• Angliski: Bulrush
• Vāciski: Breitblättriger Rohrkolben
• Zviedru: bredkaveldun
• Igauņu: laialehine hundinui
• Lietuviešu: plačialapis švendras
• Krievu: рогоз широколистный

Bioloģiskais apraksts

Platlapu vilkvālīte ir liels, daudzgadīgs sakņu augs, kurš izaug līdz 2m. Stublāji resni, cilindriski, 1-2m augsti, ar neizteiktiem mezgliem. Saknenis masīvs, ložņājošs, sekli ieaudzis zem ūdens. Lapas cietas, veselas, jostveidīgas, lineāras, platumā līdz 2cm, pelēcīgi- zaļā krāsā. Ziedi viendzimuma, maziņi. Ziedkopa- izstiepti cilindriska vālīte, kurš sastāv no 2 daļām, līdz 2,5cm diametrā. Vālīte viegli samtaina, tuvojoties rudenim tā brūnē. Savas dekoratīvās īpašības vālītes saglabā līdz pavasarim, rezultātā tās sadalās sēkliņās un tiek ar vēju iznēsātas.

Augs zied no jūnija- jūlijam. Augļi nobriest jūlijā- augustā. Augļiem nobriestot tie no vālītes izbirst. Sēklas uz stublāja var saglabāties līdz 6 mēnešiem. Parastā vilkvālīte vairojas, galvenokārt, ar sēklu palīdzību.

Ievākšana un apstrāde

Ziedkāti nobriest maijā, ziedi un lapas jūnijā. Nobriedušas vālītes ievāc līdz pirmajām salnām. Platlapu vilkvālītes lapas ievāc auga ziedēšanas periodā, taču sakneni labāk ierakt rudens beigās, kad jau beigusies veģetācija. Saknes un sakneņus attīra no augsnes un žāvē žāvētājos. Lapas sasmalcina, un žāvē uz sietiem, labi vēdināmās telpās. Uzglabā drogas stikla traukos vai kartona kastēs sausā un vēsā vietā, ne ilgāk par 2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Platlapu vilkvālītes (Typha latifolia L.) virszemes daļas, īpaši lapas, satur ievērojamu daudzumu askorbīnskābes, kā arī olbaltumvielas un nelielus daudzumus augu tauku. Saknenī konstatētas miecvielas, cukuri, ciete, skābeņskābes kalcijs, olbaltumvielas un augu tauki. Svaigās saknēs ūdens saturs sasniedz 66,5%, olbaltumvielu īpatsvars ir 2%, cietes 15,4%, šķiedrvielu 7,3%, tauku 0,3% un sārmu 2,5%. Žāvētās saknēs cietes saturs palielinās līdz 46%, bet šķiedrvielas līdz 22%.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Platlapu vilkvālītei (Typha latifolia L.) piemīt pretiekaisuma, antibakteriālas un brūču dziedējošas īpašības. Auga jaunie dzinumi satur ievērojamu daudzumu C vitamīna un tiek lietoti avitaminozes, anēmijas, cingas, muskuļu vājuma un organisma izdegšanas gadījumos.

Vālītes un ziediņi tiek izmantoti kā asiņošanu apturoši līdzekļi pie dažādas izcelsmes asiņošanām, piemēram, kuņģa, zarnu vai hemoroidālu asiņošanas. Tie atbalsta arī uretrīta, cistīta un ginekoloģisku slimību ārstēšanu. Ziedes, kas gatavotas uz vālīšu pūku pamata, tiek lietotas apdegumu un apsaldējumu gadījumos. Lapu un sakneņu nostādinājumi un novārījumi rada pretiekaisuma, savelkošu un cukura līmeni samazinošu iedarbību. Platlapu vilkvālītes preparāti tiek izmantoti arī dizentērijas, enterokolīta, cistīta un cukura diabēta atbalsta terapijā, kā arī vālīšu novārījumi, dažkārt, tiek iekļauti kompleksā terapijā bronhiālās astmas gadījumā.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā tiek izmantoti gan sakneņi, gan virszemes daļas. Sakneņu novārījumus un lapu nostādinājumus lieto asiņainas caurejas, kolīta un dizentērijas ārstēšanai. Sakneņa ūdens nostādinājumus tradicionāli pielieto gremošanas trakta kataru, caurejas, dizentērijas, drudža un spēka izsīkuma gadījumos.

