Ārstniecības žodzene
Sisymbrium officinale L.

  

  • Angliski: hedge Mustard
  • Vāciski: Wege-Rauke
  • Zviedru: vägsenap
  • Igauņu: harilik unilook
  • Lietuviešu: vaistinė pikulė
  • Krievu: гулявник лекарственный

Bioloģiskais apraksts

Ārstniecības žodzene pārziemojoša nezāle, divgadīgs, stāvs, sazarots augs. Augs klāts biezu apmatojumu un izaug augumā 30-60cm. Stublāja zemākās un vidus lapas ir uz lapu kātiem, koklesveida, nevienmērīgi zobotas, ar izteikti trīsstūra gala daļu. Augstākās lapas sēdošas, maziņas, šķēpveida vai lancetveidīgas. Ziediņi dzelteni, maziņi, izvietoti šķidrā vārpveidīgā, izstieptā ziedkopā.

Ievākšana un apstrāde

Ārstniecības vajadzībām izmanto auga virszemes daļu un lai arī augs zied no maija līdz novembrim, to ievāc tikai vasaras mēnešos. Augu griež ar nazi vai sirpi. Tos žāvē izklājot plānā slānī ēnainā vietā, uzglabā to tumsā prom no saules stariem. Visspēcīgāk iedarbojas svaigs augs, žāvēts uzglabā savas īpašības ne ilgāk par gadu un ir ievērojami vājāks iedarbībā.

Ķīmiskais sastāvs

Ārstniecības žodzenes ķīmiskais sastāvs tiek uzskatīts par izpētītu. Auga virszemes daļa satur miecvielas, tioglikozīdus, flavonoīdus, kardenolīdi (korhorozīds A, helvetikozīds), karotīns, askorbīnskābi, oleīnskābi un sēru. Ārstniecības žodzenē esošais ferments mirozīns, mijiedarbojoties ar glikozīdu sinigrīnu, veido sinepju ēterisko eļļu. Ārstniecības žodzenes sēklas ir bagātas ar augu taukiem (<30%) un skābēm, starp tām, arahīnskābe, linolskābe, linolēnskābe, palmintskābe, oleīnskābe, eikozadiēnskābe, erukskābe, zikozēnskābe un stearīnskābe.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Ārstnieciskās īpašības ārstniecības žodzenes (Sisymbrium officinale L.) ir saitītas ar tās ķīmisko sastāvu. Miecvielas nodrošina augam vieglu savelkošo efektu, savukārt, tioglikozīdi un sinigrīns ietekmē gludo muskulatūru un var modulēt sirds muskuļa aktivitāti.

Flavonoīdi un C vitamīns sniedz antioksidanta efektu un veicina organismam būtisku uzturvielu piegādi. Pētījumi liecina, ka augam piemīt potenciāls antioksidants un mutagēno stresa modulators, taču antibakteriāla aktivitāte tiek uzskatīta par minimālu vai selektīvu.

Eksperimentāli ir konstatēts, ka augu ekstrakti var modulēt fermentu aktivitāti un ietekmēt elpošanas un asinsvadu sistēmas funkcijas dzīvnieku modeļos. Tomēr šīs īpašības ir novērojamas, galvenokārt, in vitro vai laboratorijas apstākļos, un to pārvēršana klīniskā praksē vēl nav pilnībā dokumentēta.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā ārstniecības žodzene tiek izmantota, lai atbalstītu elpošanas sistēmu, kā viegls urīndzenošs un savelkošs līdzeklis. Auga nostādinājumi un novārījumi tradicionāli tiek pielietoti kakla, rīkles un bronhu kairinājumu mazināšanai, kā arī kā atbalsts kuņģa un aknu funkciju stiprināšanai. 

Svaigas lapas vai nostādinājumi tiek izmantoti lokāli, lai nomierinātu gļotādas iekaisumus un mazinātu kairinājumu mutes dobuma audos.

Pasaules literatūrā tiek uzsvērts, ka lietojot augu preparātus, jāievēro piesardzība, jo īpaši sirds slimību, kuņģa-zarnu trakta un hronisku nieru slimību gadījumos, un to nevajadzētu lietot grūtniecības un laktācijas periodā vai bērniem.

