• angliski: field Wormwood
• vāciski: Feld-Beifuß
• zviedru: fältmalört
• igauņu: põldpuju
• lietuviešu: dirvoninis kietis
• krievu: полынь полевая

Bioloģiskais apraksts

Lauka vībotne ir daudzgadīgs augs augumā līdz 100cm, taču ir sastopami arī ievērojami īsāki eksemplāri (ap 40cm). Stublājs stāvs vai piepacelts, pamatnē pārkoksnējies, kails vai viegli samtaini apmatots. Nereti stublājam ir sarkanīgs tonis. Lapas 4-10cm garas, plūksnainas, divās vai trijās daļās dalītas. Jaunās lapas ir klātas ar samtainu, sudrabotu apmatojumu, augam pieaugot lapas kļūst tumši zaļas. Ziedi stublāja un augšējo zaru galos, izvietoti vienpusējos blīvos ķekaros. Ziedi dzelteni brūnā vai sarkanīgi brūnā tonī. Pēc noziedēšanas veidojas augļi- nelielas sēklu kārbiņas.

Saknenis mietveida, koksnains ar daudziem sānu ģeneratīviem dzinumiem.

Zied no jūlija līdz oktobrim.

Eiropā ir sastopami vairāki Artemisia campestris paveidi (apakšsugām), dominējošie ir: subsp. campestris L., subsp. glutinosa (geju ex Besser) Batt., subsp. maritima Arcangeli, subsp. alpina (DC.) Arcangeli, subsp. bottnica AN Lundstrōm ex Kindb un subsp. borealis (Pallas) Hall & Clements.

Ievākšana un apstrāde

Lauku vībotni izmanto kompleksajā terapijā, kā arī dažādu slimību profilaksei. Ārstniecībā izmanto visas augu daļas- saknes, stublājus, lapas, ziedus un augļus. Ievākšana parasti notiek auga ziedēšanas laikā, protams, saknes rok rudenī un augļus ievāc to nobriešanas laikā.

Ķīmiskais sastāvs

Augs ir bagāts ar flavonoīdiem , fenolskābēm un terpēnu savienojumiem. Augs satur flavonoīdus, krizīnu, apigenīnu, luteolīnu, 6-hidroksiluteolīnu, eupatilīnu, kempferolu, kempferola ramnozīdu, kvercetīnu, ramnetīnu, hiperozīdu, rutīnu,izorhamnetīnu, miricetīnu, pinocembrīnu, naringenīnu, sakuretīnu, hesperidīnu un eriodiktiolu, fenolu skābes, 4-metoksikanēļskābi, p -kumarskābi, ferulīnskābi un hlorogēnskābi. Eskuletīnu, pektīnu un terpenoīdus α -pinēns, β - mircēns, β -pinēns, 1,8-cineols, limonēns , p .-cimēns, α -terpinenēns, γ -terpinēns, mentols, α -kopēns, β -fernēzēns, cis-nerolidols un kariofilēna oksīds.

Lauka vībotnes ēteriskajā eļļā ir spathulenols, alfa kadinols, fitols, kariofillēna oksīds, ‘salvial-4(14)-en-1-one’, alfa-epi-muurolols un vernbenons. Turklāt ir atrastas arī divas sastāvdaļas, kuras šobrīd vēl nav identificētas un tām nav piešķirti nosaukumi.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Farmakoloģiskie un fitoķīmiskie pētījumi liecina, ka lauku vībotnes ekstraktiem piemīt izteikta antioksidatīva aktivitāte, kā arī antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība, kas, galvenokārt, pierādīta in vitro un eksperimentālos modeļos. Auga ēteriskās eļļas komponenti un flavonoīdi uzrāda arī insekticīdu un fitoncīdu aktivitāti. Eksperimentālos pētījumos aprakstīta citotoksiska iedarbība pret atsevišķām audzēju šūnu līnijām, kā arī iespējama hepatoprotektīva, nefroprotektīva un glikozes līmeni regulējoša ietekme, tomēr šie dati, galvenokārt, iegūti preklīniskā līmenī un vērtējami kā perspektīvi.

