Zvagulis
Rhinanthus

   

  • Angliski: Yellow-rattle
  • Vāciski: Klappertopf
  • Zviedru: skallra
  • Igauņu: robirohi
  • Lietuviešu: barškutis
  • Krievu: погремок

Zvaguļiem ir vāja sakņu sistēma, kas sastāv no mietveida sakneņa un saknītēm, kuras klātas ar gaustorijām- auga barības uzņemšanas orgāni, ar kuriem tas piesūcas kaimiņauga saknēm. Zvagulis ir vienlaicīgi parazīta augs un saprofīts, tas spēj ne tikai piesūkties dzīvām saknēm, bet pārtiku saņemt arī no mirušām. Vienkārši, četršķautņu stublāji mēdz izaug līdz 50cm augstumam. Pa visu auga stublāju izvietojas sēdošas, pretēji izkārtotas lapas, parasti, tās ir ar gludu vai zobainu malu. Ziedi nepareizi, divlūpu, dzeltenā krāsā. Augšējā lūpa ir ķiverveidīga, apakšējā trīsdaļīga, plakana. Ziedi pa vienam diezgan blīvā ziedkopā stublāja vai zaru galā seglapu žāklēs. Auglis- saspiesta, sausa, brūni dzeltena, apaļa kārbiņa. Zied no maija līdz septembrim.

Latvijā sastopams lielais zvagulis (Rhinanthus serotīnus) un mazais zvagulis (Rhinanthus minor L.).

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļu. To ievāc uzreiz pēc ziedēšanas un sēklu nobriešanas. Augu žāvē izklājot to plānā slānī, apēnotā un labi vēdināmā vietā. Drogu uzglabā papīra maisos, līdz 3 gadiem.

Ķīmiski zvaguļi ir izpētīti, visnotaļ, labi. Tajos ir atrasti iridoīdi, ieskaitot katalpolu un izokatalpolu, anguzīdu, aukubazīdu; flavonoīdus, starp kuriem ir diosmīns, apigenīnu, kosmosiņu, cinarozīdu, kā arī karotonoīdus, kā beta karotīnu, luteīnu un to atvasinājumus, saharozi, pektīnvielas, mannītu un dulcītu, steroīdus un skābes- hlorogēnskābi, askorbīnskābi, benzoskābi un fenolkarbonātskābi, ēterisko eļļu un miecvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Auga baktericīdās un pretvīrusu īpašības ir saistītas ar tajā esošajiem iridoīdiem, kam raksturīga augsta bioloģiskā aktivitāte. Benzoskābei piemīt pretsēnīšu un pretmikrobu aktivitāte. Augu toksiskums saistās ar tajā esošiem alkaloīdiem.

Tautas medicīnā zvaguli izmanto, lai ārstētu bronhītu, saaukstēšanās slimības un gripu, ar auga nostādinājumu skalo kaklu, angīnas gadījumā. Zvaguļa preparāti ir efektīvi galvas sāpju, aritmijas un aterosklerozes gadījumā. Novārījumus un nostādinājumus lieto, kā urīndzenošu līdzekli, izmanto, kā efektīvu preparātu furunkulozes un STS slimību ārstēšanai. Ārīgi augu lieto, lai skalotu strutojošas brūces un ārstētu ādas slimības, ieskaitot sēnīšu slimības un vīrusu skrofulozi. Augam piemīt arī insekticīdas īpašības un tā nostādinājumi ir lietojami pret utīm un gnīdām- skalošanai.

Zvagulis (Rhinanthus) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Zvagulis ir labi izpētīts augs ar bagātu bioaktīvo vielu komplektu, tostarp iridoīdiem, flavonoīdiem un karotonoīdiem, kas nodrošina pretiekaisuma, antioksidanta un audu aizsargājošu iedarbību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• iridoīdi (katalpols, izokatalpols, anguzīds, aukubazīds) – pretiekaisuma un imūnstimulējoša darbība
• saharoze – enerģijas avots un vielmaiņas atbalsts
• pektīnvielas – audu atjaunošanas un saistvielu funkcija
• askorbīnskābe – antioksidanta un imūnsistēmas stiprināšana
• benzoskābe un fenolkarbonātskābe – antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība
• miecvielas – pretiekaisuma un saistvielu īpašības

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (diosmīns, apigenīns, kosmosiņš, cinarozīds) – kapilāru nostiprinoša, pretiekaisuma un antioksidanta darbība

Taukos šķīstošas vielas:

• karotonoīdi (beta karotīns, luteīns un atvasinājumi) – antioksidanta un šūnu aizsardzības funkcijas
• steroīdi – hormonāla līdzsvara un imūnsistēmas atbalsts
• ēteriskā eļļa – antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• mannīts un dulcīts – atjaunojoša un tonizējoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja: Ieteicama kā pretiekaisuma un imūnstimulējoša tēja, lietojama mērenās devās.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%): Efektīva iridoīdu un flavonoīdu ekstrakcijai, piemērota gan iekšējai, gan ārējai lietošanai.

Eļļas izvilkums: Mazāk izplatīts, var izmantot ādas kopšanai un aizsardzībai.

Glicerīna izvilkums: Piemērots nomierinošiem un audu atjaunojošiem mērķiem.

Nav ieteicams lietot

Zvagulis satur vairākas bioloģiski aktīvas vielas, kas potenciāli var būt toksiskas lielās devās, it īpaši tā iridoīdi un alkaloīdi. Tāpēc zvaguļa lietošana jāveic piesardzīgi, ievērojot devu un ilgumu, kā arī ieteikumus no speciālistiem.

Ar šo augu nedrīkst ārstēt bērnus, to neizmanto grūtniecības un laktācijas periodā. Šo augu nelieto cilvēki ar elpošanas orgānu un sirds nepietiekamību, arteriālo hipotoniju, hroniskām nieru slimībām (nefrīts, glomerulonefrīts). Tāpat arī šo augu nelieto pēc smaga spēku izsīkuma.

Lasīt par lokaugļu zvēreni->