• Angliski: Wood-sorrel
• Vāciski: Wald-Sauerklee
• Zviedru: harsyra
• Igauņu: harilik jänesekapsas
• Lietuviešu: paprastasis kiškiakopūstis
• Krievu: кислица обыкновенная

Bioloģiskais apraksts

Meža zaķskābene ir daudzgadīgs augs, augumā 5-10cm. Sakne tam ir tieva, ložņājoša. Lapas uz gariem kātiem, trīslapu saliktas, līdzīgas āboliņa lapām. Laikapstākļu ietekmē, kad ir lietus vai iestājas nakts, lapiņas aizveras, salokoties. Šī auga lapas var atrast pat ziemā zem sniega. Lapu sastāvā ir skābeņu skābe, kas tām piešķir raksturīgo garšu. Maijā un jūnija sākumā augs pāriet ziedēšanas fāzē.

Ziedi augam ir vientuļi, aktinomorfi, ar vāji izteiktu smaržu. Novietoti uz ziedu stublājiem, kuri izaug līdz 10cm. Ziedam ir piecas baltas vai rozīgi-purpura krāsas ziedlapas ar rozā vai violetas krāsas dzīslām. Pamatnē redzams dzeltens pleķis.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam ievāc meža zaķskābenes virszemes daļu, kuru ievāc auga ziedēšanas laikā. Žāvē uz sietiem, labi vēdināmā telpā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45-50C temperatūru. Augu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par vienu gadu.

Ķīmiskais sastāvs

Meža zaķskābene satur C un A vitamīnus, karotinoīdus un tokoferolus, kā arī dažādas fenolskābes un rutīnu. Auga virszemes daļā ir flavonoīdi, piemēram, kvercetīns un glikozilizoviteksīns, bet lapās atrastas organiskās skābes, tostarp skābeņskābe, dzintarskābe, ābolskābe, vīnskābe, fumārskābe, citronskābe un trikarbalilskābe. Skābo garšu nodrošina skābeņskābe un skābeņskābais kalcijs.

100 gramos svaigu lapu ir ap 92 mg askorbīnskābes un 100 mg karotinoīdu. Jaunajās lapās vitamīnu saturs ir zemāks – ap 0,07% C vitamīna, savukārt, rudenī tas var sasniegt 0,15%.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Meža zaķskābene satur organiskās skābes (citron-, dzintars-, skābeņ-, ābolu, vīns- un trikarbalilskābes), askorbīnskābi, karotinoīdus un flavonoīdus (kvercetīns, glikozilizoviteksīns). Šīs vielas nodrošina auga antioksidējošu un viegli stimulējošu efektu gremošanas traktā, kā arī var veicināt urīndzenošu un žulti dzenošu darbību. Citron- un dzintarskābe ir iesaistītas šūnu vielmaiņas ciklos, bet dzintarskābe ir arī pamats dažādu hepaprotektīvu preparātu izstrādē.

In vitro pētījumi rāda, ka meža zaķskābene satur antioksidantus un savienojumus, kas var atbalstīt audu reģenerāciju, kā arī tam piemīt viegla pretiekaisuma un antibakteriāla aktivitāte. Tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa farmakoloģisko datu nāk no laboratorijas pētījumiem un nav pietiekamu klīnisku pierādījumu cilvēkiem.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā augu izmanto, kā urīna dzenošu, žulti dzenošu, regulējošu un spēcinošu līdzekli. Senatnē, meža zaķskābeni pielietoja arī dzemdes asiņošanas apturēšanā, sāpīgu mēnešreižu, diatēzes gadījumā un kā sirds asinsvadu sistēmas stiprinošu līdzekli.

Augu izmanto gan svaigā, gan žāvētā veidā. Auga sula veicina organisma attīrīšanos no toksīniem un šlakvielām, no smagajiem metāliem, tādi kļūstot par vērtīgu pret audzēju augu. Sula ir ieteicama arī gremošanas traucējumu novēršanai (diareja) un mutes dobuma slimību ārstēšanai (stomatīts).

Auga sulai piemīt baktericīdas un pretiekaisuma īpašības, tāpēc augu var aplikāciju veidā lietot ādas dziedēšanā.

Auga virszemes daļa der profilaktiski, lai ārstētu hipo- un avitaminozi, hipoacīdu gastrītu un anoreksiju.

Meža zaķskābenes spirta izvilkumu lieto iekšķīgi, lai ārstētu aknas, kuņģa, žultspūšļa un urīnpūšļa spazmas, cingu, dzelteno kaiti un enurēzi. Ārīgi to lieto, lai paātrinātu brūču dzīšanu, čūlu un furunkulu ārstēšanai.

Meža zaķskābenes novārījumi ir efektīvi, lai ārstētu tuberkulozes skartus limfmezglus, kuņģa vēzi, sirds neirozi, kā arī aterosklerozes profilaksei. Starp citu šī auga novārījums ir spēcīgs pret helmintu līdzeklis, gan pieaugušajiem, gan bērniem.

Meža zaķskābenes novārījums pienā ir ar hemostatiskām un diurētiskām īpašībām, ko var pielietot saaukstēšanās slimību gadījumā.

Auga sulu var pielietot arī, lai uzlabotu izelpas aromātu.

