Zeltene pļavas
LYSIMACHIA NUMMULARIA L.

   

  • Angliski: Creeping-Jenny
  • Vāciski: Pfenningkraut
  • Zviedru: penningblad
  • Igauņu: roomav metsvits
  • Lietuviešu: šliaužiančioji šilingė
  • Krievu: вербейних монетный

Pļavas zeltene ir daudzgadīgs augs. Stublājs ložņājošs, kurš iesakņojas mezglu vietās, 30-80cm garš. Vairojas pateicoties dzinumiem, kuri iesakņojas. Lapas izkārtotas pretēji, noapaļoti ovālas, uz īsiem kātiņiem, bez pielapēm, garumā 2-3cm, līdzīgas nelielām monētiņām. Ziedi dzelteni, pareizas formas, novietoti lapu pazarēs. Interesanti ir tas, ka bites no šī auga ievāc ne nektāru, bet gan auga eļļas, kuras izdala ziedlapa. Tālāk ar šo eļļas un ziedputekšņu maisījumu tiek barota jaunā bišu paaudze. Auglis- sēklu kārbiņa. Zied jūnijā- jūlijā, augļus nobriedina augustā.

Ārstnieciska nolūkam lieto visu augu, kopā ar saknēm. Augu ievāc tā ziedēšanas laikā, jo tieši šai laikā augā ir vislielākais C vitamīna saturs. Augu izrauj, vai izrok ar visām saknēm, to noskalo aukstā un tekošā ūdenī un liek žāvēties. Augu žāvē uz sietiem vai pakārtu, no saules pasargātā un labi vēdināmā vietā. Piespiedu žāvēšana līdz 45C. Uzglabā papīra maisos, ne ilgāk par diviem gadiem.

Šī auga ķīmiskais sastāvs ir izpētīts visnotaļ labi. Augs satur flavonoīdus (hiperīns, rutīns, kvercetīns, kempferols, miricetīns), auga virszemes daļā vēl sastopamas arī fenola karbonātskābes (kafijskābe, hlorogēnskābe), antociāni (delfinidīns, cianidīns, peonidīns), slāpekli saturoši savienojumi (holīns, acetoholīns); auga pazemes daļā katehīni (epikatehīns).

Ārstnieciskā nozīme

Eksperimentos pļavas zeltenes virszemes daļas nostādinājums iedarbojās, kā pretvīrusu un antibakteriāls līdzeklis. Kā arī tika noteiktas tā hemostatiskās īpašības.

Pļavas zeltene, protams, plašāk tiek pielietota tautas medicīnā. Svaigu sulu izmanto, kā asins apturošu līdzekli (arī iekšējo asiņošanu gadījumā), kā arī ar tās palīdzību var mazināt zilumus.

Svaigu augu samaļot “putriņā”, to var izmantot, lai ārstētu saišu sastiepumus, brūces un sasitumus. Žāvēta auga nostādinājumus lieto, lai ārstētu klepu, podagru, reimatismu, gremošanas trakta slimības, aknu funkciju traucējumus, stomatītu un piena sēni, ādas slimības, artrītu, muskuļu un locītavu reimatismu.

Pļavas zeltenes novārījumus lieto kompreses veidā, lai dziedētu brūces un ekzēmas. Izsens pļavas zeltenes tējas lieto, kā atkrēpošanos veicinošu un gremošanas trakta ārstējošu līdzekli.

Zeltene pļavas (Lysimachia nummularia L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Pļavas zeltene satur plašu bioaktīvo vielu klāstu, tostarp flavonoīdus, fenolkarbonātskābes, antociānus un slāpekli saturošus savienojumus, kas kopā nodrošina antioksidanta, pretiekaisuma un nervu sistēmas atbalsta īpašības.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• holīns un acetoholīns – nervu signālu pārraides atbalsts un muskuļu darbības regulācija
• katehīni (epikatehīns) – antioksidanta un pretvīrusu iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (hiperīns, rutīns, kvercetīns, kempferols, miricetīns) – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• antociāni (delfinidīns, cianidīns, peonidīns) – asinsvadu nostiprināšana un pretiekaisuma efekts

Taukos šķīstošas vielas:

• fenola karbonātskābes (kafijskābe, hlorogēnskābe) – pretiekaisuma un antioksidanta īpašības
• (piezīme: taukos šķīstošas fenolkarbonātskābes ir nelielā daudzumā)

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība
• miecvielas (pieņemot to klātbūtni) – saistvielu un aizsargājošas īpašības

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja: Piemērota pretiekaisuma un imūnsistēmas stiprināšanai, lietojama mēreni.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%): Ieteicama koncentrētu antioksidantu un flavonoīdu iegūšanai.

Eļļas izvilkums: Nav plaši izmantots; var būt piemērots ādas kopšanai.

Glicerīna izvilkums: Izmantojams ādas nomierināšanai un pretiekaisuma iedarbībai.

Nav ieteicams lietot

Pļavas zeltenes preparāti nav ieteicami asins saslimšanu gadījumā, īpaši trombožu, varikozo vēnu, roku un kāju vēnu sklerozes un hipertonijas gadījumā.

Lasīt par Kanādas zeltgalvīti->