Atsevišķos pētījumos novērota arī vazorelaksējoša un viegli hipotensīva iedarbība, kas var būt saistīta ar auga flavonoīdu un ēteriskās eļļas sastāvu. Tomēr šī ietekme nav pietiekami klīniski nostiprināta, lai to uzskatītu par pierādītu terapiju arteriālās hipertensijas gadījumā. Lauku vībotnei raksturīgas arī rūgtvielas, kas stimulē gremošanas sekrēciju, kā arī iespējama spazmolītiska un karminatīva iedarbība, kas saskan ar Artemisia ģints farmakoloģisko profilu.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā lauku vībotne tiek izmantota plaši un daudzveidīgi. Dažādu valstu etnomedicīnā to lieto cukura diabēta, gremošanas traucējumu, gastralģijas, caurejas un vielmaiņas problēmu gadījumos. Augu izmanto arī elpošanas sistēmas saslimšanu, tostarp bronhīta un plaušu tuberkulozes simptomu mazināšanai. Tradicionāli tas tiek uzskatīts par līdzekli, kas stimulē aknu un žults sistēmas darbību, kā arī palīdz nieru darbības traucējumu gadījumos.

Lauku vībotne tiek aprakstīta kā emmenagogs un līdzeklis sieviešu reproduktīvās sistēmas darbības veicināšanai. Tautas praksē to lieto arī cistīta, ostealģijas, helmintu invāziju un dažādu ādas bojājumu gadījumos. Ārīgi svaigi sasmalcinātu augu izmanto strutojošu brūču, augoņu un iekaisīgu ādas bojājumu ārstēšanai. Novārījumus un nostādinājumus tradicionāli lieto mutes dobuma skalošanai zobu sāpju gadījumos, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un gastrīta simptomu mazināšanai augu maisījumos.

Tautas medicīnas pieredzē lauku vībotnei tiek piedēvēta arī pretparazītu, pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība, kā arī izmantošana dažādu hronisku slimību gadījumos.

Lauku vībotne (Artemisia campestris L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Lauku vībotne ir aromātisks un bioloģiski aktīvs augs, kura sastāvā ir bagātīgs flavonoīdu, fenolskābju un terpēnu komplekss. Tā iedarbība izpaužas kā pretiekaisuma, antioksidanta, spazmolītiska un pretmikrobu iedarbība. Augs ir īpaši bagāts ar dažādiem flavonoīdiem, kas darbojas sinerģiski ar ēteriskās eļļas sastāvdaļām.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• Flavonoīdi (apigenīns, luteolīns, kvercetīns, kempferols, rutīns, hiperozīds, miricetīns u.c.) – antioksidanta, pretiekaisuma un kapilāru stiprinoša iedarbība
• Fenolskābes (hlorogēnskābe, ferulīnskābe, p-kumarskābe, 4-metoksikanēļskābe) – antioksidanta, pretvīrusu un pretiekaisuma iedarbība
• Pektīni – zarnu trakta funkciju uzlabošana, detoksikācija

Spirtā šķīstošas vielas:

• Flavonoīdi (naringenīns, sakuretīns, ramnetīns, izorhamnetīns, pinocembrīns, hesperidīns, eriodiktiols) – antioksidanti ar pretiekaisuma un asinsvadu aizsargājošām īpašībām
• Eskuletīns – kapilāru nostiprinošs, pretiekaisuma un fotoprotektīvs
• Daļa fenolskābju – pastiprina spirtā iegūstamo ekstraktu efektivitāti

Taukos šķīstošas vielas:

