• angliski: Purple-loosestrife
• vāciski: Gemeiner Blutweiderich
• zviedru: fackelblomster
• igauņu: harilik kukesaba
• lietuviešu: paprastoji raudoklė
• krievu: дербенник иволистный

Vītolu vējmietiņš ir daudzgadīgs augs, kurš nereti izaug līdz 2m augstuam. Tam ir četršķautņains, raupji apmatots, sarkani- brūns stublājs ar izstiepti lancetveidīgām, tumši zaļām lapām, garumā no 3-20 cm un platumā 5-15mm. Piesakņu lapu rozeti veido 3-4 pretēji izvietotas lapas, augstākās lapas apmatotas, sēdošas un izkārtotas pamīšus. Saknenis resns, mietveida, koksnains, ar daudzām sānu saknītēm. Sarkani- violeti vai tumši rozā ziedi 20mm diametrā, izvietoti garās vārpveidīgās ziedkopās, stublāju galotnēs. Auglis- ovāla kārbiņa, kurā ir daudz mazu sēkliņu.

Ārstnieciskam nolūkam tiek izmantots viss augs, gan virszemes daļa, gan saknenis. Virszemes daļu ievāc ziedēšanas periodā, no jūnija līdz septembrim. Virszemes daļu klāj plānā slānī uz sietiem un žāvē ēnā. Sakneni rok rudenī, attīra no augsnes, griež gabalos pa 3-5 cm un žāvē piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50C temperatūru.

Vītolu vējmietiņā ir miecvielas, fenolkarbonātskābe un tās atvasinājumi- hlorogēnskābe, n-kumārskābe, elagskābe, galskābe, antociāni, flavonoīdi (orientīns, glikozīds miricetīns, viteksīns, homoviteksīns), polisaharīdi, ēteriskā eļļa, C vitamīns, holīns, pektīnvielas un sveķvielas. Saknēs ir <8,5% miecvielas, kā arī saponīni. Auga sēklās ir atrasti alkaloīdi un glikozīds litranīns.

Ārstnieciskā nozīme

Vītolu vējmietiņā ārstnieciskās īpašības bija iemesls daudziem farmakoloģiskiem pētījumiem. Izteikts diurētisks efekts bija tikai ūdens ekstraktiem. Kapilāru stiprinošu efektu uzrādīja visas pētītās ekstrakta devas, taču visveiksmīgāk iedarbojas deva 1/100. Ilglaicīgā eksperimentā uz dzīvniekiem tika noteikts, ka augs lieti noder, lai ārstētu diareju, jo tajā ir aktīvās vielas- tanīni, kuri spēj aizturēt šķidrumu resnajā zarnā un neitralizēt toksīnu iedarbību.

Vītolu vējmietiņu plaši izmanto arī tautas medicīnā. Svaigas saknes un lapas sasmalcina un liek uz atvērtām brūcēm, lai apturētu asiņošanu. Nostādinājumi un novārījumi tiek pielietoti, lai ārstētu leikoreju, spēcīgu asiņošanu, hemoroīdus, menorāģiju, gastralgiju, gastroptozi, gremošanas trakta un augšējo elpceļu hroniskus gļotādas iekaisumus, diareju, kuņģa un zarnu asiņošanu. Tos dzer arī epilepsijas un citu nervu slimību gadījumā, kā tonizējošu un stiprinošu līdzekli, to lieto arī kā urīndzenošu līdzekli. Vītolu vējmietiņa sakneņa spirta izvilkumu lieto galvas un kuņģa sāpju, kā arī saaukstēšanās gadījumā.

Vītolu vējmietiņu lieto arī vannās, lai ārstētu varikozās čūlas, ekzēmu un krampjus. Auga novārījumā iesaka peldināt hiperaktīvus vai novārdzinātus bērnus. Ar auga virszemes daļas aplikācijām ārstē kašķi un strutojošas brūces. 

Vītolu vējmietiņš (Lythrum salicaria L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Vītolu vējmietiņš ir ārstniecisks augs ar plašu bioaktīvo vielu klāstu, kas nodrošina pretiekaisuma, savelkošu un antioksidanta iedarbību. Augā ir miecvielas, fenolkarbonātskābes un to atvasinājumi, flavonoīdi, polisaharīdi, C vitamīns un saponīni, kas kopā veicina imunitāti un gļotādu veselību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• miecvielas (līdz 12% lapās, <8,5% saknēs) – savelkošas un pretiekaisuma īpašības
• fenolkarbonātskābes (hlorogēnskābe, n-kumārskābe, elagskābe, galskābe) – antioksidanti un pretmikrobu iedarbība
• antociāni – asinsvadu aizsardzība un antioksidanta darbība
• polisaharīdi – imūnstimulējoša un aizsargājoša iedarbība
• C vitamīns – antioksidants, stiprina imūnsistēmu
• pektīnvielas – gremošanas sistēmas atbalsts
• holīns – nervu funkciju un vielmaiņas regulēšana

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (orientīns, miricetīna glikozīds, viteksīns, homoviteksīns) – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• ēteriskā eļļa – antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība
• saponīni (saknēs) – vielmaiņu stimulējoša un pretiekaisuma iedarbība
• alkaloīdi un glikozīds litranīns (sēklās) – potenciāli toksiski, jālieto piesardzīgi

Taukos šķīstošas vielas:

• karotīns (mazākās koncentrācijās) – antioksidants un ādas veselības atbalsts

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• polisaharīdi un C vitamīns – mitrinoša un aizsargājoša iedarbība
• miecvielas – savelkoša un gļotādu aizsargājoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Izmanto pret caureju un iekaisumiem gremošanas traktā, kā arī ādas iekaisumu mazināšanai.

Spirta tinktūra (vēlams 30–50%):
Lietojama iekaisuma un infekciju gadījumos, gan iekšķīgi, gan ārīgi, bet jāievēro piesardzība sēklu alkaloīdu sastāva dēļ.

Eļļas izvilkums:
Mazāk izplatīts, bet var būt efektīvs ādas kopšanā un pretiekaisuma līdzekļu sastāvā.

Glicerīna izvilkums:
Piemērots maigiem un bērniem drošiem izvilkumiem, jo saglabā polisaharīdu un C vitamīna labvēlīgo iedarbību.

Nav ieteicams lietot

Vītolu vējmietiņam ir daudz blakņu. Pateicoties asinsvadu sašaurinošai iedarbībai augu nedrīkst lietot hipertoniķi, to nedrīkst lietot aterosklerozes gadījumā, ja ir trombu veidošanās tendences un paaugstināta asinsrece. Ārsti šo augu neiesaka lietot grūtniecēm, barojošām mātēm un bērniem līdz 12 gadu vecumam.