• angliski: deadly Nightshade
• vāciski: Tollkirsche
• zviedru: belladonna
• igauņu: must belladonna
• lietuviešu: vaistinė šunvyšnė
• krievu: красавка белладонна

Bioloģiskais apraksts

Melnā velnoga ir daudzgadīgs augs, kurš spēj izaug vidēji 50-200cm augstumā, kuru klāj tumši zaļas lapas. Stublāja augšdaļā tas sadalās trīs zaros, kuri pēc tam arī sadalās, veidojot dakšveidīgu auga struktūru. Lapas veselas, uz kātiem, kailas, apakšējās sakārtotas pamīšus, augšpusē tuvu pretējas. Auga zemākās lapas lielas, līdz 22cm garumā un 11cm platumā, mazākās 7.5cm garumā un 3,5cm platumā. Pretēji sakārtotajām lapām ir viena iezīme, viena lapa vienmēr ir lielāka par otru, lielākā ir eliptiska un smaila, mazākā ir olveida formas. 

Ziedi veidojas lapu pazarēs, vientuļi, samērā lieli, brūni violetā krāsā, garumā 20-30mm, diametrā 14-20mm.

Melnās velnogas auglis- melna, spīdīga, sulīga, daudzsēklu oga , kura izmēros ir kā ķirsis. Tai ir saldi- sīva garša un tā ir indīga, kā visas auga daļas. Melnā velnoga zied jūnijā- augustā, augļi sāk parādīties sākot ar jūliju.

Ievākšana un apstrāde

Medicīniskiem nolūkiem izmanto melnās velnogas (Atropa belladonna L.) lapas, stublājus un saknes. Piemērotos klimatiskajos apstākļos un pienācīgi kopjot, augs vienā vietā var augt 5–6 gadus.

Lapas ievāc ar rokām 2–5 reizes veģetācijas sezonā. Pirmo ievākšanu veic ziedēšanas sākumā, noplūcot zemākās lapas līdz stublāja sazarojuma vietai. Ziedēšanas beigās ievāc lapas no jaunajiem dzinumiem. Kad augs sāk veidot ogas, to nopļauj, atstājot aptuveni 10 cm garu stublāja daļu virs zemes. Nopļauto virszemes masu sagriež apmēram 4 cm gabalos un žāvē.

Saknes rok rudenī. Tās rūpīgi attīra no augsnes, mazgā, sagriež 10–20 cm garos gabalos, nepieciešamības gadījumā pārgriež arī gareniski un žāvē.

Rezultātā iegūst trīs veidu drogu: lapas, stublājus un saknes. Lapas un stublājus žāvē piespiedu žāvētājos, temperatūrai nepārsniedzot 40 °C. Saknes žāvē izklātas plānā kārtā uz sietiem, noēnotā un labi vēdināmā vietā. Ievāktās auga daļas jāuzsāk žāvēt pēc iespējas ātrāk, lai saglabātu aktīvo vielu saturu.

Lapas un stublājus uzglabā līdz 2 gadiem, saknes – līdz 3 gadiem, sausā, tumšā un labi vēdināmā telpā.

Ķīmiskais sastāvs

Melnās velnogas auga galvenie aktīvie komponenti ir alkaloīdi. Saknēs visbiežāk sastopami hiosciamīns un atropīns, kuru koncentrācija vidēji sasniedz 4 %, savukārt, lapās tie ir 0,14–1,2 %, stublājos 0,2–0,65 %, ziedos 0,24–0,6 %, bet gatavos augļos- ap 0,7 %. Papildus lapās atrodams arī skopolamīns, apoatropīns un belladonīns.

Auga virszemes daļās sastopamas arī gaistošās vielas, tostarp N-metilpirolīns, N-metilpirolidīns un piridīns, kā arī flavonoīdi un oksikumarīni. Saknēs ir konstatēts arī alkaloīds kuskhigrīns.

Šāds aktīvo vielu profils nodrošina velnogas spēcīgu holinoblokējošo iedarbību, kas izskaidro gan tās farmakoloģisko efektu, gan augstu toksicitāti.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Galvenais melnās velnogas aktīvais alkaloīds ir atropīns, kas iedarbojas uz parasimpātisko nervu sistēmu. Tas paplašina acs zīlītes, nomāc gremošanas trakta un sviedru dziedzeru sekrēciju, kā arī atslābina gludo muskulatūru bronhos un kuņģī. Nelielās devās atropīns var radīt miera sajūtu un muskuļu relaksāciju, savukārt, lielākās devās iespējama uzbudinājuma rašanās gan fiziskā, gan psihiskā līmenī, iedarbojoties uz galvas smadzeņu garozu.

Melnās velnogas alkaloīdi tiek pētīti arī mūsdienu farmakoloģijā kā spēcīgi holinoblokatori, kas nozīmē to lietošanu oftalmoloģijā, bronhu spazmu mazināšanā un kā premedikāciju anestēzijas procedūrās. Tomēr visa auga sagatavotie preparāti ir indīgi, īpaši augļi un saknes, un to farmakoloģiskā iedarbība ir neprognozējama, ja netiek stingri kontrolēta deva.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā melnās velnogas lietošana ir ļoti ierobežota, galvenokārt, indīguma dēļ. Vēsturiski to izmantoja gan iekšķīgi, gan ārīgi, lai mazinātu sāpes, drudzi, čūlas un iekaisumus kuņģī vai aknās. Eksperimentāli sagatavoti ekstrakti tika kombinēti ar vīnu vai augļu sulām.