Virszemes daļas izmanto stomatīta, parodontozes un dizentērijas ārstēšanā. Lapu novārījumi tiek rekomendēti cukura diabēta gadījumā, savukārt, svaigas, sasmalcinātas lapas uzklāj uz griezumiem, brūcēm un traumām kā brūču dziedējošu, asins apturošu un antiseptisku līdzekli.

Āzijas tradicionālajā medicīnā platlapu vilkvālītes ziedputekšņi tiek lietoti, lai apturētu spēcīgu asiņošanu, kā arī ārstētu kaulu tuberkulozi, audu atmiršanu un mastītu.

Platlapu vilkvālīte (Typha latifolia L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Platlapu vilkvālīte ir daudzgadīgs ūdensaugs ar plašu pielietojumu gan tautas medicīnā, gan pārtikā. Ķīmiskais sastāvs norāda uz barojošām, pretiekaisuma un dziedējošām īpašībām. Virszemes daļās dominē C vitamīns (askorbīnskābe), olbaltumvielas un tauki, savukārt, sakneņos – miecvielas, ciete, cukuri, šķiedrvielas, olbaltumvielas, kalcija oksalāts un tauki.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• askorbīnskābe (C vitamīns) – antioksidants, imūnstimulējošs un pretiekaisuma efekts
• cukuri (glikoze, fruktoze) – enerģijas avots
• ciete – barojoša, nomierinoša ietekme uz gremošanas traktu
• olbaltumvielas – nepieciešamas audu reģenerācijai
• miecvielas – savelkošas, antiseptiskas un dziedējošas īpašības

Spirtā šķīstošas vielas:

• miecvielas – efektīvāk izvelkamas ar spirtu, palielinot to pretiekaisuma un savelkošo potenciālu
• sārmi (nelielā daudzumā) – potenciāli antiseptiska un ādas reģenerāciju veicinoša iedarbība
• augu tauki (daļēji) – mīkstinoša un aizsargājoša iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki – mīkstina, mitrina, palīdz barot ādu; iespējamā pretiekaisuma darbība
• skābeņskābes kalcija sāls (kalcija oksalāts – nešķīst, bet strukturāli klātesošs) – nav aktīva viela, bet jāņem vērā lietošanas drošībā (var kairināt nieres, ja lietots pārmērīgi)

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• cukuri – enerģijas un ādas mitrināšanas nolūkiem
• C vitamīns – maigs antioksidants un gļotādu atjaunotājs
• daļa miecvielu – piemērota ārējai lietošanai ādas bojājumu gadījumos

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
No saknenēm var gatavot nomierinošu un barojošu tēju, īpaši piemērotu zarnu gļotādas iekaisumu gadījumā. Iekļauj cieti, cukurus un miecvielas. Ieteicams lietot žāvētas saknes, kurās ir augstāka aktīvo vielu koncentrācija.

Spirta tinktūra (vēlams 30–40%):
Maz izmantota praksē, taču var būt piemērota ārīgai lietošanai iekaisumu un ādas mikrobojājumu gadījumā, pateicoties miecvielām un taukiem.

Eļļas izvilkums:
Ieteicams no sakneņu masas (vai lapām), ja nepieciešama mīkstinoša un barojoša ziede, īpaši ādas plaisu vai iekaisumu gadījumā.

Glicerīna izvilkums:
Maigs līdzeklis jutīgai ādai, iespējams kā barojošs, mitrinošs preparāts ar miecvielu un cukuru sinerģiju. Var izmantot arī mutes dobuma skalošanai.

Nav ieteicams lietot

Platlapu vilkvālīte aug ūdens tilpnēs, kurās nereti uzkrājas piesārņojums, un saknenis var absorbēt kaitīgas vielas. Šādus augus uzturā lietot nav droši. Raksturīgs brīdinājuma pazīmes ir rūgta vai nepatīkama garša un smarža, kas liecina par iespējamu piesārņojumu vai nepiemērotību lietošanai.

