• angliski: common Toadflax
• vāciski: Gemeines Leinkraut
• zviedru: gulsporre
• igauņu: harilik käokannus
• lietuviešu: paprastoji linažolė
• krievu: льнянка обыкновенная

Bioloģiskais apraksts

Parastā vīrcele ir daudzgadīgs augs 30-60cm augstumā, retāk 90cm. Sakne ir stabveida un tai ir gari ložņājoši atzari. Stublāji ir sazaroti ar biezu aplapojumu.

Ziedi abu dzimumu, zigomorfi (neregulāri), kas savākti biezās, garās ziedkopās. Augs vairojas ar sēklām un saknēm. Augs ilgi zied, no jūnija līdz pat septembrim. Sēklas nogatavojas sākot ar augustu.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virzemes daļu. Drogām augu ievāc sākot no jūnija līdz augustam, pēc augusta atstāj sēklu nobriešanai. Ievāc auga virszemes daļu, no zemes to nogriežot apmēram 6cm augstumā. Iegūtos augus izklāj uz auduma 3-5cm biezumā un žāvē svaigā gaisā, ēnainā un ventilējamā vietā. Drogas uzglabā papīra maisos vai koka kastītēs. Gatavu drogu garša ir samērā asa, sāļi- rūgta, uzglabāšanas laiks no 1-2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Parastās vīrceles ķīmisko sastāvu nodrošina dažādi bioaktīvi savienojumi, no kuriem galvenie ir alkaloīds peganīns un flavonoidālie glikozīdi – acetilpektolinarīns, linarīns, linarizīns, neolinarīns un pektolinarīns. Augā sastopami arī fitosterīni, triakantīns, organiskās skābes, tostarp citronskābe, skurdrskābe, folijskābe, ābolu un etiķskābe, kā arī saponīni, pektīnvielas un miecvielas. Parastās vīrceles lapās un stublājos ir C vitamīns un karotīns, bet sēklas satur ievērojamu daudzumu augu tauku – 32–35%. Flavonoīdi un glikozīdi, hidrolizējoties, var atbrīvot parafīnus un ogļūdeņražskābi, kas papildina auga ķīmisko bagātību.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastās vīrceles preparāti, tostarp ūdens un spirta ekstrakti, kā arī esences, ir apveltīti ar plašu ārstniecisku īpašību spektru. Tie darbojas savelkoši, pretiekaisuma, antiseptiski un spēcinoši, palīdz mazināt sāpes, veicina detoksikāciju, žults dzenošas un urīndzenošas funkcijas, atkrēpošanu un vieglu vēdera mīkstināšanu. Alkaloīds peganīns augā pazemina arteriālo asinsspiedienu, uzlabo pulsu, normalizē sirds saraušanās muskuļa darbību, paaugstina dzemdes un zarnu tonusu, kā arī regulē kuņģa-zarnu traktu un vielmaiņu. Pētījumi in vitro un uz dzīvniekiem liecina, ka vīrceles ekstrakti var mazināt iekaisuma procesus un atbalstīt šūnu reģenerāciju, turklāt ir novērota viegla antibakteriāla iedarbība pret dažām gremošanas trakta patogēnām baktērijām.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā parastā vīrceles augs ir plaši izmantots dažādās kultūrās, gan Eiropā, gan Āzijā. Auga novārījumus, nostādinājumus un uzlējumus lieto elpas trūkuma, tūskas, galvas sāpju, reiboņu, urīnpūšļa slimību, nakts nesaturēšanas, hemoroīdu, diatēzes, anēmijas, cistīta, nierakmeņu, podagras un prostatas hipertrofijas ārstēšanai. Tradicionāli parasto vīrceli kombinē ar citiem augiem, piemēram, maura sūreni, lai pastiprinātu terapeitisko efektu.

Ārēji augs tiek pielietots dermatoloģijā – ādas iekaisumu, sēnīšu slimību, ekzēmas, psoriāzes, čūlu, kašķa, dermatīta, papilomu, furunkulu un sastrutojumu ārstēšanai. Tas palīdz arī pret blaugznām un galvas ādas niezi, veicinot matu augšanu. Vīrcelei ir zināma nomierinoša iedarbība uz ādu un audu reģenerāciju, kas padara to piemērotu arī izgulējumu un traumēto muskuļu atjaunošanai.

