• Angliski: Mugwort
• Vāciski: Gemeiner Beifuß
• Zviedru: gråbo
• Igauņu: harilik puju
• Lietuviešu: paprastasis kietis
• Krievu: полынь обыкновенная

Bioloģiskais apraksts

Parastā vībotne ir daudzgadīgs augs, kurš nereti sasniedz līdz pat 1,5m augstumu. Stublājs stāvs, apakšpusē koksnains, brūni-sarkans, spēcīgi zarots un blīvi aplapots. Lapas aug pamīšus, lapas līdz 20cm garas, zemākās uz īsiem kātiem, augšējās sēdošas. Lapas dalītas divās vai trijās daļās, plūksnainas, gludu vai mazliet zobotu malu. Lapas virspuse tumši zaļa, apakšpuse sudraboti pelēcīga. Ziedkopas daudz, atrodas pamatā auga galotnēs, skaru veidā. Auglis veidojas, kā vārpstveidīga sēklkopa. Zied sākot sākot ar jūniju-jūliju līdz augustam-septembrim.

Augam patīk augt ceļmalās, sētmalēs, klajumos un izgāztuvēs. Agrāk šim augam tika piedēvētas īpaši maģiskas īpašības, uz Līgo, no tiem taisīja vainagus, kas aizsargāja no jeb kādas maģiskās iedarbības uz visu gadu. Šo augu ārstniecībā pielieto jau izsens.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam pielieto pamatā auga virszemes daļu, taču saknenis arī ir izmantojams. Virszemes daļu ievāc visu ziedēšanas laiku. Ārstnieciskām vajadzībām ievāc auga augšējo daļu, kura nav paspējusi vēl pārkoksnēties. Žāvē sienot buntēs vai uz sietiem, tās izklājot plānā slāni, laiku pa laikam apgriežot augu uz otru pusi, kā ierasts- labi vēdināmās telpās, kurām nepiekļūst tieši saules stari. Drogas derīguma termiņš 3 gadi. Pēc smaržas augs nav, ļoti patīkams- smarža ir balzamiska, garša mazliet rūgta.

Saknes daļas, kuras nav pārkoksnējušās ievāc vēlā rudenī vai agri pavasarī- auga sakne ir ievācama, kad tā stublāji izkalsts un vēl nav atsākuši augšanu. Izraktās saknes attīra no smiltīm, noskalo aukstā tekošā ūdenī, izgriež mīkstās daļas un žāvē uz sietiem vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60C. Sakņu derīguma termiņš 3 gadi.

Ķīmiskais sastāvs

Parastā vībotne (Artemisia vulgaris L.) ir aromātisks augs ar izteiktu rūgtvielu un ēteriskās eļļas saturu. Ēteriskās eļļas sastāvs ir mainīgs un atkarīgs no augšanas apstākļiem un ķīmiskā tipa, taču tajā visbiežāk konstatē 1,8-cineolu, borneolu un tujona izomērus, kā arī citus monoterpēnus un terpenoīdus. Tujons ir farmakoloģiski un toksikoloģiski nozīmīgs savienojums, kas nosaka daļu auga bioloģiskās iedarbības.

Augā konstatētas arī rūgtvielas, kas stimulē gremošanas sekrēciju, kā arī flavonoīdi un fenola savienojumi ar antioksidatīvu potenciālu. Lapās atrodams karotīns un askorbīnskābe, kā arī nelielos daudzumos tiamīns. Augā ir identificēts arī holīns un dažādi organiskie savienojumi, tostarp aldehīdi, kas saistīti ar ēteriskās eļļas frakciju.

Saknēs konstatēts līdz aptuveni vienam procentam ēteriskās eļļas, kā arī miecvielas, gļotvielas, sveķvielas, cukuri un neliels daudzums taukvielu. Tajās sastopams arī inulīns, lai gan tā koncentrācija nav tik augsta kā tipiskajos inulīna uzkrājējaugos.

Kopumā parastās vībotnes ķīmiskais sastāvs raksturīgs Artemisia ģints augiem- ar dominējošu ēteriskās eļļas frakciju, rūgtvielām un bioloģiski aktīviem terpenoīdiem, kas nosaka auga farmakoloģisko potenciālu un vienlaikus arī lietošanas ierobežojumus.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastā vībotne (Artemisia vulgaris L.) satur ēterisko eļļu, rūgtvielas, flavonoīdus, fenola savienojumus un citas bioloģiski aktīvas vielas. Ēteriskajā eļļā konstatēts 1,8-cineols, borneols, kā arī tujona izomēri. Šo savienojumu komplekss nosaka auga fizioloģisko iedarbību.