• Terpenoīdi (α-pinēns, β-mircēns, β-pinēns, 1,8-cineols, limonēns, p-cimēns, mentols, α-terpinenēns, γ-terpinēns) – antiseptiska, spazmolītiska un bronhodilatējoša iedarbība
• Ēteriskās eļļas komponenti (spathulenols, fitols, alfa-kadinols, vernbenons) – pretmikrobu, antioksidanta un sedatīva iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• Flavonoīdi (rutīns, hiperozīds, luteolīns) – maiga pretiekaisuma un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• Fenolskābes – antioksidanta un detoksikējoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Lauku vībotnes tēja ir piemērota gremošanas sistēmas uzlabošanai, spazmu mazināšanai un kā viegls antiseptiķis. Lietot mērenās devās.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Tinktūra koncentrē flavonoīdus un terpēnus, efektīva elpceļu, asinsvadu un gremošanas trakta atbalstam. Var izmantot arī ārēji.

Eļļas izvilkums:
Eļļas macerāts ieteicams ārīgai lietošanai pie muskuļu sāpēm, iekaisumiem un ādas kairinājumiem – pateicoties ēterisko eļļu iedarbībai.

Glicerīna izvilkums:
Piemērots jutīgākiem lietotājiem un bērniem, ar kapilārus stiprinošu un pretiekaisuma iedarbību. Var lietot arī mutes dobuma skalošanai.

Nav ieteicams lietot

Lauku vībotnes ilgstoša un pārmērīga lietošana var nelabvēlīgi ietekmēt nervu sistēmu, jo Artemisia ģints augi satur bioloģiski aktīvas vielas ar potenciāli neirotoksisku iedarbību lielās devās. Tādēļ lietošanas kurss parasti nedrīkst būt ilgstošs, tradicionāli tas nepārsniedz aptuveni divas nedēļas, un, ja nepieciešama atkārtota lietošana, starp kursiem ieteicams ievērot pārtraukumu.

Augu nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā, jo tas var ietekmēt dzemdes tonusu un bioloģiski aktīvās vielas var nonākt mātes pienā. Tas nav ieteicams arī cilvēkiem ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu, īpaši saasinājuma periodā, kā arī enterokolīta gadījumā, jo rūgtvielas un ēteriskās eļļas var kairināt gļotādu. Piesardzība jāievēro cilvēkiem ar migrēnu un tireotoksikozi, kā arī mazasinības gadījumā. Augu nedrīkst lietot individuālas nepanesamības vai alerģiskas reakcijas gadījumā.

Pārtikas nozīme

Pateicoties lauku vībotnes īpatnējai smaržai un sīvajai garšai, to izmanto, vīnu, spirta izvilkuma un tēju gatavošanai. Tā kā tajā ir liela koncentrācija ēterisko vielu, to var izmantot arī kā aromātisku garšvielu.

Kulinārām vajadzībām lauka vībotni izmanto mazās devās. Pievienojot mazliet tējai, tā piešķirs patīkamu aromātu un paaugstinās sasildīšanās spēju- kas lieti noder aukstā laikā.

Lauka vībotnei piemīt arī viena, ļoti interesanta īpašība- tā mazina dažādu produktu bojāšanos spēju. Līdz ar to, to var izmantot, kā visnotaļ, efektīvu konservējošu līdzekli, kas palīdzēs ilgāk saglabāt produktus svaigus.

Kosmētiskā nozīme

Lauku vībotni izsens pielietot ādas un matu kopšanā. Līdzekļi, kuru sastāvā ir šis augs ir noderīgi taukainai un problemātiskai ādai- mazina taukainību, mazina pinnes un palīdz sašaurināt ādas poras.

Visbiežāk, lauku vībotni izmanto lai, cīnītos ar akni, mazinātu vecuma pazīmes ādā, veicinātu kolagēna izstrādi, mazinātu iekaisumu un sasārtumu, paātrinātu ādas dzīšanu, apdegumu un traumu gadījumā. Augs mazina arī ekzēmas, psoriāzes un kašķa simptomus.

Lauku vībotnes līdzekļus var izmantot arī taukainu matu skalošanai. Tā normalizēs galvas ādas dziedzeru darbību, atbrīvos no blaugznām, spēcinās matu saknes un mazinās to izkrišanas tendences.

Lasīt par parasto vībotni ->