 |  |  |   |  |
 |  |
- angliski: May Lily
- vāciski: Zweiblättrige Schattenblume
- zviedru: ekorrbär
- igauņu: leseleht
- lietuviešu: dvilapė medutė
- krievu: майник двулистный
Bioloģiskais apraksts
Divlapu žagatiņa ir daudzgadīgs augs, 10-15cm liels (retāk līdz 20cm), ar tievu, ložņājošu un sazarotu sakni un stāvu stublāju. Kamēr augs vēl nav sācis ziedēt, tam ir tikai viena lapa. Ziedošam izveidojas 2-3 lapas (biežāk 2), vienkāršas, pamīšu izkārtotas, uz īsiem kātiem, ar gludām malām, ar platu sirds- olformas lapas plātni (3-6cm garumā un 2-4 platumā). Ziediņi maziņi (3-5cm diametrā), balti, divdzimuma, izvietoti blīvā ķekarā, stublāja galā.
Augļi- ogas, ķiršu sarkani (līdz 3mm lielas), ar 1-2 sēkliņām. Zied maijā- jūnijā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļu (lakstus). Augu ievāc ziedēšanas laikā, sausā un siltā laikā. Lapas griež ar sekatoriem pa vienai. Lapas izklāj 3-4cm biezā slāni un veikli žāvē. Žāvēšanu veic siltās telpās vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45C temperatūru.
Retāk ievāc arī pazemes daļu (pēc veģetācijas) un nobriedušus augļus. Augļus un saknes žāvē vispārpieņemtā veidā.
Der zināt, lai arī divlapu žagatiņa ir izplatīta plaši, tā lēnām, bet stabili pasaule izzūd. Un perspektīvā kļūs arī aizsargājama. Tāpēc ievācot šo augu, svarīgi ir nebojāt tā stublājus un ziedkātus.
Ķīmiskais sastāvs
Divlapu žagatiņā konstatēti vairāki bioaktīvi savienojumi, kas nosaka auga farmakoloģisko un ārstniecisko potenciālu. Lapās un stublājos atrodami sirds glikozīdi, galvenokārt, duteolīns-7-glikozīds un apigenīns-7-glikozīds, kas ir saistīti ar sirds darbības modulāciju. Auga saknēs un lapās ir sastopami saponīni, kas veicina atkrēpošanas un urīndzenošu iedarbību, kā arī kumarīni ar vieglu pretsāpju un pretiekaisuma efektu.
Lapās ir bagātīgi flavonoīdi, tai skaitā agrimonīns, tanīnskābe un dažādi fenolkarbonāti, kā arī K vitamīns. C vitamīns (askorbīnskābe) koncentrējas, galvenokārt, lapās, nodrošinot antioksidantu aktivitāti. Saknēs ir atrasti kateholīns (<8%), agrimonols un agrimonolīds, savienojumi, kuriem ir maiga ietekme uz nervu sistēmu un metaboliskajiem procesiem.
Auga organiskās skābes, miecvielas un neliels daudzums ēterisko eļļu papildina bioaktīvo vielu profilu, savukārt, saknēs un lapās esošie minerālvielu sāļi nodrošina papildu uzturvērtību. Kopumā divlapu žagatiņa satur kompleksu ķīmisko vielu kombināciju, kas veicina tās izmantošanu gan tradicionālajā, gan mūsdienu augu farmakoloģijā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Divlapu žagatiņā (Maianthemum bifolium L.) atrastās aktīvās vielas, tostarp sirds glikozīdi, agrimonīns, flavonoīdi, saponīni un tanīnskābe, nodrošina augam plašu bioloģisko aktivitāti.
Eksperimentāli ir novērota pretiekaisuma iedarbība, savelkošu vielu klātbūtne veicina audu atjaunošanos un maigu hemostātisku efektu. Flavonoīdi darbojas kā antioksidanti, savukārt, saponīni sniedz vieglu diurētisku iedarbību.
Agrimonīns eksperimentāli ir saistīts ar šūnu augšanas stimulāciju un ietekmi uz mikrocirkulāciju, kā arī ar gludo muskulatūru relaksējošu efektu. Auga sastāvā esošie kumarīni un kateholīni piedalās antioksidantu aktivitātes veicināšanā. Pētījumi liecina, ka šīs vielas var piedalīties organisma fizioloģisko procesu atbalstīšanā, tomēr šie novērojumi, galvenokārt, balstās uz in vitro vai dzīvnieku modeļiem, un tie nevar tikt interpretēti kā klīniskas rekomendācijas cilvēkiem.
Tautas pieredze
Tautas medicīnā divlapu žagatiņu izmantojuši dažādu preparātu pagatavošanai, izmantojot lapas, lakstus, saknes un retāk ogas.
Nostādinājumus un novārījumus tradicionāli pielieto kā atbalstu organisma tonusam, uzskatot par līdzekli pret nogurumu un vieglu stimulantu asinsritei.
Sakņu preparāti tradicionāli tiek lietoti kā mīkstinoši un savelkoši līdzekļi, piemēram, uz ādas aplikācijās, lai atbalstītu brūču dzīšanu un nodrošinātu audu atjaunošanos.
Lapu tēja tradicionāli tiek lietota kā viegls tonizējošs dzēriens, savukārt, lakstu novārījumus tautas pieredzē izmanto kā atbalstu organisma kopējai labklājībai.