Rūgtvielas reflektoriski stimulē kuņģa sulas izdalīšanos, uzlabo apetīti un veicina gremošanas procesu. Augam piemīt karminatīva un viegli spazmolītiska iedarbība, kas var mazināt vēdera uzpūšanos un zarnu kolikas. Novārījumiem un nostādinājumiem tradicionāli piedēvēta arī sviedrējoša, temperatūru pazeminoša un viegli nomierinoša iedarbība.

Flavonoīdi un fenola savienojumi nodrošina antioksidatīvu aktivitāti, savukārt, miecvielas un ēteriskās eļļas frakcija veicina pretmikrobu un lokāli pretiekaisuma efektu. Ārīgi lietoti preparāti var sekmēt brūču dzīšanu un mazināt iekaisuma reakciju.

Iedarbības ziņā parastā vībotne tiek uzskatīta par maigāku rūgtaugu salīdzinājumā ar vērmeli (Artemisia absinthium L.), taču ar līdzīgu darbības virzienu- kuņģa un žults sekrēcijas stimulāciju, apetītes uzlabošanu un aknu darbības veicināšanu.

Tautas medicīna

Parastā vībotne ir plaši lietota Eiropas un Āzijas tautas medicīnā. Visbiežāk tā izmantota gremošanas traucējumu gadījumā- apetītes zuduma, gastrīta, vēdera pūšanās un koliku mazināšanai. To lieto kā sviedrējošu līdzekli saaukstēšanās un drudža gadījumos, kā arī kā nomierinošu līdzekli bezmiega un nervu spriedzes situācijās.

Tradicionālajā praksē vībotnes nostādinājumus izmanto arī krampju un bronhiālās astmas simptomu mazināšanai. Dažādos reģionos to pielieto nieru un urīnceļu traucējumu gadījumos.

Ārīgi auga preparāti tiek izmantoti brūču, čūlu un ādas iekaisumu skalošanai. Ar tiem skalo mutes dobumu gļotādas iekaisuma gadījumā un pielieto ilgi nedzīstošu brūču kopšanai.

Tautas medicīnā parastā vībotne tradicionāli saistīta ar sieviešu veselību. To lieto menstruālā cikla regulēšanai un sāpīgu menstruāciju mazināšanai. Augs uzskatīts par dzemdes tonusu ietekmējošu līdzekli.

Vīriešiem

Vīriešu veselības kontekstā tautas medicīnā vībotnes sēklas un virszemes daļas lietotas potences traucējumu un urīnceļu iekaisuma gadījumos. Augu iekļauj arī dažādos maisījumos prostatas un nierakmeņu problēmu gadījumā.

Vībotne parastā (Artemisia vulgaris L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Parastā vībotne ir tradicionāli izmantots ārstniecības augs ar spēcīgu rūgtvielu un ēterisko eļļu klātbūtni, kas veicina gremošanu, mazina spazmas un tai piemīt antiseptiska iedarbība. Ēteriskās eļļas sastāvdaļa tujons ir neurotoksisks, tāpēc lietošana jāveic piesardzīgi.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• Miecvielas – pretiekaisuma un savelkoša iedarbība
• Gļotvielas – aizsargājoša, nomierinoša iedarbība uz gļotādu
• Cukurs – enerģijas avots, uztura sastāvdaļa
• Askorbīnskābe – antioksidants, imunitāti stiprinoša
• Inulīns – prebiotisks efekts, zarnu trakta veselības veicināšana
• Holīns – nervu sistēmas atbalsts un aknu funkciju veicināšana

Spirtā šķīstošas vielas:

• Rūgtvielas – stimulē kuņģa sulas izdalīšanos un ēstgribu
• Aldehīdi – antiseptiska un stimulējoša iedarbība
• Tiamīns (B1 vitamīns) – vielmaiņas regulācija, nervu sistēmas darbība

Taukos šķīstošas vielas:

• Ēteriskās eļļas (cineols, borneols, tujons) – pretmikrobu, spazmolītiska un tonizējoša iedarbība (tujons – potenciāli toksisks lielās devās)
• Karotīns – antioksidants, A vitamīna provitamīns
• Augu eļļa – nodrošina taukos šķīstošo vielu uzsūkšanos

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• Miecvielas – saudzīga pretiekaisuma iedarbība
• Askorbīnskābe – imunitāti stiprinoša, labi šķīst glicerīnā
• Gļotvielas – nomierinoša un mitrinoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Tēja no parastās vībotnes lapām uzlabo gremošanu, mazina vēdera uzpūšanos un spazmas. Lietot mērenās devās, ne ilgstoši.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Koncentrē ēteriskās eļļas un rūgtvielas, lietojama pie gremošanas traucējumiem, kā arī ārīgi pret iekaisumiem. Lietošanu ierobežot tujona dēļ.

