 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: yellow Loosestrife
- vāciski: Gemeiner Gilbweiderich
- zviedru: strandlysing
- igauņu: harilik metsvits
- lietuviešu: paprastoji šilingė
- krievu: вербейник обыкновенный
Bioloģiskais apraksts
Parastā zeltene ir daudzgadīgs prīmulu dzimtas augs ar ložņājošu sakneni, gariem ložņājošiem dzinumiem un stāvu, apmatotu stublāju, augumā 50-100cm. Lapas lancetformas, ar gludu malu, augšpusē kailas, ar punktiņiem, apakšpusē zilgani, pūkaini apmatotas, ar īsiem lapu kātiem. Lapas uz stublāja izkārtotas pretēji vai mieturī pa 3-4. Ziedi spilgti dzelteni, 2cm un vairāk diametrā, izvietoti auga augšpusē, piramidiālās skaras ziedkopā. Auglis lodveidīga vāršņu pogaļa. Zied jūnijā- augustā, augļi nobriest augustā- septembrī.
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecīskām vajadzībām ievāc auga virszemes daļu ziedēšanas laikā! Pēc žāvēšanas atdala rupjos stublājus un drogu gatavo bez tiem.
Ķīmiskais sastāvs
Augā atrasts 3-rutinozīda miricetīns, C, P vitamīni, delfinidīns, miecvielas, kafijskābe, nikotiflorīns, Pi- kumārskābe, primverāze un cianidīns.
Augā ir C vitamīns (lapās <1151mg%; ziedos <888mg%), flavonoīdi (rutīns, nikotiflorīns, 3-rutinozīda miricetīns), fenolkarbonātskābes (kafijskābe, pi- kumārskābe), antociāni (delfinīdīns, cianidīns), ferments primverāze, miecvielas un saponīni.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastai zeltenei piemīt plašs bioaktīvo vielu spektrs, kas nodrošina daudzpusīgu iedarbību. Flavonoīdi un antociāni auga lapās un ziedos stabilizē kapilārus un asinsvadus, mazina iekaisumu un uzlabo audu reģenerāciju. Fenolskābes, tostarp kafijskābe un pi-kumārskābe, nodrošina antibakteriālu un pretvīrusu aktivitāti, mazina brīvo radikāļu radīto oksidatīvo stresu un veicina brūču dziedēšanu. Saponīni un miecvielas pastiprina savelkošo efektu uz gļotādām un ādu, kā arī nodrošina vieglu atkrēpojošu un diurētisku iedarbību. C vitamīns un P vitamīna savienojumi papildus stiprina asinsvadu sieniņu, samazina pietūkumu un veicina audu oksigenāciju. Antociāni un delfinidīns nodrošina pretiekaisuma efektu, kas var palīdzēt arī muskuļu un locītavu iekaisuma gadījumos.In vitro pētījumi liecina, ka zeltenes ekstrakti inhibē baktēriju un dažādu vīrusu proliferāciju, kā arī veicina fibroblastu aktivitāti audu reģenerācijā. In vivo eksperimentos dzīvniekiem novērota gan antioksidanta iedarbība, gan viegla pretdrudža efektivitāte, samazinot iekaisuma marķierus un stabilizējot ķermeņa temperatūru. Novērojumi rāda, ka auga preparāti var pastiprināt epitelizāciju, veicināt brūču un trofisko čūlu dzīšanu, kā arī var stabilizēt asins recēšanu vieglos asiņošanas gadījumos.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā parasto zelteni lieto dažādu iekšējo asiņošanas veidu ārstēšanai, tostarp asiņu atklepošanas, asiņainas caurejas, dizentērijas un drudža gadījumos, kā arī smagu mēnešreižu un gastrīta mazināšanai. Novārījumus un izvilkumus izmantoja arī kā līdzekli pret gripu un cingu, savukārt, aplikācijas un kompreses tika pielietotas, lai mazinātu locītavu un muskuļu reimatisma, artrīta un podagras sāpēs.Auga lapas un ziedus lika vannas ūdenī vai lietoja aplikācijās, lai dziedinātu brūces, čūlas, kā arī mutes dobumu un acis, ārstējot stomatītu, gingivītu, konjunktivītu un blefarītu. Sulas vai novārījumi bija pazīstami ar antiseptiskām un savelkošām īpašībām, un tos lietoja profilaktiski, lai stiprinātu asinsvadus, novērstu avitaminozi un uzlabotu vispārējo organisma tonusu.
Dažās Eiropas tautās zelteni izmantoja kā vieglu hemostatisku līdzekli dzemdes asiņošanas un smagu mēnešreižu gadījumos, nereti kombinējot ar citiem savelkošiem augiem. Parasto zelteni dzerot kā tēju vai novārījumus, tas tika izmantots arī pret klepu un bronhītu, lai mazinātu iekaisumu un veicinātu atkrēpošanu.
Šāda lietošana rāda, ka auga pielietojums tautas medicīnā balstījās uz novērotu iedarbību un praktiskām vajadzībām, nevis tikai uz simboliskiem vai estētiskiem apsvērumiem.