās nervu sistēmas traucējumiem vai alkohola atkarību.

Ārstniecības Receptes

Ložņu vārpatas sakņu nostādinājums: 10gr drogu nostādina 400ml atdzesētā, vārītā ūdenī 12h, tad atdala biezumus. Sakneni atkārtoti aplej ar 200ml verdoša ūdens un nostādina 1h un atkal atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei 2-4 reizes dienā pēc ēšanas.

Ložņu vārpatas sakneņa novārījums: 25gr drogu vāra uz lēnas uguns, 250ml ūdenī uz 10 minūtēm, nostādina 1h, atdala biezumus. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Ložņu vārpatas sula: spiež no sakneņa (aprīlis- maija sākums, rudens) un virszemes daļas. Skalo tekošā ūdenī, noplaucē, izmaļ cauri gaļas mašīnai, atšķaida ar ūdeni (1:1), izspiež caur blīvu audumu un vāra 3 minūtes. Lieto pa ½ glāzei 3-4 reizes dienā, 20-30 minūtes pirms ēšanas, 3-4 mēnešu garumā. Eiropā ložņu vārpatu stublāju un lapu sulu iesaka lietot pa 150-200ml dienā, žultsakmeņu gadījumā.

Ložņu vārpatas nostādinājums (aukstā ūdenī): 4 tējkarotes sakneņu drogas uz 250ml ūdens, nostādina 12h aukstā vietā, atdalīt biezumus un tos atkārtoti apliet ar verdošu ūdeni (250ml), pēc 10 minūtēm atdalīt biezumus un ļaut istabas temperatūrā padzīst. Abus iegūtos nostādinājumus sajauc- iegūto nostādinājumu izdzer dienas laikā.

Furunkulozes, trūču, miežagrauda, piņņu gadījumā: lieto 10% sakneņa novārījumu, 250ml, 3 reizes dienā, 3-4 nedēļu garumā, kombinējot ar šī paša novārījuma vannām.

Ādas slimību, diatēzes, hemoroīdu gadījumā: ikdienas vannas (38C) novārījumā- 50gr sakneņa uz 5L ūdens, 20 minūšu procedūras. Ārstēšanās kurss 10-15 vannas.

Poliartrīta un reimatisma gadījumā: 30-40gr sakneņa novāra 10 minūtes, 0,5L ūdenī uz vājas uguns, nostādina 30 minūtes, dzer pa 250ml, 2 reizes dienā vienu mēnesi, paralēli taisos vannas ar šādu novārījumu 1-2 reizes nedēļā. Ārstēšanās kurs 6-8 vannas, ja nav blakņu. Tādu pašu novārījumu arī dod bērniem rahīta gadījumā pa 100ml, 3 reizes dienā un taisa vannas.

Ložņu vārpatas nostādinājums: 2 ēdamkarotes nostādina 8h verdošā 0,5L ūdenī (termosā), izlieto 3 piegājienos 20-40minūtes pirms ēšanas, siltā veidā, kā atkrēpošanos veicinošu, sviedru dzenošu, urīndzenošu, caureju veicinošu līdzekli.

Ložņu vārpatas sakneņa novārījums: 30gr sakneņa vāra 1L ūdens, līdz mirklim, kad no sākotnējā tilpuma paliks tikai puse- lieto pa 100ml 3 reizes dienā osteohondrozes gadījumā.

Ložņu vārpatas siltais nostādinājums: 100gr sakneņa sautē 1L ūdens, līdz ūdens līmenis nokrītas līdz pusei- dzer pa 15-30 ml, 4-5 reizes dienā, ja ir sirds saslimšanas, dzeltenā kaite, holecistīts, cistīts, cukura diabēts un kā urīndzenošu nierakmeņu gadījumā- lietot pa 250ml, 3 reizes dienā.

Svaigi spiestu sulu dzer pa ½-1 glāzei, 3-4 reizes dienā 20-40 minūtes pirms ēšanas, 3-4 mēnešus ilgi, kā asins attīrošu līdzekli.

