 |  |  |   |  |
  |  |  |
- angliski: yellow Star-of-Bethlehem;
- vāciski: Wald-Goldstern;
- zviedriski: Allmän vårlök; växtart; guldstjärna;
- igauniski: kollane kuldtäht;
- lietuviski: paprastoji vištapienė;
- krieviski: гусиный лук желтый.
Bioloģiskais apraksts
Meža zeltstarīte ir daudzgadīgs liliju dzimtas augs, augumā 10-25cm. Ziedi dzelteni, ārpusē zaļgani dzelteni, vientuļi vai čemuru ziedkopās pa 2-10 ziediem. Zied augs martā- aprīlī. Augļi- kārbiņas, kuras nogatavojās maijā- jūnijā. Sīpols viens, izstieptas olformas, ar pelēcīgi brūnu apvalku.
Piesaknes lapa ir plakana, viena, pārsniedz ziedkopu, plati lineāra, 3-9 mm plata, īsi smaila; augšējā ir lineāra vai lancetiska, apakšējā lapa - ķīļveida. Stublāja lapas, pēc skaita 2, lineāri lancetiskas, plāni smailas, gandrīz pretējas, dažkārt ar nelielu ceļgalu 2-5 mm garumā, tuvu ziedkopai, no kurām apakšējā ir lielāka, ar malām izliektām uz augšu.
Latvijā ir sastopamas 4 sugas, meža zeltstarīte, pļavu zeltstarīte, mazā zeltstarīte un retā, aizsargājamā iesārtā zeltstarīte. Atšķir meža zeltstarīti no citām zeltstarītēm var vienkārši! Meža zeltstarītei ir viens sīpols, lapu gali ieliekti kurvīšos.
Meža zeltstarīti sastapsiet krūmājos, lapkoku mežos, kā arī parkos. Svarīgi ievērot, ka augs sastopams tikai no agra pavasara līdz vasaras vidum.
Augu izmanto pārtikā, ārstniecībā, kā medus un dekoratīvu augu. Pārtikā izmanto auga jaunās lapas un auga sīpolus.
Ievākšana un apstrāde
Pavasarī ievāc meža zeltstarītes virszemes daļu, kuru izmanto, galvenokārt, salātos, zupās vai teiksim, ka pārtikā. Sīpolus ievāc pavasarī līdz ziedēšanai vai rudenī, kad tie kļuvuši sulīgi un uzņēmuši spēkus ziemas pārvarēšanai. Ievāktos sīpolus nemazgā, bet notīra un liek kartona kastēs ar nodrošinātu ventilāciju. Uzglabāšanas telpai jābūt sausai, tumšai un vēsai. Uzglabā līdz 2 gadiem.
Ir reti gadījumi, kad šī auga lakstus un sīpolus mēdz žāvēt. Lakstus, galvenokārt, žāvē, lai tālāk tos izmantotu, kā garšvielu. Informācija par šo tēmu ir gaužām maz, tāpēc iesaku augu žāvēt zemās temperatūrās un uzglabāt hermētiskā tarā. Izmantot piespiedu žāvētājus, vismaz sīpolu žāvēšanai.
Ķīmiskais sastāvs
Auga lapas un sīpoli ir bagāti ar sēru saturošiem ķiploku ēteriskā eļļām. Sīpolos ir arī karotīns, fermenti, organiskās skābes, fosfors, kalcijs, cukuri, slāpekļa savienojumi, saponīni, glikozīdi, bioflavonoīdi, alkaloīdi. Vitamīni C, PP, E un B grupa.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Meža zeltstarītes sīpoli un lapas ir bagātas ar sēru saturošiem ēteriskajiem savienojumiem, inulīnu, flavonoīdiem, bioflavonoīdiem, alkaloīdiem, nikotīnskābi (PP), C un E vitamīnu, kā arī fosforu, kalciju un slāpekļa savienojumiem. Šo vielu kombinācija nodrošina augam plašu farmakoloģisko darbību. Sēru savienojumi piešķir antiseptisku un antibakteriālu efektu, palīdz dziedēt brūces un čūlas, kā arī veicina gļotādu atjaunošanos elpceļos.Inulīns sīpolos darbojas kā prebiotisks līdzeklis, atbalstot zarnu mikrofloru, kas ir nozīmīgi gremošanas procesiem un cukura diabēta menedžmentam. C vitamīns un E vitamīns stiprina antioksidantu aizsardzību, uzlabo ādas, asinsvadu un imūnsistēmas veselību, savukārt, PP vitamīns labvēlīgi ietekmē aknu darbību, sirds ritmu un metabolismu. Literatūrā minēts arī pretiekaisuma un gļotādu mīkstinošs efekts, kas palīdz elpceļu iekaisumu gadījumā. Augā esošie flavonoīdi samazina asinsvadu caurlaidību un piedalās organisma antioksidatīvajā aizsardzībā, bet sīpolu bioaktīvās vielas var uzlabot organisma spēju cīnīties ar brīvajiem radikāļiem.
Tautas medicīna
Senatnē meža zeltstarīti lietoja gan iekšķīgi, gan ārīgi. Iekšķīgi novārījumi tika pielietoti, lai mazinātu tūsku grūtniecības laikā, ārstētu dzelteno kaiti, aknu un žultspūšļa traucējumus, bronhiālo astmu un dažādus iekaisumus urīna izvades ceļos. Auga sīpolus un lapas lietoja avitaminozes profilaksei pavasaros, lai stiprinātu vispārējo organisma tonusu un cīnītos ar hronisku nogurumu.Ar novārījumu palīdzību ārstēja gremošanas trakta un nervu sistēmas saslimšanas, uzlaboja asinsriti, normalizēja asinsspiedienu un paātrināja ādas, matu un nagu reģenerāciju. Ārīgi auga novārījumu un sulas lietoja nedzīstošu brūču, čūlu un kukaiņu kodumu ārstēšanai, kā arī saišu sastiepumu un muskuļu iekaisumu gadījumos. Sīpolu un lapu aktīvās vielas, īpaši flavonoīdi un nikotīnskābe, nodrošina antioksidantu efektu un atbalsta ādas un audu reģenerāciju, kas mūsdienu literatūrā tiek aplūkots arī kā potenciāls papildinājums pretdiabēta un prebiotisko preparātu izstrādē.