Augs nav ieteicams grūtniecības un laktācijas periodā, un to nevajadzētu dot maziem bērniem.

Pārtikas nozīme

Pārtikā lieto platlapu vilkvālīti (T. latifolia), šaurlapu vilkvālīti (T. angustifolia) un mazo vilkvālīti (T. minima). Pēdējo no vilkvālītēm sastapsiet, galvenokārt, cilvēka veidotos dīķu apstādījumos. Protams, pasaules literatūrā ir aprakstītas vēl daudzas ēdamas vilkvālīšu sugas (praktiski visas ir ēdamas), taču pie mums Latvijā tās nesastapsiet.

Pārtikai ievāc, pamatā, vilkvālīšu sakneņus. Tos cep un ēd kā kartupeļus, žāvē un gatavo miltus, kurus jauc ar parastajiem miltiem vai lieto individuāli. Ir informācija, ka sakneņus mēdz arī marinēt, lai saglabātu vēlākai lietošanai. Īpaši garšīgi ir cepti šaurlapu vilkvālīšu sakneņi. 

Sakneņus ievāc tuvāk rudenim, parasti vienkārši saķerot vilkvālīti un izraujot no dūņām.

Ēdami ir arī jaunie vilkvālīšu dzinumi, kuri ataug uz sakneņiem, kamēr tie ir maigi un sulīgi. Dzinumus ēd gan svaigus, gan vārītus. Uzturā var lietot arī vilkvālīšu stublāja viducīti, to daļu, kas atrodas tuvāk saknenim.

Uztura receptes

Vilkvālītes salāti

150 gr. jaunu vilkvālītes dzinumu, 30 gr. skābeņu, 10 gr. augu eļļas, sāls, etiķis, pipari.

Vilkvālītes jaunos dzinums, kuri vēl nav iznākuši no zemes (5-10cm) rūpīgi nomazgā, sagriež gabalos pa 2-3cm, novāra sālsūdenī, ūdeni nolej. Samaļ skābenes gaļas mašīnā, pievieno sāli, piparus, etiķi un sajauc kopā ar vilkvālīti.

Vilkvālītes zupa

150 gr. vilkvālītes, 10 gr. burkānu, 15 gr. sīpola, 5 gr. tauku, 20 gr. krējuma, 350 gr. buljona vai ūdens, sāls, etiķis.

Vilkvālītes saknes un jaunos dzinumus sagriež gabaliņos pa 3cm, izmērcē etiķī, maļ gaļas mašīnā, vāra.. Pievieno uz pannas sautētu burkānu un sīpolu un vāra līdz gatavs. Pasniedz ar krējumu.

Sautētas vilkvālītes saknes ar kartupeļiem

200 gr. jaunas vilkvālītes saknes un dzinumu, 150 gr. kartupeļa, 5 gr. dilles, 10gr. tauku, garšvielas.

Saknes un dzinumus griež 3cm garumā, vāra sālsūdenī, ūdeni nolej. Vilkvālīti samaisa ar novārītu kartupeli, pievieno taukus, sāli un cep cepeškrāsnī līdz gatavs. Pasniedzot pievieno dilles.

Vilkvālītes biezenis

500 gr. svaigu vilkvālīšu sakņu un jauno dzinumu, 1 glāzi sarīvēta mārrutka, sāls, zivs.

Vilkvālītes saknes un dzinumus samaļ ar gaļas mašīnu, pievieno mārrutkus, sāli, etiķi, samaisa un novieto ledusskapī uz vienu diennakti.

Izmanto, kā piedevu otrajiem gaļas un zivju ēdieniem.

Sālīta vilkvālīte ar skābeni

1 kg jauno vilkvālīšu dzinumu un sakņu, 500 gr. skābenes, 100 gr. sāls, 15 gr. ķimeņu.

Samaisīt sāli ar ķimenēm. Vilkvālīti sagriež un liek burkās, pāri ber ar sāls un ķimeņu maisījumu. Izmanto, kā piedevu zupās- 3 ēd.k uz 1 porciju zupas. 

Lasīt par sila virsi ->