Eļļas izvilkums:
Der ārīgai lietošanai pie muskuļu sasprindzinājuma vai locītavu sāpēm. Uzmanība jāpievērš tujona saturam – nelietot uz lieliem ādas laukumiem.

Glicerīna izvilkums:
Piemērots maigai iedarbībai uz gļotādu, piemēram, skalošanai pie mutes dobuma iekaisumiem. Satur antioksidantus un gļotvielas.

Nav ieteicams lietot

Parastās vībotnes (Artemisia vulgaris L.) preparātus nevajadzētu lietot ilgstoši vai lielās devās. Pārmērīga un ilgstoša lietošana var radīt nervu sistēmas darbības traucējumus, kas saistīti ar ēteriskās eļļas sastāvā esošo tujona savienojumu iedarbību.

Ieteicamais lietošanas kurss parasti nepārsniedz 2 nedēļas. Ja nepieciešams terapiju atkārtot, starp kursiem vēlams ievērot vismaz 2 nedēļu pārtraukumu.

Augu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, jo tas var ietekmēt dzemdes tonusu. Tāpat nav ieteicama lietošana zīdīšanas periodā.

Preparāti nav piemēroti personām ar kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu (īpaši saasinājuma laikā), enterokolītu, izteiktu mazasinību, tireotoksikozi, kā arī migrēnas gadījumā. Lietošana jāizvairās arī individuālas paaugstinātas jutības vai alerģiskas reakcijas gadījumā.

Hronisku slimību gadījumā vai vienlaikus lietojot medikamentus, pirms lietošanas ieteicama konsultācija ar speciālistu.

Ārstniecības Receptes

Parastās vībotnes nostādinājums: 1 tējkaroti drogu aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina un atdala biezumus.

Parastās vībotnes saknes novārījums: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu sakņu, aplej ar 500ml kvasa, vāra 5 minūtes uz mazas liesmas tad atdala biezumus. Lieto guļus stāvoklī.

Parasto vībotni plaši pielieto arī dažādu sātīgu gaļas ēdienu pagatavošanai, jo tā piešķirs patīkamu garšu un palīdzēs organismam ar šo ēdienu tikt galā, jo tajā esošās vielas, gan palīdzēs darboties gremošanas traktam, gan aknai.

Agrākos laikos īpaši nenodalīja vērmeli un parasto vībotni un lietoja vienādi, kaut arī biežāk mājas apstākļos vībotnei deva priekšroku, jo tā bija maigāka. Interesanti, ka daudzi senie pieraksti, parasto vībotni iesaka epilepsijas slimniekiem, kā arī viss augs, ekstrakta veidā tika dots kuņģa, zarnu un dzemdes vēža gadījumā.

Vībotnes tēja: 1 tējkaroti, sasmalcinātu drogu aplej ar 250ml verdoša ūdens, nostādina pāris minūtes un atdala biezumus. Un pēc nepieciešamības dzer to dienā, nepārsniedzot 3 glāzes nesaldinātas (!) tējas. No tautas medicīnas viedokļa, var jaukt saldu kopā ar skābu, bet nedrīkst saldu ar rūgtu, tas maina iedarbību!

Augs arī ir pazīstams dziedniecībā, kā unikāls ginekoloģijas augs, tas tiešām var palīdzēt!

Parastā vībotne vēža ārstēšanā

Parastā vībotne izsens ir pielietota ļaundabīgu audzēju ārstēšanā. Ar to ārstē dzemdes, barības vada, kuņģa un zarnu vēzi, kā arī sarkomas gadījumā pielieto parastās vībotnes sakni.

Gatavo to tā: 2 ēdamkarotes sasmalcinātas un žāvētas saknes aplej ar vārītu- atdzesētu ūdeni, blīvi noslēdz trauku un nostādina to siltā vietā 10h. Tālāk šo nostādinājumu vārad 10 minūtes un nostādina vēl 2h. Atdala biezumus. Lieto trīs reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Šādu nostādinājumu atšķaidot ar vārītu un atdzisušu ūdeni 1L (bet vēl siltu) izmanto arī iekšķīgām dzemdes skalošanām.

Ļaundabīgu audzējumu gadījumā pielieto arī auga virszemes daļas nostādinājumu. Pagatavošanai ņem 3 tējkarotes drogu, aplej ar 1,5 glāzē verdoša ūdens un nostādina 4h slēgtā traukā- vislabāk māla, kurš aptīts ar dvieli. Nostādinājumam atdala biezumus un lieto 3-4 reizes dienā, pa ¼ glāzes 30 minūtes pirms ēšanas.