Tomēr sistemātiska auga lietošana var izraisīt vairākas blaknes: galvassāpes, pastiprinātu nervozitāti, miegainību, vājumu, reiboni, koordinācijas traucējumus, runas traucējumus, mutes sausumu, garšas un apetītes zudumu, aizcietējumus, redzes traucējumus un fotofobiju. Ārējās lietošanas gadījumā iespējams acu spiediena paaugstinājums, akomodācijas paralīze un redzes izmaiņas. Pārdozēšana var radīt toksiskas izpausmes, tostarp uzbudinājumu, apziņas aptumšošanos, krampjus un halucinācijas.

Melnās velnogas augļi ir īpaši bīstami: apēdot 10–20 ogu, iespējams letāls iznākums. Alkaloīdi nav piemēroti lietošanai glaukomas pacientiem vai zīdīšanas periodā, jo tie var samazināt piena sekrēciju.

Velnoga melnā (Atropa bella-donna L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Velnoga melnā ir indīgs augs ar bagātu alkaloīdu sastāvu, kas, galvenokārt, ietekmē centrālo nervu sistēmu. Aktīvākie alkaloīdi ir hiosciamīns, atropīns un skopolamīns, kuri koncentrējas dažādās auga daļās, īpaši saknēs. Papildus satur flavonoīdus, oksikumarīnus un gaistošās vielas, kas ietekmē augļa aromātu un farmakoloģiskās īpašības.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – antioksidanti ar pretiekaisuma un kapilāru stiprinošu iedarbību
• oksikumarīni – pretiekaisuma un antikoagulanta īpašības
• apoatropīns – alkaloīds ar nervu sistēmu ietekmējošu darbību (ierobežotā daudzumā)
• balladonīns – alkaloīds ar pretsāpju un spazmolītisku efektu

Spirtā šķīstošas vielas:

• hiosciamīns, atropīns (saknēs vidēji 4%, lapās līdz 1.2%) – spēcīgi alkaloīdi ar pretsāpju, spazmolītisku un pretdrudža iedarbību
• skopolamīns – spēcīgs nervu sistēmas ietekmētājs ar sedatīvu un halucinogēnu iedarbību
• kuskhigrīns – alkaloīds, kas atrodas saknēs, ar neirotoksisku efektu
• gaistošās vielas (N-metilpirolīns, N-metilpirolidīns, piridīns) – ietekmē aromātu un iespējamu antiseptisku efektu

Taukos šķīstošas vielas:

• alkaloīdi (daļēji šķīst taukos) – uzkrājas šūnu membrānās un iedarbojas uz nervu audu receptoru darbību

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi un oksikumarīni – stabilas vielas ar antioksidantu īpašībām
• alkaloīdi (ierobežotā daudzumā) – saglabā toksicitāti

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nelietot, jo alkaloīdi ir indīgi un var izraisīt nopietnas blakusparādības un saindēšanos.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Izmanto precīzi dozētās farmaceitiskās formās, galvenokārt, ārpusģimenes medicīnas praksē. Pašārstēšanās ir bīstama.

Eļļas izvilkums:
Nav plaši lietots, jo alkaloīdu daudzums padara izvilkumu toksisku un riskantu.

Glicerīna izvilkums:
Nelietojams mājas apstākļos; toksicitāte saglabājas.

Nav ietiecams lietot

Melnās velnogas preparātus nevajadzētu lietot pacientiem ar gremošanas trakta traucējumiem, piemēram, zarnu atoniju, čūlainu kolītu vai smagu aizcietējumu gadījumos. Tāpat lietošana nav ieteicama pie labdabīgas priekšdziedzera hiperplāzijas, plaušu tūskas, izteiktas aterosklerozes, tahikardijas, aritmijas vai vispārēja izsīkuma stāvokļa.

Kārstā laikā melnās velnogas preparāti var veicināt ķermeņa pārkaršanu un, īpaši nepareizi lietojot, radīt karstuma dūriena risku. Pārdozēšana var izraisīt nopietnas blaknes, tostarp slikta dūša, vemšana, tahikardija, miokarda išēmija, nātrene, svīšanas samazināšanās, hipertermija, aritmija, halucinācijas un citus simptomus. Ņemot vērā šī auga potenciālu radīt letālu iznākumu, jebkura saindēšanās gadījumā nepieciešama tūlītēja medicīniska palīdzība.

Pirmā palīdzība

Ja rodas aizdomas par saindēšanos ar melno velnogu, laiks ir kritiski svarīgs – nekavējoties jāvēršas slimnīcā. Pirmajās 10–20 minūtēs parādās sausums mutē, dedzināšana kaklā un uz mēles, apgrūtināta rīšana, runas traucējumi un balss aizsmakums. Acu zīlītes paplašinās un vairs nereaģē uz gaismu, redzes spēja tuvumā samazinās, bet gaismas uztvere kļūst saasināta. Uz ādas var parādīties sausuma un apsārtuma simptomi, reizēm pavada uzbudinātība, murgošana un halucinācijas.

Receptes

Der zināt, ka preparāti no melnās velnogas ir plašā piedāvājumā aptiekās, tāpēc nereti to izgatavošana pašrocīgi ir pilnīgi lieka un apdraud veselību. Aptiekās pieejamie preparāti būs drošāki un jau ar konkrētu paredzētību un noteiktām lietošanas devām. Kuras būs noteicis speciālists.

Lasīt par vītolu vējmietiņu ->