 |  |  |   |  |
 |  |
- angliski: devil’s-bit Scabious
- vāciski: Teufelsabbiß
- zviedru: ängsvädd
- igauņu: harilik peetrileht
- lietuviešu: pievinė miegalė
- krievu: сивец луговой
Bioloģiskais apraksts
Pļavas vilkmēle ir daudzgadīgs augs, 15-90cm augumā. Saknenis īss, noliekts, ar daudzām resnām saknēm. Stublāji stāvi, nereti virsotnē sazaroti, apakšpusē kails vai mazliet apmatots, augšpusē klāts ar piekļautiem matiņiem.
Apakšējās lapas rozetē, viegli ādainu virsmu, eliptiskas vai izstieptas (apgriezti lancetveidīgas), sašaurinās virzienā uz lapu kātiņu. Stublāja lapas izkārtotas pretēji, sēdoši, ar saaugušiem lapu kātiem, augšpusē spīdīgas, izstieptas, divi vai trīs pāri.
Pļavas vilkmēles ziedi ir zilganā vai bālganā krāsā un izvietoti galviņas ziedkopā. Ziedkopas izvietotas uz gariem ziedkātiem. Kauslapas garākas par ziedkopu, eliptiskas, plēvformas. Ziedi, ziedkopā ir vienādi. Ziedēšanas periods jūlijs- septembris. Auglis apmatots sēklenis.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskās īpašības piemīt augu lakstiem un saknei. Aptiekā šo augu sastapsiet, kā Succisae herba (laksti) un Succisae radix (sakne). Auga lakstus un saknes ievāc dažādos laikos, ziedus ievāc pirms augs sāk ziedēt un to žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā. Sakni rok vēlā rudenī, žāvē lēni, līdzīgi, kā lakstus.
Ķīmiskais sastāvs
Pļavas vilkmēle (Succisa pratensis L.) ir ķīmiski samērā maz pētīts augs, taču zināms, ka tā satur vairākas bioloģiski aktīvas vielu grupas. Augā konstatētas rūgtvielas, miecvielas (tanīni) un saponīni.
Aprakstīta arī flavonoīdu un citu fenola savienojumu klātbūtne, kā arī ūdenī šķīstošas vielas- polisaharīdi. Šīs vielu grupas ir raksturīgas daudziem ārstniecības augiem ar vieglu pretiekaisuma un tonizējošu potenciālu.
Minerālvielu sastāvs nav detalizēti izpētīts, taču, tāpat kā citi pļavu augi, vilkmēle satur makro- un mikroelementus, kuru daudzums var būt atkarīgs no augšanas vietas un augsnes sastāva.
Kopumā auga ķīmiskais sastāvs ir daudzveidīgs, bet zinātniski vēl nepietiekami raksturots.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Pļavas vilkmēles (Succisa pratensis L.) iedarbība tiek saistīta ar augā esošajām rūgtvielām, miecvielām un saponīniem. Saknei tradicionāli piedēvē pret helmintu un urīna dzenošu iedarbību. Lakstiem raksturīga brūču dziedējoša, viegli baktericīda, atkrēpošanu veicinoša un diurētiska iedarbība. Lielākās devās iespējams arī viegls caureju veicinošs efekts, kas var būt saistīts ar saponīnu klātbūtni.Jāuzsver, ka šīs īpašības, galvenokārt, balstās tradicionālajā lietojumā, jo klīnisku pētījumu par auga efektivitāti ir maz.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā pļavas vilkmēli izmanto jau vēsturiski. To lieto augšējo elpceļu saslimšanu gadījumos- klepus, saaukstēšanās un apgrūtinātas elpošanas gadījumā. Šim nolūkam visbiežāk izmanto saknes novārījumu, kam piedēvē atkrēpošanu veicinošu iedarbību.
Tradicionāli saknes novārījumu lieto arī galvassāpju un kuņģa darbības traucējumu gadījumā.Auga antiseptisko un savelkošo īpašību dēļ, to izmanto ārīgi ādas slimību, sastrutojumu, griezumu un traumu aprūpē.
Lieto gan svaigu, sasmalcinātu augu, gan žāvētas drogas novārījumus kompresēm un aplikācijām.Saknes novārījums tautas praksē tiek uzskatīts par līdzekli pret helmintiem, kā arī tam piedēvē diurētisku un vēdera izeju veicinošu iedarbību.
Senatnē šo augu izmantoja arī pret indīgu čūsku un dzīvnieku kodumiem.