 |  |  |  |  |
 |  |  |
- angliski: Canadian Goldenrod
- vāciski: Kanadische Goldrute
- zviedru: kanadensiskt gullris
- igauņu: kanada kuldvits
- lietuviešu: kanadinė rykštenė
- krievu: золотарник канадский
Bioloģiskais apraksts
Kanādas zeltgalvīte ir daudzgadīgs augs, kurš spēj izaug līdz 2m augumam. Tam ir spēcīga sakņu sistēma. Stublāji stāvi. Sazaroti, pārkoksnējušies pie pamatnes un blīvi aplapoti visā to garumā. Lapas lancetveidīgas, smailas, izvietotas pamīšus, uz kurām redzamas trīs dzīslas. Apakšējās lapas zāģzobainas ar īsiem lapu kātiem. Augšējās lapas sēdošas ar gludu malu.
Auga otrajā dzīves gadā, vasaras vidū sākas auga ziedēšanas periods un tas turpinās pusotru mēnesi. Stublāju galotnēs veidojas blīvas, skarveidīgas ziedkopas. Tās sastāv no maziem, dzeltenas krāsas ziediņiem. Augusta beigās veidojas cilindriskas formas sēkleņi- augļi ar mazām brūnām sēkliņām.
Kanādas Zeltgalvīte ir vērtīgs medus augs. Tas apputeksnējas ar vēja palīdzību, kā arī vairojas veģetatīvi.
Latvijā sastopamas trīs zeltgalvītes sugas: Kanādas zeltgalvīte (Solidago canadensis L.), Dzeltenā zeltgalvīte (Solidago virgaurea L.) un milzu zeltgalvīte (Solidago gigantea L.). Augs tiek kultivēts ārstnieciskam un dekoratīvam mērķim. Visspēcīgākā, terapeitiskā iedarbība ir Kanādas zeltgalvītei.
Diemžēl, Kanādas zeltgalvīte ir, visnotaļ, bīstams augs, jo tas veido plašu un blīvu sakņu sistēmu, tādā veidā izspiežot no savas augšanas vides citu sugu augus. Kanādas zeltgalvītes ietekme uz dabu ir tuvu līdzvērtīga Sosnovska latvānim. Kanādas zeltgalvīte ir invazīvs augs, kurš daudzviet nav vēlams un tiek apzināti iznīcinātas tā audzes brīvā dabā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto Kanādas zeltgalvītes virszemes daļu. Auga virszemes daļu sāk ievākt tā ziedēšanas laikā. Ziedkopas izvēlas vēl neatplaukušas, jo izplaukušās žūstot sāks birt, pūkoties un bērt sēklas. Augu žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru.
Uzglabā elpojošā tarā, ne ilgāk par 2 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Kanādas zeltgalvītē ir atrasti <0,12% flavonoīdi (kvercetīns, izoramentīns, kempferols, rutīns), kumarīni (umbelliferons, skopoletīns), saponīni, triterpēnu savienojumi, oksikanēļskābe, cukurs, aminoskābes, ēteriskā eļļa, hlorofils, aminoskābes, diterpēni, lipofīlās vielas.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Kanādas zeltgalvītes galvenais farmakoloģiskais potenciāls saistīts ar tās bagātīgo fitoķīmisko sastāvu- flavonoīdiem, kumarīniem, saponīniem, fenola karbonskābēm un ēterisko eļļu komponentiem. Saponīnu frakcija augā rada spēcīgu diurētisku efektu, kas palielina urīna veidošanos un sekmē šķidruma izvadīšanu no organisma. Daļa pētījumu norāda, ka šī diurētiskā iedarbība var paaugstināt urīna pH, tādēļ terapijā jāņem vērā akmeņu tips- īpaši fosfātu akmeņu gadījumā, kur pH maiņa var veicināt to nogulsnēšanos. Savukārt, flavonoīdi, piemēram, kvercetīns, rutīns un izoramentīns, saista ar pretiekaisuma un antioksidanta iedarbību, kā arī ar kapilāru stabilizāciju, kas var palīdzēt mazināt pietūkumu un iekaisuma procesu izpausmes.Kumarīni (umbelliferons, skopoletīns) un fenola karbonskābes (kafijskābe, hlorogēnskābe) papildina pretmikrobu aktivitāti, un daļā in vitro pētījumu ir novērota šī auga ekstraktu ietekme pret patogēnām baktērijām un daļēji pret sēnītēm. Tas korelē ar empīrisku pieredzi par zeltgalvītes izmantošanu pret kandidozi un mutes gļotādas iekaisumiem. Kopumā farmakoloģiskajos pētījumos augam ir pierādīta spēja modulēt iekaisuma reakcijas, atbalstīt urīna izvadi un ietekmēt kardiovaskulārās funkcijas vieglā mērā, taču šīs iedarbības interpretējamas kā potenciālas bioloģiskas aktivitātes, nevis universāli klīniski pierādītas terapijas.
Tautas medicīna
Pļavas zeltgalvīti tautas dziedniecībā izmanto gan iekšķīgi, gan ārēji. Iekšķīgi pagatavotus novārījumus un nostādinājumus tradicionāli pielieto gremošanas traucējumu, žultsakmeņu, nierakmeņu, urīnceļu problēmu, podagras un reimatisku sāpju mazināšanai. Regulāra auga novārījuma lietošana empīriski saistīta ar akmeņu izvadīšanas procesu veicināšanu, īpaši urīna ceļos, kā arī ar nieru spazmatisku sāpju mazināšanu. Tāpat tautā lietots zeltgalvītes novārījums mutes skalošanai, lai atvieglotu iekaisumu, sliktu elpu un kakla kairinājumu, kā arī kā atkrēpošanu veicinošs līdzeklis saaukstēšanās un bronhīta gadījumos.Ārēji izmanto zeltgalvītes novārījumus vai nostādinājumus kā kompreses furunkuļu, brūču, ekzēmu un ādas iekaisumu ārstēšanai, bieži kombinējot ar citām pretiekaisuma vai antiseptiskām augu sugām. Reģionālās tautas praksēs augu izmanto arī muskuļu un locītavu sāpju, pietūkuma un iekaisuma mazināšanai, izmantojot gan aplikācijas, gan augu eļļas masāžu.
Tradicionāli zeltgalvītes tēju lieto arī vispārējam organisma tonusam un kā vieglu sviedrējošu līdzekli drudža un gripas simptomu mazināšanai.
Tautas praksē Kanādas zeltgalvīti nereti aizstāj ar dzelteno zeltgalvīti (Solidago virgaurea), taču literatūra norāda, ka Kanādas sugas ekstrakti parasti ir koncentrētāki un bioloģiski aktīvāki- tas ir saistīts ar lielāku saponīnu un flavonoīdu saturu, savukārt, dzeltenās zeltgalvītes iedarbība ir maigāka. Tāpēc, lietojot iekšķīgi vai ārēji, Kanādas zeltgalvīte tradicionāli tiek uzskatīta par spēcīgāku, jo tās fitoķīmisko komponentu koncentrācija ir augstāka.