zeltnātrīte dzeltenā
GALEOBDOLON LUTEUM HUDS.

Dzeltenā zeltnātrīte

   

  • angliski: yellow Archangel
  • vāciski: Goldnessel
  • zviedru: gulplister
  • igauņu: koldnõges
  • lietuviešu: geltonžiedis šalmutis
  • krievu: зеленчук желтый

Bioloģiskais apraksts

Dzeltenā zeltnātrīte ir daudzgadīgs augs. Interesanti ir tas, ka šis augs ir izteikti ēnizturīgs, ar vāju, bet specifisku aromātu. Veģetatīvie dzinumi ložņājoši, 10-50cm gari. Ģeneratīvie dzinumi stāvi, apmatoti tikai pa rievām, ar piegulošiem matiņiem. Lapas vienkāršas, izkārtotas pretēji, vienkāršas, bez pielapēm, atrodas uz gariem lapu kātiem, blīvi apmatotas, olformas- trīstūrformas, vienmērīgi zaļas.

Parasti lapas saglabājas arī ziemā un pavasarī tās kļūst sidraboti- balti- plankumotā, marmora krāsā. Ziediņi divdzimuma, nepareizi, lieli (2-2,5cm gari), dzelteni, divlūpu, ar ķiverveidīgu augšējo lūpu. Ziedi izvietoti pušķos, pa 6-8, stublāja augšējās lapu žāklēs.

Augļi četrdaļīgs skaldauglis. Zied maijā- jūnijā.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskā nozīme ir auga visai virszemes daļai. Ievāc auga galotnītes ar ziediem. Drogu žāvē ēnā vai labi vēdināmās telpās. Drogu uzglabā elpojošā tarā, ne ilgāk par 1 gadu.

Ķīmiskais sastāvs

No ķīmiskā viedokļa dzeltenā zeltnātrīte ir pētīta maz. Taču ir labi zināms, ka auga virszemes daļa sevī satur nozīmīgu daudzumu, ūdenī šķīstošus silīcija savienojumus, kā arī iridoīdus (acetilharpahīds, galiridozīds, garpahīds), saponīnus, alkaloīdus, miecvielas, glikozīdus, ēteriskās vielas, flavonoīdus un askorbīnskābi.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Dzeltenās zeltnātrītes ārstnieciskā iedarbība lielā mērā saistīta ar augā esošajiem iridoīdiem, flavonoīdiem, saponīniem un askorbīnskābi. Iridoīdi, piemēram, galiridozīds un garpahīds, rada spēcīgu pretiekaisuma un antioksidatīvu iedarbību, mazina audu iekaisuma mediatoru aktivitāti un atbalsta šūnu reģenerācijas procesus. Flavonoīdi nodrošina kapilāru stabilizējošu un antioksidatīvu efektu, palīdzot mazināt mikrocirkulācijas traucējumus un audu oksidatīvo stresu.

Saponīni, kas ir ūdenī šķīstoši aktīvie komponenti, veicina mukolītisku efektu, atvieglojot krēpu šķīšanu elpceļos, un stimulē nieru funkciju, kas farmakoloģiski pamato augsta diurētiskā efekta novērošanu. Auga ūdenī šķīstošie silīcija savienojumi var veicināt audu remineralizāciju un saistaudu stiprināšanu, savukārt, askorbīnskābe piedalās antioksidatīvajā aizsardzībā un imūnsistēmas atbalstā.

Dzeltenās zeltnātrītes preparāti iekšķīgi var maigi stimulēt urīna izvadīšanu, palīdzēt nieru iekaisuma gadījumos un atbalstīt gremošanas procesus, savukārt, ārīgi lietojami izvilkumi vai nostādinājumi var veicināt pretiekaisuma un audu dziedēšanas procesus ādas un gļotādu bojājumu gadījumos.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā dzelteno zeltnātrīti, galvenokārt, pielieto kā pretiekaisuma un urīna dzenošu līdzekli. Auga nostādinājumus lieto, lai ārstētu akūtu un hronisku cistītu, uretrītu, pielonefrītu, priekšdziedzera adenomu, urīna nesaturēšanu (galvenokārt, cilvēkiem gados).

Dzelteno zeltnātrīti pielieto arī kā gremošanas un vielmaiņas uzlabojošu līdzekli, kā arī, lai ārstētu elpceļu slimības, kur nepieciešamas šķīdināt krēpas, īpaši, ja slimības cēlonis ir iekaisums. Dzeltenā zeltnātrīte, parasti, tiek iekļauta, kā sastāvdaļa sarežģītiem tēju maisījumiem, kurus izmanto, lai ārstētu akūtu un hronisku glomerulenonefrītu.

Zeltnātrīte dzeltenā (Galeobdolon luteum Huds.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Dzeltenā zeltnātrīte ir mazāk pētīts augs, taču zināms, ka tā virszemes daļā ir ūdenī šķīstoši silīcija savienojumi un plašs bioaktīvo vielu klāsts, kas ietver iridoīdus, saponīnus, alkaloīdus, miecvielas, glikozīdus, ēteriskās vielas, flavonoīdus un askorbīnskābi, nodrošinot pretiekaisuma, antiseptisku un imūnstimulējošu iedarbību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• silīcija savienojumi – audu stiprinoša un pretiekaisuma iedarbība
• askorbīnskābe – antioksidanta un imūnsistēmas stiprināšanas funkcija
• miecvielas – pretiekaisuma un saistvielu īpašības

Spirtā šķīstošas vielas:

• iridoīdi (acetilharpahīds, galiridozīds, garpahīds) – pretiekaisuma, antispazmodiska un antiseptiska darbība
• flavonoīdi – antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• ēteriskās vielas – antiseptiska un nomierinoša iedarbība
• saponīni – pretiekaisuma un imūnstimulējoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• glikozīdi – nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība
• alkaloīdi – nervu sistēmas stimulācija un pretsāpju efekts

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja: Ieteicama kā viegli nomierinoša un pretiekaisuma līdzeklis, lietojama mērenās devās.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%): Efektīva iridoīdu un flavonoīdu koncentrētai iegūšanai, piemērota ārējai un iekšējai lietošanai.

Eļļas izvilkums: Var izmantot ādas kopšanai, īpaši pretiekaisuma iedarbībai.

Glicerīna izvilkums: Izmantojams nomierinošiem un imūnstimulējošiem mērķiem.

Nav ieteicams lietot

Blaknes šim augam nav noteiktas, jo augs ir pētīts salīdzinoši maz. Attiecīgi, augu nebūtu vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, bērnu ārstēšanai, kā arī ja ievērojat alerģisku reakciju uz šo augu saturošiem līdzekļiem.

Lasīt par zeltstarīti->