Vīriešiem

Tautas medicīnā parastā vīrcele tiek izmantota prostatas hipertrofijas, impotences un prostatīta gadījumos, kā arī maisījumos ar citiem augiem, lai pastiprinātu seksuālo uzbudinājumu un erekcijas spēju.

Vīrcele parastā (Linaria vulgaris Mill.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Vīrcele parastā ir tradicionāli lietots ārstniecības augs ar caureju veicinošu, pretiekaisuma, diurētisku un aknas atbalstošu iedarbību. Augs satur virkni flavonoīdu, alkaloīdus, organiskās skābes, pektīnus un eļļas, kas nodrošina tā daudzpusīgu farmakoloģisko darbību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• Flavonoidālie glikozīdi (pektolinarīns, linarīns, neolinarīns, linarizīns) – pretiekaisuma, spazmolītiska, viegla cholerētiska iedarbība
• Organiskās skābes (citronskābe, ābolskābe, skudrskābe, etiķskābe, folijskābe) – vielmaiņu stimulējoša, remineralizējoša, aknas stimulējoša iedarbība
• Pektīnvielas – gļotādu aizsargājoša, detoksikējoša iedarbība
• Miecvielas – savelkoša, pretiekaisuma iedarbība
• C vitamīns – imunitāti stimulējoša, antioksidanta iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• Alkaloīds peganīns – viegli stimulējoša un holerētiska iedarbība, iespējama arī pretparazītu iedarbība
• Flavonoīdu glikozīdi (linarīns, acetilpektolinarīns) – kapilārus stiprinoša, aknu funkcijas atbalstoša iedarbība
• Organiskās skābes – papildus pretmikrobu aktivitāte
• Saponīni – atkrēpošanas, urīndzenoša, imunitāti stimulējoša iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• Karotīns – provitamīns A, antioksidants, labvēlīgs redzei un ādai
• Augu tauki no sēklām (32–35%) – satur neaizvietojamās taukskābes
• Fitosterīni – holesterīna līmeni normalizējoša un pretiekaisuma iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• Flavonoīdu glikozīdi – pretiekaisuma un mīkstinoša iedarbība gļotādām
• Miecvielas – saudzējoša savelkoša un iekaisumu mazinoša iedarbība
• Organiskās skābes – palīdz attīrīt un nomierināt kairinātu ādu vai gļotādu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Tējas veidā vīrceli lieto kā vieglu caurejas līdzekli, aknu un žults ceļu attīrīšanai, kā arī iekaisumu mazināšanai gremošanas traktā. Ieteicama arī ādas attīrīšanai un detoksikācijai. Lietot piesardzīgi, nelielās devās.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Efektīvi izvelk flavonoīdus, alkaloīdus un saponīnus. Ieteicama kā žultsdzinējs un līdzeklis pie hroniska aizcietējuma vai ādas slimībām (iekšēji un ārēji).

Eļļas izvilkums:
Piemērots ārīgai lietošanai ādas iekaisumu vai bojājumu gadījumā, pateicoties taukos šķīstošajām vielām un sēklu eļļai. Var lietot arī kosmētikā sausu ādu mīkstinošiem līdzekļiem.

Glicerīna izvilkums:
Labi piemērots jutīgām gļotādām (piemēram, mutes skalošanai), bērniem vai cilvēkiem ar alkohola nepanesību. Iedarbojas maigi, bet efektīvi pret iekaisumiem.

Nav ieteicams lietot

Parastā vīrcele ir augs, kurš pieskaitāms pie indīgajiem augiem, tāpēc tās lietošanai jāpieiet ar īpašu piesardzību. Jebkuri preparāti, kas veidoti uz parastās vīrceles bāzes, jālieto precīzi noteiktās devās, lai izvairītos no blaknēm, piemēram, sliktas dūšas, vemšanas, pastiprinātas siekalošanās, sirds darbības traucējumiem, reibuma, galvassāpēm, asām vēdera sāpēm un pat ģīboņiem.

Parasto vīrceli nedrīkst lietot bērni, grūtnieces un sievietes laktācijas periodā. Tāpat no šī auga jāizvairās cilvēkiem ar aknu vai nieru disfunkciju, aknu cirozi, kā arī ar sirds ritma traucējumiem- paroksismālo tahikardiju un ekstrasistoli. Ārstēšanās kursu un devu vienmēr nosaka speciālists, ņemot vērā pacienta veselības stāvokli un individuālās īpatnības.

Lasīt par bezakotu zaķauzu->