![]() | ![]() | ![]() | ![]() ![]() | ![]() |
![]() | ![]() | ![]() |
- angliski: field Wormwood
- vāciski: Feld-Beifuß
- zviedru: fältmalört
- igauņu: põldpuju
- lietuviešu: dirvoninis kietis
- krievu: полынь полевая
Bioloģiskais apraksts
Lauka vībotne ir daudzgadīgs augs augumā līdz 100cm, taču ir sastopami arī ievērojami īsāki eksemplāri (ap 40cm). Stublājs stāvs vai piepacelts, pamatnē pārkoksnējies, kails vai viegli samtaini apmatots. Nereti stublājam ir sarkanīgs tonis. Lapas 4-10cm garas, plūksnainas, divās vai trijās daļās dalītas. Jaunās lapas ir klātas ar samtainu, sudrabotu apmatojumu, augam pieaugot lapas kļūst tumši zaļas. Ziedi stublāja un augšējo zaru galos, izvietoti vienpusējos blīvos ķekaros. Ziedi dzelteni brūnā vai sarkanīgi brūnā tonī. Pēc noziedēšanas veidojas augļi- nelielas sēklu kārbiņas.
Saknenis mietveida, koksnains ar daudziem sānu ģeneratīviem dzinumiem.
Zied no jūlija līdz oktobrim.
Eiropā ir sastopami vairāki Artemisia campestris paveidi (apakšsugām), dominējošie ir: subsp. campestris L., subsp. glutinosa (geju ex Besser) Batt., subsp. maritima Arcangeli, subsp. alpina (DC.) Arcangeli, subsp. bottnica AN Lundstrōm ex Kindb un subsp. borealis (Pallas) Hall & Clements.
Ievākšana un apstrāde
Lauku vībotni izmanto kompleksajā terapijā, kā arī dažādu slimību profilaksei. Ārstniecībā izmanto visas augu daļas- saknes, stublājus, lapas, ziedus un augļus. Ievākšana parasti notiek auga ziedēšanas laikā, protams, saknes rok rudenī un augļus ievāc to nobriešanas laikā.
Ķīmiskais sastāvs
Augs ir bagāts ar flavonoīdiem , fenolskābēm un terpēnu savienojumiem. Augs satur flavonoīdus, krizīnu, apigenīnu, luteolīnu, 6-hidroksiluteolīnu, eupatilīnu, kempferolu, kempferola ramnozīdu, kvercetīnu, ramnetīnu, hiperozīdu, rutīnu,izorhamnetīnu, miricetīnu, pinocembrīnu, naringenīnu, sakuretīnu, hesperidīnu un eriodiktiolu, fenolu skābes, 4-metoksikanēļskābi, p -kumarskābi, ferulīnskābi un hlorogēnskābi. Eskuletīnu, pektīnu un terpenoīdus α -pinēns, β - mircēns, β -pinēns, 1,8-cineols, limonēns , p .-cimēns, α -terpinenēns, γ -terpinēns, mentols, α -kopēns, β -fernēzēns, cis-nerolidols un kariofilēna oksīds.
Lauka vībotnes ēteriskajā eļļā ir spathulenols, alfa kadinols, fitols, kariofillēna oksīds, ‘salvial-4(14)-en-1-one’, alfa-epi-muurolols un vernbenons. Turklāt ir atrastas arī divas sastāvdaļas, kuras šobrīd vēl nav identificētas un tām nav piešķirti nosaukumi.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Farmakoloģiskie un fitoķīmiskie pētījumi liecina, ka lauku vībotnes ekstraktiem piemīt izteikta antioksidatīva aktivitāte, kā arī antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība, kas, galvenokārt, pierādīta in vitro un eksperimentālos modeļos. Auga ēteriskās eļļas komponenti un flavonoīdi uzrāda arī insekticīdu un fitoncīdu aktivitāti. Eksperimentālos pētījumos aprakstīta citotoksiska iedarbība pret atsevišķām audzēju šūnu līnijām, kā arī iespējama hepatoprotektīva, nefroprotektīva un glikozes līmeni regulējoša ietekme, tomēr šie dati, galvenokārt, iegūti preklīniskā līmenī un vērtējami kā perspektīvi.Atsevišķos pētījumos novērota arī vazorelaksējoša un viegli hipotensīva iedarbība, kas var būt saistīta ar auga flavonoīdu un ēteriskās eļļas sastāvu. Tomēr šī ietekme nav pietiekami klīniski nostiprināta, lai to uzskatītu par pierādītu terapiju arteriālās hipertensijas gadījumā. Lauku vībotnei raksturīgas arī rūgtvielas, kas stimulē gremošanas sekrēciju, kā arī iespējama spazmolītiska un karminatīva iedarbība, kas saskan ar Artemisia ģints farmakoloģisko profilu.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā lauku vībotne tiek izmantota plaši un daudzveidīgi. Dažādu valstu etnomedicīnā to lieto cukura diabēta, gremošanas traucējumu, gastralģijas, caurejas un vielmaiņas problēmu gadījumos. Augu izmanto arī elpošanas sistēmas saslimšanu, tostarp bronhīta un plaušu tuberkulozes simptomu mazināšanai. Tradicionāli tas tiek uzskatīts par līdzekli, kas stimulē aknu un žults sistēmas darbību, kā arī palīdz nieru darbības traucējumu gadījumos.Lauku vībotne tiek aprakstīta kā emmenagogs un līdzeklis sieviešu reproduktīvās sistēmas darbības veicināšanai. Tautas praksē to lieto arī cistīta, ostealģijas, helmintu invāziju un dažādu ādas bojājumu gadījumos. Ārīgi svaigi sasmalcinātu augu izmanto strutojošu brūču, augoņu un iekaisīgu ādas bojājumu ārstēšanai. Novārījumus un nostādinājumus tradicionāli lieto mutes dobuma skalošanai zobu sāpju gadījumos, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas un gastrīta simptomu mazināšanai augu maisījumos.
Tautas medicīnas pieredzē lauku vībotnei tiek piedēvēta arī pretparazītu, pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība, kā arī izmantošana dažādu hronisku slimību gadījumos.









