Zeltene pļavas
LYSIMACHIA NUMMULARIA L.

   

  • Angliski: Creeping-Jenny
  • Vāciski: Pfenningkraut
  • Zviedru: penningblad
  • Igauņu: roomav metsvits
  • Lietuviešu: šliaužiančioji šilingė
  • Krievu: вербейних монетный

Bioloģiskais apraksts

Pļavas zeltene ir daudzgadīgs augs. Stublājs ložņājošs, kurš iesakņojas mezglu vietās, 30-80cm garš. Vairojas pateicoties dzinumiem, kuri iesakņojas. Lapas izkārtotas pretēji, noapaļoti ovālas, uz īsiem kātiņiem, bez pielapēm, garumā 2-3cm, līdzīgas nelielām monētiņām. Ziedi dzelteni, pareizas formas, novietoti lapu pazarēs. Interesanti ir tas, ka bites no šī auga ievāc ne nektāru, bet gan auga eļļas, kuras izdala ziedlapa. Tālāk ar šo eļļas un ziedputekšņu maisījumu tiek barota jaunā bišu paaudze. Auglis- sēklu kārbiņa. Zied jūnijā- jūlijā, augļus nobriedina augustā.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciska nolūkam lieto visu augu, kopā ar saknēm. Augu ievāc tā ziedēšanas laikā, jo tieši šai laikā augā ir vislielākais C vitamīna saturs. Augu izrauj, vai izrok ar visām saknēm, to noskalo aukstā un tekošā ūdenī un liek žāvēties. Augu žāvē uz sietiem vai pakārtu, no saules pasargātā un labi vēdināmā vietā. Piespiedu žāvēšana līdz 45C. Uzglabā papīra maisos, ne ilgāk par diviem gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Šī auga ķīmiskais sastāvs ir izpētīts visnotaļ labi. Augs satur flavonoīdus (hiperīns, rutīns, kvercetīns, kempferols, miricetīns), auga virszemes daļā vēl sastopamas arī fenola karbonātskābes (kafijskābe, hlorogēnskābe), antociāni (delfinidīns, cianidīns, peonidīns), slāpekli saturoši savienojumi (holīns, acetoholīns); auga pazemes daļā katehīni (epikatehīns).

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Pļavas zeltene satur vairākas bioloģiski aktīvas grupas- flavonoīdus, fenolkarbonātskābes, antociānus un vairākas citus antioksidantus, kas nodrošina auga plašāko bioloģisko profilu. Īpaši flavonoīdi un hlorogēnskābe ir saistīti ar antioksidanta un pretiekaisuma aktivitāti, kas in vitro pētījumos ir parādījusi spēju mazināt iekaisuma procesus un inhibēt dažādu mikroorganismu augšanu.

Eksperimentālā līmenī ir aprakstīta pļavas zeltenes antibakteriāla un pretvīrusu iedarbība, īpaši pret dažām bakteriālām sugām gremošanas ceļu kontekstā. Daži agrīni pētījumi norāda arī uz auga ekstraktu saistību ar hemostatisku iedarbību- spējot veicināt asins recēšanu vietās, kur notiek nelielas asiņošanas epizodes.

Tāpat, ņemot vērā auga fitoķīmisko profilu, pļavas zeltene var piedāvāt vieglu spazmolītisku iedarbību uz gremošanas traktu un nelielu diurētisku efektu, kas saskan ar agrīnajiem empīriskajiem novērojumiem par gremošanas trakta atbalstu un pietūkuma mazināšanu.

Svarīgi ir atzīmēt, ka, lai gan daži farmakoloģiskie efekti ir pētīti preklīniskos modeļos, nav plaši pieejamu klīnisku pētījumu, kas pilnībā apstiprinātu visus tradicionālos lietojumus cilvēkiem. Tādēļ šī perspektīva raksturo iespējamību un empīrisku pamatu, nevis klīnisku garantiju.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā pļavas zeltene ir pazīstama un izmantota gadsimtiem ilgi, un tai ir plašs tradicionālo lietojumu spektrs. Svaiga auga sulu tradicionāli izmanto kā asiņošanu apturošu līdzekli, tai skaitā iekšējās asiņošanas situācijās un mazinot zilumu veidošanos pēc traumām. Svaigas vai mehāniski samaltas auga daļas- it īpaši lapas un ziedi, tiek izmantotas kā aplikācijas saišu sastiepumu, sasitumu un virspusējo brūču ārstēšanai, lai mīkstinātu audu kairinājumu un veicinātu vietējo dziedēšanu.

