Dabā sastopamās bioloģiski aktīvās vielas nav ne labas, ne sliktas, tās ir ķīmiski savienojumi ar konkrētu iedarbību uz dzīviem organismiem. Augiem un sēnēm tās kalpo kā aizsardzības mehānisms, cilvēkam, kā potenciāls ieguvums vai nopietns apdraudējums. Alkaloīdi, furokumarīni un līdzīgi savienojumi iedarbojas uz nervu sistēmu, elpošanu, aknām, nierēm un sirdi. Daļa no tiem darbojas ātri un agresīvi, daļa lēni, uzkrājoši un klusi, līdz bojājums jau ir noticis.

Svarīgi saprast! Saindēšanās ne vienmēr izpaužas uzreiz un ne vienmēr beidzas ar “pārgāja pats”. Dažos gadījumos simptomi ir mānīgi viegli, kamēr bojājumi attīstās iekšējos orgānos.

Nervu sistēmu ietekmējošie alkaloīdi

Atropīns, hiosciamīns un hioscīns, kas sastopami melnajā velnogā, melnajās driģenēs un parastajā velnābolā, pieder pie spēcīgiem nervu sistēmu ietekmējošiem alkaloīdiem. Tie bloķē parasimpātisko nervu sistēmu, izraisot mutes sausumu, karstuma sajūtu, paplašinātas acu zīlītes, redzes traucējumus un halucinācijas. Smagākos gadījumos tiek traucēta sirdsdarbība un termoregulācija. Šīs vielas medicīnā lieto ļoti precīzās devās, taču nekontrolēta lietošana vai pašdarbība ar augiem var radīt augstu risku veselībai.

Pie šīs pašas riska grupas pieskaitāms arī tujons, kas atrodams vērmelēs, parastajā biškrēsliņā, ārstniecības salvijā un tūjā. Lai gan tas bieži tiek uztverts kā “viegls, tautisks savienojums”, tā iedarbība ir uzkrājoša. Ilgstoša lietošana var ietekmēt aknas un centrālo nervu sistēmu, radot miegainību, koncentrēšanās traucējumus un redzes izmaiņas. Šeit risks slēpjas nevis vienā devā, bet regulārā, nepārdomātā lietošanā.

Īpaši bīstami neirotoksīni

Akonitīns, kas sastopams zilajā kurpītē, ir viens no tiem savienojumiem, par kuriem jārunā bez mīkstināšanas. Tas iedarbojas uz nervu impulsu pārvadi un muskuļiem, tostarp elpošanas muskulatūru. Viela var uzsūkties arī caur ādu. Sākotnējie simptomi var šķist nenozīmīgi- tirpšana, nieze, savādas sajūtas, taču tālāk seko elpošanas un sirdsdarbības traucējumi. Šis ir piemērs vielai, kur droša pašdarbība nepastāv vispār.

Labs piemērs ir arī  cikutoksīns, indīgajā velnarutkā. Tas ir strauji iedarbīgs neirotoksīns, kas izraisa smagus krampjus un elpošanas traucējumus. Šī viela nav “kuņģa kairinātājs” vai “nepatīkama, bet pārejoša”, tā prasa tūlītēju medicīnisku rīcību, jo nervu sistēmas pārmērīga stimulācija var strauji pāriet elpošanas mazspējā. Šeit nav runa par diskomfortu, bet par dzīvībai kritisku stāvokli.

Arī konīns, alkaloīds, kas sastopams plankumainajā suņstobrā. Šis augs Latvijā aug savvaļā un bieži tiek nepietiekami novērtēts, jo pēc izskata atgādina citus čemurziežus. Konīns ir spēcīgs neirotoksīns, kas iedarbojas uz neiromuskulāro pārvadi. Saindēšanās sākums var būt mānīgi mierīgs- parādās vājums, tirpšana, runas un rīšanas traucējumi, kamēr apziņa saglabājas skaidra. Progresējot iedarbībai, attīstās muskuļu paralīze, tostarp elpošanas muskulatūras paralīze, kas var izraisīt nosmakšanu. Gremošanas simptomi var būt vāji vai nebūt vispār, tāpēc risks bieži tiek nenovērtēts. Šī viela ir klasisks piemērs savienojumam, kur pat neliela kļūda var beigties letāli un kur droša pašdarbība nepastāv.