Meža zaķskābene (Oxalis acetosella L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Meža zaķskābene ir pazīstama ar savu atsvaidzinoši skābo garšu un plašo vielu spektru, kuras piešķir tai bioloģiski aktīvas īpašības. Tā satur vitamīnus, flavonoīdus, fenolskābes, organiskās skābes, karotinoīdus un specifiskas vielas ar potenciāli terapeitisku nozīmi.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• Askorbīnskābe (C vitamīns) – antioksidants, imunitāti stiprinoša iedarbība
• Organiskās skābes – skābeņskābe, dzintarskābe, ābolskābe, citronskābe, vīnskābe, fumārskābe, trikarbalilskābe – veicina gremošanu, dažām ir arī antioksidanta un detoksicējoša iedarbība
• Fenolskābes – antioksidanti, iekaisumu mazinoši, iespējama urīndzenoša iedarbība
• Flavonoīdi (kvercetīns, glikozilizoviteksīns, rutīns) – kapilārus stiprinoši, pretiekaisuma, antioksidanti
• Skābeņskābe un skābeņskābais kalcijs – rada raksturīgo garšu; pārāk lielās devās var būt toksiski, saistās ar kalciju organismā

Spirtā šķīstošas vielas:

• Flavonoīdi – kvercetīns, rutīns, glikozilizoviteksīns – antioksidanta un asinsvadus stiprinoša iedarbība
• Fenolskābes un benzohinoni (embelīns) – pretiekaisuma, pretmikrobu, antioksidanta iedarbība
• Tokoferoli (E vitamīns) – antioksidants, šūnu membrānu aizsargājošs
• Karotinoīdi – daļēji šķīst spirtā, piešķir šūnu aizsargājošas īpašības

Taukos šķīstošas vielas:

• Karotinoīdi (β-karotīns) – provitamīns A, spēcīgs antioksidants, acu un ādas veselībai
• Tokoferoli (E vitamīns) – šūnu membrānu stabilizācija, aizsardzība pret oksidatīvo stresu
• Taukos šķīstošs rutīns (daļēji) – iespējama sirdsdarbību stabilizējoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• Askorbīnskābe, fenolskābes, flavonoīdi – labi šķīst glicerīnā, īpaši piemēroti kosmētikai un bērnu produktiem
• Organiskās skābes – daļēji šķīst, iedarbība uz ādas pH līdzsvaru, antioksidatīvs efekts

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja / ūdens izvilkums

• Lielākā daļa aktīvo vielu ir ūdenī šķīstošas
• Efektīvs veids, kā uzņemt C vitamīnu, flavonoīdus, fenolskābes, organiskās skābes
• Lieto atsvaidzinošai, urīndzenošai, viegli tonizējošai un gremošanas darbību veicinošai iedarbībai
• Nav ieteicams lietot ilgstoši vai lielos daudzumos skābeņskābes dēļ

Spirta tinktūra (30–50%)

• Ievērojami izvelk flavonoīdus, embelīnu un tokoferolus
• Lietojama nelielās devās aknu un žults ceļu stimulēšanai, kā arī vispārējam tonusam

Eļļas izvilkums

• Derīgs karotinoīdu un E vitamīna ekstrakcijai
• Kosmētikā – ādas aizsardzībai, mirdzumam, reģenerācijai
• Var kombinēt ar citiem augiem ādas kopšanai

Glicerīna izvilkums

• Saudzīgs, piemērots jutīgai ādai un bērniem
• Flavonoīdi un C vitamīns palīdz ādai atjaunoties, mazina apsārtumu

Nav ieteicams lietot

Meža zaķskābene ir vāji indīgs augs – īslaicīga lietošana parasti nekaitē, tomēr pārmērīga vai ilgstoša lietošana var radīt veselības risku.

Augu nedrīkst lietot cilvēki ar smagām nieru vai aknu slimībām, traucētu asins recēšanu, artrītu vai krampju tendenci, kā arī tie, kuriem ir nosliece uz oksalātu tipa nierakmeņiem, jo augstā skābeņskābes (oksalātu) koncentrācija veicina šo akmeņu veidošanos.

Ilgstoša lietošana var izraisīt urīna izvadkanālu iekaisumu un nieru kairinājumu. Tāpēc devas un lietošanas ilgumu jāvērtē piesardzīgi, un nepieciešamības gadījumā jāmeklē konsultācija ar speciālistu.

Pārtikas nozīme

Zaķskābene pazīstama teju katram, kurš bērnībā ir gājis dabā ar vecākiem vai vecvecākiem. Taču, lai arī to visi pazīst un zina tās garšas īpašības, to ievāc pārtikā reti. Svaigas zaķskābenes lapiņas izmanto kā piedevu dažādiem ēdieniem un nereti arī aizstāj skābenes zupā.

Tāpat, kā visas skābenes arī zaķskābeni ir jāizmanto pārtikā uzmanīgi un ne pārāk bieži, tā var ietekmēt nieru darbību un veicināt nierakmeņu izveidi.

Uztura receptes

Salāti no meža zaķskābenes

50 gr. meža zaķskābenes, 100 gr. sīpolu, 20 gr. krējuma, sāls, dilles pēc garšas.

Sasmalcinātu sīpolu un zaķskābeni, sālīt pēc garšas, pievienot krējumu un dilles.

Vārīti kartupeļi ar meža zaķskābeni

250 gr. vārīta kartupeļa, 50 gr. meža zaķskābeni, 20 gr. augu eļļas, sāls.

Novāra kartupeļus, rupji sagriež, neatdzesējot pārber ar zaķskābeni, sālīt un pārliet ar augu eļļu.

Meža zaķskābenes dzēriens ar medu

50 gr. zaķskābenes, 60 gr. medus, 1L ūdens. Zaķskābeni nomazgā, samaļ ar gaļas mašīnu, aplej ar atdzesētu vārītu ūdeni, nostādina 3-4h. Atdala biezumus un pievieno medu.

Meža zaķskābenes dzēriens ar medu un dzērvenēm

Gatavo pēc iepriekšējās receptes, pievienojot pus glāzi dzērveņu sulu.

Lasīt par parasto zalkteni ->