 |  |  |  |  |
 |  |  |
- Angliski: wild Pansy
- Vāciski: Wildes Stiefmütterchen
- Zviedru: styvmorsviol
- Igauņu: aaskannike
- Lietuviešu: trispalvė našlaitė
- Krievu: фиалка трехцветная
Bioloģiskais apraksts
Trejkrāsu vijolīte- viengadīgs vai divgadīgs augs,
augumā no 10 līdz 20cm. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs, tievs, sazarots.
Lapas pakārtotas, noapaļoti sirdsveida ar lielām pielapēm. Zemākās lapas
kātainas, stublāju lapas sēdošas. Ziedi vientuļi, lieli (līdz 3,5cm),
neregulāras formas uz gariem ziedkātiem. Ziediņš sastāv no 5 dažāda izmēra
ziedlapiņām: visbiežāk augšējās divas tumši- vai zili- violetas, divas sānu
gaiši violetas, apakšējā ziedlapiņa lielāka par visām un parasti dzeltena vai
balta, bet dabā ir sastopami arī citu krāsu eksemplāri. Auglis- kārbiņa
trīsdaļīga izmērā līdz 1cm. Zied no aprīļa līdz vēlam rudenim. Sēklas nobriest
no jūnija līdz oktobrim.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto visu vijolītes
virszemes daļu. Ievāc kā Trejkrāsu vijolīti, tā arī tīruma vijolīti. Augus
ievāc ziedēšanas sākumā no maija līdz jūnijam, nogriežot nedaudz virs zemes.
Ievākto zālīti žāvē uz sietiem, ēnainā, labi vēdināmā telpā vai piespiedu
žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Žāvēšanu ieteicams sākt laicīgi, jo
ātrāk pasāksiet, jo vairāk vērtīgo vielu saglabāsies.
Ķīmiskais sastāvs
Trejkrāsu vijolīte satur vairākas bioloģiski aktīvas vielas, kas nodrošina auga ārstnieciskās īpašības. Augā atrodami alkaloīdi, īpaši violaemitīns, kas piedalās auga nomierinošajā un pretiekaisuma iedarbībā, kā arī miecvielas, kumarīni un saponīni. Vijolītes flavonoīdu komplekss, ieskaitot violakvercetīnu, viteksīnu, orientīnu, violatīnu un rutīnu, nodrošina pretiekaisuma, antioksidantu un kapilāru stiprinošu efektu. Augā ir antociāni un leikoantociāni, polisaharīdi un gļotvielas, kā arī organiskās skābes- vīnskābe, ursulskābe un salicilskābe, kas papildus ietekmē auga pretiekaisuma un nomierinošās īpašības. Vijolītē atrodams arī C vitamīns un karotinoīdi, kas veicina audu atjaunošanos un antioksidantu aizsardzību.
Augs satur plašu minerālvielu spektru: makroelementi kā kālijs, kalcijs, magnijs un dzelzs, kā arī mikroelementi- mangāns, varš, cinks, kobalts, molibdēns, alumīnijs, bārijs, selēns, niķelis, stroncijs un svins. Vijolīte spēj uzkrāt dzelzi, cinku, molibdēnu, bāriju un selēnu, kas var pastiprināt tās bioloģisko aktivitāti un terapeitisko efektu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Trejkrāsu vijolītes nostādinājumi iedarbojas kā atkrēpošanos veicinoši un pretiekaisuma līdzekļi, tiem piemīt arī mērena žulti dzenoša un diurētiska iedarbība. Šī darbība, galvenokārt, saistīta ar saponīniem, flavonoīdiem un gļotvielām.Nostādinājumi un novārījumi pastiprina bronhiālo dziedzeru sekrēciju, mīkstina kairinošos aplikumus, sašķidrina krēpas un palīdz tām atdalīties, kā arī stimulē gļotādu skropstiņepitēlija aktivitāti, veicinot krēpu evakuāciju un mazinot klepu. Šī mukolītiskā iedarbība ir tipiska saponīnus saturošiem augiem.
Pretiekaisuma īpašības nodrošina flavonoīdi, salicilskābes atvasinājumi un gļotveidīgās vielas, kas iedarbojas mīkstinoši un aizsargājoši uz gļotādām. Ēteriskā eļļa augā ir nelielā daudzumā, un tās loma ir papildinoša, nevis dominējoša. Preparātiem piemīt viegla antiseptiska iedarbība gremošanas traktā un elpceļos.
Vijolītes preparāti pastiprina urīna un sviedru izdali, uzlabo vielmaiņas procesus ādas slimību gadījumā un tradicionāli tiek lietoti diatēzes gadījumā. Flavonoīdi veicina kapilāru sieniņu stabilizāciju un var samazināt asinsvadu caurlaidību iekaisuma apstākļos.
Auga saknes satur augstāku saponīnu koncentrāciju un lielākās devās var iedarboties kā vemšanu izraisošs līdzeklis, tādēļ to lietošana prasa piesardzību.
Trejkrāsu vijolītē esošie saponīni iedarbojas bronholītiski, atkrēpošanu veicinoši un viegli diurētiski. Alkaloīds violaemitīns tradicionāli tiek saistīts ar atkrēpošanu veicinošu iedarbību, lai gan tā farmakoloģiskā nozīme mūsdienu literatūrā tiek vērtēta piesardzīgi.
Flavona glikozīds violakvercetīns lokāli un resorbtīvi var stabilizēt šūnu membrānas un mazināt iekaisuma mediatoru aktivitāti audos.
Lietojot vijolītes preparātus, novērojama arī mērena spazmolītiska un žulti dzenoša iedarbība.
Tautas medicīna
Trejkrāsu vijolīte kopā ar tīruma vijolīti tradicionāli ieņem nozīmīgu vietu tautas medicīnā. To lieto stipra klepus un citu elpceļu slimību gadījumā kā mīkstinošu un atkrēpošanu veicinošu līdzekli. Nostādinājumu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi- piņņu, izsitumu, sastrutojumu, ekzēmas un ādas niezes gadījumā. Bērniem tradicionāli gatavo vannas diatēzes gadījumā.Vijolītes drogas iesaka lietot nieru un urīnceļu iekaisuma gadījumos. Augu izmanto kompleksajā terapijā nierakmeņu, urīnskābes diatēzes un citu uroloģisku traucējumu gadījumos, galvenokārt, pateicoties vieglai diurētiskai un pretiekaisuma iedarbībai.
Ar augu nostādinājumiem skalo mutes dobumu zobu sāpju, gļotādu iekaisuma un parodontozes gadījumā, izmantojot auga vieglo antiseptisko un savelkošo efektu.