Vielas ar smagu ietekmi uz aknām un nierēm

Amanitīni, īpaši zaļajā un baltajā mušmirē ir klasisks piemērs vielām ar mānīgu sākumu. Sākotnējie simptomi, vemšana un caureja var pāriet, radot ilūziju, ka organisms “tika galā”. Patiesībā toksīns turpina bojāt aknas un nieres. Kad parādās smagas pazīmes, bojājums bieži jau ir neatgriezenisks. Šeit slēpjas viens no lielākajiem riskiem, vēlīna simptomu attīstība.

Līdzīgā kategorijā ietilpst arī orellanīns no dažām tīmekļeņu sēņu sugām, kas, galvenokārt, bojā nieres, un giromitrīns no parastās bisītes un rudens bisītes, kas ietekmē aknas un nervu sistēmu. Šīs vielas īpaši bīstamas padara tas, ka bojājumi var attīstīties pakāpeniski.

Vēl viena būtiska grupu ir pirolizidīna alkaloīdi (PA), kas sastopami krustainēs, ārstniecības tauksaknē, parastajā daglītī un lupīnās. Šie savienojumi darbojas pakāpeniski un uzkrājoši, sākotnēji var izraisīt tikai vieglu nogurumu, apetītes zudumu vai nelielu slikta dūšas sajūtu, bet ilgtermiņā tie var radīt aknu fibrozi, hepatomegāliju un pat aknu vēzi. PA toksicitāte bieži parādās tikai tad, kad aknu bojājumi jau ir progresējuši, tādēļ šie alkaloīdi ir klasisks piemērs savienojumiem, kur “māņi par labu pašsajūtu” var būt bīstami, ja to lietošana nav apzināta un kontrolēta.

Gremošanas sistēmu un elpošanu ietekmējošas vielas

Muskarīns, kas sastopams, galvenokārt, šķiedrgalvīšu un piltuveņu ģinšu sēnēs, izraisa t.s. muskarīna sindromu- pastiprinātu siekalošanos, svīšanu, vemšanu, caureju, redzes traucējumus un sirdsdarbības palēnināšanos. Smagākos gadījumos tiek traucēta elpošana. Šeit risks nav teorētisks- šīs sēnes Latvijā ir sastopamas.

Solanīns, kas atrodams kartupeļos un citos nakteņu dzimtas augos, parasti ir zema riska, taču zaļās vai bojātās gumu daļās, kā arī negatavās augļu daļās, koncentrācija palielinās. Šīs zonas satur toksīnu daudz vairāk, kā nobriedušas un veselīgas daļas. Simptomi var ietvert ne tikai gremošanas traucējumus, bet arī ietekmi uz nervu sistēmu. Tas ir labs piemērs vielai, kas ikdienā šķiet nekaitīga, bet noteiktos apstākļos kļūst problemātiska.

Fotosensibilizējošie savienojumi

Furokumarīni Latvijas apstākļos ir īpaši aktuāli sosnovska latvāņos. Tie ir arī pastinakā, tikai parasti zemākā koncentrācijā. Saskare ar ādu pati par sevi var neizraisīt tūlītējas sajūtas, bet UV staru ietekmē attīstās smagi ādas bojājumi, kas var parādīties ar nobīdi laikā. Šis ir klasisks piemērs vielām, kuru bīstamība izpaužas nevis momentā, bet vēlāk.

Ikdienā sastopamie alkaloīdi

Nikotīns un kofeīns bieži netiek uztverti kā toksiski savienojumi, tomēr tie ir alkaloīdi ar skaidru iedarbību uz nervu sistēmu un sirdi. Pārmērīgā daudzumā tie var izraisīt trauksmi, sirdsdarbības traucējumus, miega problēmas un izsīkumu. Šeit risks ir pakāpenisks un uzkrājošs.

Noslēgumā

Šis nav biedējošs raksts un tas nav arī mierinošs. Tā mērķis ir skaidri parādīt, ka daba nav tikai “tēja un ziedi”, bet arī spēcīgu savienojumu avots, kas prasa zināšanas un cieņu. Daļa vielu ir īpaši augsta riska, pat pie nelielas saskares vai kļūdainas lietošanas, citas – bīstamas ilgtermiņā. Sajūta “nekas traks, pāries” bieži ir tas brīdis, kurā tiek palaists garām laiks rīcībai.