Furunkulozes gadījumā taisa nostādinājumu 60gr sakneņa uz 1L verdoša ūdens- dzer pa 3 glāzēm, 3-4 nedēļas.

Nostādinājums vannām: 50gr sasmalcinātus sakneņus vāra 5L ūdens, 30 minūtes, atdala biezumus un atdzesētu pievieno vannai. Lieto ādas slimību, diatēzes, rahīta, hemoroīdu gadījumā 10-15 vannas kurs).

Hemoroīdu, hroniskas resnās zarnas iekaisuma, urīnpūšļa un urīnceļu iekaisuma gadījumā uz nakti taisa no novārījuma mikroklizmu (30-60gr).

Dažādu ādas slimību gadījumā lieto vienu vannu nedēļā. Šim nolūkam 100gr ložņu vārpatas sakneni, kopā ar lielā diždadža sakneni (100gr) liek emaljētā spainī, pielej ½ ar ūdeni un vāra 10 minūtes. Procedūras laiks 30 minūtes, 36-37 grādu temperatūrā. Šo vannu efektivitāte palielināsies, ja to apvienosiet ar šī paša novārījuma iekšķīgu lietošanu-  1 ēdamkaroti maisījuma aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens un vāra 10 minūtes, tad atdzesē un atdala biezumus. Novārījumu lieto pa 1 glāzei, 3-4 reizes dienā pirms ēšanas.

Pārtikas nozīme

Pārtikā visbiežāk izmanto ložņu vārpatas saknes, kuras ievāc agrā pavasarī, pārrokot dārzā dobes. Senatnē no ložņu vārpatas gatavoja alu. Kā arī vārpatas sakni uzskata par maizes aizvietotāju, tas tā bija laikos, kad cilvēce cieta badu. Maizes cepšanai, saknes žāvēja un mala miltos. Miltus izmantoja proporcijā 2:1 (rudzu milti, pret vārpatas miltiem). Sakneni var lietot plaši, visbiežāk, to pirms tam termiski apstrādā vai vismaz samaļ.

Ložņu vārpata ir tas augs, kuru uzturā lieto arī suņi un kaķi, īpaši tie kuriem pietrūkst vitamīnu.

Uztura receptes

Salāti ar ložņu vārpatas sakni

200 gr, ložņu vārpatas saknes, 50 gr. skābenes, 100 gr. bietes, 40 gr. krējuma, sāls.

Sagriež ložņu vārpatas sakneni gabalos 2-3cm, novāra sāls ūdenī, nolej ūdeni, pievieno novārītu bieti, skābeņu biezeni, sāla un pievieno krējumu vai augu eļļu.

Ložņu vārpatas sacepums

150 gr. ložņu vārpatas saknes, 40 gr. olu pulvera, 5 gr. tauku. Ložņu vārpatas saknes novāra sāls ūdenī, tad samaļ gaļas mašīnā, pārlej ar ūdenī atšķaidītu olu pulveri (1:1) un liek cepeškrāsnī cepties.

Cepta gaļa ar ložņu vārpatas garnējumu

150 gr. ložņu vārpatas saknes, 150 gr. gaļas, 10 gr. tauku, sāls, pipars, etiķis.

Novāra ložņu vārpatas saknes sālsūdenī, sagriež gabalos, apcep un pasniedz, kā garnīru pie gaļas.

Mednieku maizīte no ložņu vārpatas

Ložņu vārpatas sakni divas reizes maļ caur gaļas mašīnu, pievieno raugu un pienu un ļauj rūgt 6-10h. Tad pievieno 1 olu, kuru samaisa ar neliela daudzuma piena, līdz iegūst nepieciešamo konsistenci. Tad veido nelielus kukulīšus 50-100 gr. un cep.

Ložņu vārpatas kafija

Žāvētas ložņu vārpatas saknes, apcep cepeškrāsnī, līdz tās sabrūnē. Samaļ un lieto, kā kafiju. 

Lasīt par indīgo velnrutku ->