Žāvēta pļavas zeltenes nostādinājumi un novārījumi tradicionāli lietoti, lai atbalstītu elpošanas sistēmu, piemēram, kā atkrēpošanu veicinošu līdzekli klepus un bronhīta gadījumos. Tie arī tiek izmantoti gremošanas trakta atbalstam, iekaisuma mazināšanai un refluksa simptomu atvieglošanai. Tautas praksē novārījumus lieto pret podagru, reimatismu, artrītu, liekot uz aplikācijas vai dzerot iekšķīgi mazos daudzumos, lai gan iedarbība šajos gadījumos balstās uz vairāku augu kombināciju pieredzi, ne tikai uz pļavas zelteni vien.

Ārīgi pļavas zeltenes novārījumi tiek izmantoti brūču, ekzēmu, sastrutojumu un ādas iekaisumu ārstēšanā, gan kā skalošanas līdzeklis, gan kompreses sagatavošanai. Tāpat tautā medicīnā zināmi reāli prakses veidi, kur auga tējas vai uzlējumi tika gatavoti profilaktiski, lai uzlabotu vispārējo organisma tonusu, jo augs satur antioksidantus un vitamīnu saturošas frakcijas.

Kopumā tautas medicīnā pļavas zeltene tiek vērtēta kā pretiekaisuma, tonizējošs, mierinošs un audu reģenerāciju atbalstošs augs, un tās lietojums ietver gan iekšējo, gan ārējo pielietojumu situācijās, kur tradicionālās kopienas ir novērojušas pozitīvu ietekmi.

Zeltene pļavas (Lysimachia nummularia L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Pļavas zeltene satur plašu bioaktīvo vielu klāstu, tostarp flavonoīdus, fenolkarbonātskābes, antociānus un slāpekli saturošus savienojumus, kas kopā nodrošina antioksidanta, pretiekaisuma un nervu sistēmas atbalsta īpašības.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• holīns un acetoholīns – nervu signālu pārraides atbalsts un muskuļu darbības regulācija
• katehīni (epikatehīns) – antioksidanta un pretvīrusu iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (hiperīns, rutīns, kvercetīns, kempferols, miricetīns) – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• antociāni (delfinidīns, cianidīns, peonidīns) – asinsvadu nostiprināšana un pretiekaisuma efekts

Taukos šķīstošas vielas:

• fenola karbonātskābes (kafijskābe, hlorogēnskābe) – pretiekaisuma un antioksidanta īpašības
• (piezīme: taukos šķīstošas fenolkarbonātskābes ir nelielā daudzumā)

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība
• miecvielas (pieņemot to klātbūtni) – saistvielu un aizsargājošas īpašības

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja: Piemērota pretiekaisuma un imūnsistēmas stiprināšanai, lietojama mēreni.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%): Ieteicama koncentrētu antioksidantu un flavonoīdu iegūšanai.

Eļļas izvilkums: Nav plaši izmantots; var būt piemērots ādas kopšanai.

Glicerīna izvilkums: Izmantojams ādas nomierināšanai un pretiekaisuma iedarbībai.

Nav ieteicams lietot

Pļavas zeltenes preparātus nav ieteicams lietot cilvēkiem ar asinsrites traucējumiem, īpaši trombožu, varikozo vēnu un kāju vēnu sklerozes gadījumā. Tāpat jāizvairās no lietošanas pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, jo auga aktīvās vielas var pastiprināt asinsrites noslodzes vai mijiedarboties ar asins recēšanu ietekmējošiem medikamentiem.

Klasiski to nelieto arī grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar to neārstē bērnus.

Lasīt par Kanādas zeltgalvīti->