Ārstniecības žodzene (Sisymbrium officinale L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ārstniecības žodzene ir augs, kuru tradicionāli izmanto kā līdzekli pret aizsmakumu, rīkles iekaisumu un elpceļu problēmām. Tās sastāvs ir labi izpētīts – augs satur vairākas bioloģiski aktīvas vielas ar pretiekaisuma, atkrēpojošu un antibakteriālu iedarbību. Īpaši nozīmīga ir sinigrīna un mirozīna reakcija, kuras rezultātā veidojas sinepju ēteriskā eļļa.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• miecvielas – savelkoša, antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība
• flavonoīdi – antioksidanta, kapilārus stiprinoša un pretiekaisuma iedarbība
• askorbīnskābe – imunitāti stiprinoša un antioksidanta iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• tioglikozīdi (t.sk. sinigrīns) – antibakteriāla, lokāli kairinoša un sekretolītiska iedarbība
• kardenolīdi (korhorozīds A, helvetikozīds) – pozitīva ietekme uz sirds kontrakcijām, lietot piesardzīgi
• flavonoīdi – stiprina asinsvadus un mazina iekaisumu

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki (arahīnskābe, linolskābe, linolēnskābe, palmintskābe, oleīnskābe, eikozadiēnskābe, erukskābe, zikozēnskābe, stearīnskābe) – nodrošina barojošu, mīkstinošu un šūnu membrānas stabilizējošu iedarbību
• karotīns – antioksidants, ādas un gļotādu aizsardzība
• sinepju ēteriskā eļļa – lokāli kairinoša, sildoša un antibakteriāla iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – antioksidanta un kapilārus stiprinoša iedarbība
• miecvielas – pretiekaisuma un savelkoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Izmanto lakstus, īpaši ziedēšanas laikā. Ieteicama pie aizsmakuma, saaukstēšanās un rīkles iekaisumiem. Lietot siltu, vairākas reizes dienā nelielās porcijās.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Izcili izvelk tioglikozīdus un flavonoīdus. Lieto iekšķīgi elpceļu slimību gadījumā vai ārīgi kompresēm locītavām un krūtīm.

Eļļas izvilkums:
Piemērots sinepju ēteriskās eļļas ieguvei. Lietojams kā masāžas eļļa elpceļu atvieglošanai (uzmanīgi – var kairināt ādu!).

Glicerīna izvilkums:
Saudzīga alternatīva spirta tinktūrai – piemērots bērniem un jutīgiem cilvēkiem. Labi iedarbojas pie kairinājuma kaklā.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības žodzenei piemīt blaknes, tāpēc augu nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī to nevajadzētu dot maziem bērniem. Preparātus no šī auga jāizvairās lietot cilvēkiem ar žults pūšļa saslimšanām.

Cilvēkiem ar hipertensiju, pielonefrītu vai sirds aritmiju pirms lietošanas ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai augu speciālistu. Regulāra un ilglaicīga sulas, novārījumu vai nostādinājumu lietošana var negatīvi ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu, tostarp samazināt sirds ritmu un muskuļa darbības efektivitāti.

Pārtikas nozīme

Pārtikā lieto žodzeņu jaunos dzinumus un lapiņas. Pēc garšas augs līdzīgs kreses salātiem, tikai nedaudz asāks. Pārtikā lieto svaigu vai vārītu augu, salātos, zupās, biezeņos. Žodzeņu sēklas mēdz lietot, kā sinepju aizstājēju.

Uztura receptes

Salāti no gurķiem un žodzenes lapām

50 gr. žodzenes lapas, 100 gr. svaigu gurķu, 50 gr. sīpolu, 1 ola, 40 gr. krējuma vai majonēzes.

Salāti no sīpola un žodzenes lapām

25 gr. žodzenes lapas, 150 gr. sīpolu, 20 gr. krējuma, 1 ola, sāls pēc vēlmes.

Kartupeļu salāti ar žodzenes lapām

25 gr. žodzenes lapas, 200 gr. vārīta kartupeļa, 25 gr. sīpola, 5- 10 gr. eļļas, sāls un pipari pēc garšas.

Zupa ar žodzeni

200 gr. kartupeļu, 25 gr. žodzenes lapu, 25 gr. burkānu, 25 gr. sīpola, 10 gr. sviesta, 20 gr. krējuma. Nomazgātas un sasmalcinātas žodzenes lapas un apceptu sīpolu pievieno zupai, 5 minūtes pirms beigām. Zupai var izmantot arī gaļas buljonu.

Žodzenes piedeva

Žodzenes lapas samaļ caur gaļas mašīnu, pievieno sāli un aso piparu pulveri un izmanto, kā piedevu gaļas un dārzeņu ēdieniem.

Lasīt par akli->