 |  |  |   |  |
 |  |
- angliski: May Lily
- vāciski: Zweiblättrige Schattenblume
- zviedru: ekorrbär
- igauņu: leseleht
- lietuviešu: dvilapė medutė
- krievu: майник двулистный
Divlapu žagatiņa ir daudzgadīgs augs, 10-15cm liels (retāk līdz 20cm), ar tievu, ložņājošu un sazarotu sakni un stāvu stublāju. Kamēr augs vēl nav sācis ziedēt, tam ir tikai viena lapa. Ziedošam izveidojas 2-3 lapas (biežāk 2), vienkāršas, pamīšu izkārtotas, uz īsiem kātiem, ar gludām malām, ar platu sirds- olformas lapas plātni (3-6cm garumā un 2-4 platumā). Ziediņi maziņi (3-5cm diametrā), balti, divdzimuma, izvietoti blīvā ķekarā, stublāja galā.
Augļi- ogas, ķiršu sarkani (līdz 3mm lielas), ar 1-2 sēkliņām. Zied maijā- jūnijā.
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļu (lakstus). Augu ievāc ziedēšanas laikā, sausā un siltā laikā. Lapas griež ar sekatoriem pa vienai. Lapas izklāj 3-4cm biezā slāni un veikli žāvē. Žāvēšanu veic siltās telpās vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45C temperatūru.
Retāk ievāc arī pazemes daļu (pēc veģetācijas) un nobriedušus augļus. Augļus un saknes žāvē vispārpieņemtā veidā.
Der zināt, lai arī divlapu žagatiņa ir izplatīta plaši, tā lēnām, bet stabili pasaule izzūd. Un perspektīvā kļūs arī aizsargājama. Tāpēc ievācot šo augu, svarīgi ir nebojāt tā stublājus un ziedkātus.
Divlapu žagatiņā ir atrasti sirds glikozīdi (duteolīn-7-glikozīds, apigenīn-7-glikozīds), saponīni, kumarīni, sarežģīti esteri, organiskās skābes un askorbīnskābe- C vitamīns (lapās). Lakstos atrasts arī agrimonīns, lielos daudzumos tanīnskābes, nedaudz arī ēteriskās eļļas, K vitamīns u.c. No divlapu žagatiņas saknēm iegūts kateholīns (<8%), agrimonols, agrimonolīds.Ārstnieciskā nozīme
Divlapu žagatiņai piemīt pretiekaisuma, drudzi mazinošas, sāpju remdējošas, asiņošu apturošas, stiprinošas, urīna dzenošas un savelkošas īpašības.
Eksperimentos ir noteikts, ka agrimonīns stimulē šūnu augšanu, pastiprina asins recēšanu un paaugstina arteriālo spiedienu, turklāt pastiprina elpošanu. Tas arī iedarbojas uz dzemdes muskulatūru atslābinoši, kā arī mazina cukura līmeni asinīs.
Tautas medicīnā no lakstiem, lapām, saknēm, retāk no ogām, gatavo efektīvus ārstniecības līdzekļus, ar kuriem ārstē dažādas slimības. Piemēram, ar šī auga nostādinājumu ārstē dažādas sirds slimības, nieru, augšējo elpceļu saslimšanas, kā arī tūsku un lieto pat kā stiprinošu līdzekli. Nostādinājumu lieto gripas un saaukstēšanās slimību ārstēšanai, īpaši ja ir augsta temperatūra. Tautas medicīnā nostādinājumu lieto iekšķīgi arī “kāju vājuma” gadījumos.
Lapas vāra un dzer kā tēju- tautā valdīja uzskats, ka šī tēja sniedz spēku un atbrīvo no noguruma. Novārījumus rekomendē lietot locītavu slimību ārstēšanai, nagu kaišu novēršanai un ādas audzēju ārstēšanai. Divlapu žagatiņu sakņu novārījumu lieto, kā asiņošanu apturošu līdzekli un stiprinošu līdzekli asiņainas vemšanas, dzemdes un deguna asiņošanas gadījumā, kā arī lai ārstētu nestabilu menstruālo ciklu un leikoreju.
Aplikācijas no sausām un svaigām, sasmalcinātām lapām gatavo mīkstinošus un uzsūcošu līdzekli abscesa, sasitumu, audzēju, panarīcijas ārstēšanai. Turklāt, ar šo augu ārstē arī acu iekaisumu (konjunktivītu).