Dzemdes, kuņģa, taisnās zarnas, barības vada vēža un sarkomas gadījumā, lieto šādu auga lapu un sakņu izvilkumu. Ņem 5 ēdamkarotes drogu un aplej ar 0,5L kvalitatīva šņabja. Nostādina siltā un tumšā vietā 3 nedēļas, laiku pa laikam izvilkumu sakratot. Atdalām biezumus un lieto pa 1 tējkarotei, 3 reizes dienā pirms ēšanas.

Atceramies tikai vienu, šīs receptes nevar uzskatīt par pilnvērtīgām vēža ārstēšanas metodēm, bet palīdzēt tas var!

Pārtikas receptes

Pārtikas vajadzībām ievāc auga lapas un saknes. Man pašam patīk ievākt arī vēl neuzziedējušas ziedkopas. Auga sakne izskatās nesimpātiski un atgādina vienkāršu puļķīti, kuram diez vai būs garšas. Taču gatavojot gaļu, sautējot pievienojiet vienu saknes gabaliņu un iegūsiet gaļu ar pavisam citu garšu. Un ātri vien, mājnieki visu gaļu būs apēduši!

Vībotne ir lielisks augs, kuru var pielietot īpaši dažādu putnu ēdieniem.

Uztura receptes

Marinēta gaļa ar vībotni

0,5L marinādes, 1 ēd.k. vībotnes lapas, 0,5 kg gaļas.

Marinādē pirms gaļas ielikšanas liek marles maisiņā vībotni. Tālāk liek gaļu un notur marinādē 3-5h, pēc tam cep vai sautē gaļu.

Vībotnes pulveris

Žāvētu vībotni saberž un izmanto, kā garšvielu salātiem un sautējumiem.

Ceptas gaļas aromatizēšana ar vībotni

Pavisam īsi pirms gaļas gatavības, gaļu apber ar pavisam neliela daudzuma vībotnes pulvera.

Vībotnes uzlējums

5 gr. žāvētas vībotnes, 1L šņabja, 20 gr. cukura. Pievieno šņabim žāvētu vībotni, nostādina 2 nedēļas, atdala biezumus un pievieno cukuru, kurš ir izšķīdināts nelielā daudzumā ūdens.

KOSMĒTISKĀ NOZĪME

Kosmētiskām vajadzībām tiek izmantotas visdažādākās vībotnes, gan parastā vībotne, gan vērmele un arī citas, retāk sastopamas, starp ārstniecības augiem Latvijā. Vībotnēs ir viens unikāls savienojums artemizīns, kurš rada pretaudzēju, prethelmintu un antibakteriālas īpašības. Protams, šajos augos ir arī organiskās skābes, ēteriskās eļļas, vitamīni, makro- un mikroelementi.

Visbiežāk ārstnieciskajā kosmētikā izmanto vērmeli un parasto vībotni, kaut parastā biežāk sastopama tautas medicīnā, to izmanto, kā nostādinājumus un novārījumus. Vērmeles ekstraktam piemīt nomierinošas, pretiekaisuma, antibakteriālas un mitrinošas īpašības, kā arī tā veicina matu augšanu.

Šie augi spēj atrisināt daudz un dažādu estētisku ādas problēmu. Āda pēc vērmeles ekstrakta lietošanas kļūst tvirta un iestiepta, uzlabojās tās tekstūra un krāsa.

Lielās koncentrācijas ekstraktus pielieto galvas mazgāšanai. Tie regulē galvas ādas tauku dziedzerus, turklāt uzlabo apasiņošanos matu sīpolos, kas stimulē matu augšanu. Nostādinājums iedarbojas iznīcinoši arī uz sēnīšu kultūru un patogēnajām baktērijām, kuru dēļ nereti parādās blaugznas. Pateicoties pretniezes un brūču dziedējošam efektam, vērmeles preparātus var veiksmīgi pielietot lai ārstētu seboreju un cīnītos pret blaugznām.

Visbiežāk vībotnes izmanto kosmētikā ar šādu efektu:

• Pretiekaisuma;
• Pretmikrobu;
• Antioksidanta;
• Aizsargājošs;
• Seboregulējošs.

Dermatoloģijā šos augus izmanto, lai cīnītos ar visa veida ādas iekaisumiem un lai atbrīvotos no dažnedažādiem ādas defektiem. Ekstrakti iedarbojas uz kairinājumu, sasārtumiem, niezi un tūsku. Vībotne lieliski noder arī, lai ārstētu galvas ādu un cīnītos pret matu izkrišanu. Turklāt, vērmeli pielieto līdzekļos, kas saistās ar pārlieku lielu svīšanu.

Vībotnes nerada nekādas blaknes un ir drošas ārīgai lietošanai, neskaitot gadījumus, kad ir individuāla auga nepanesamība vai alerģija uz to.

Lasīt par parasto vīgriezi ->