Bioloģiskais apraksts

Daudzgadīgs augs augumā no 50-150cm, spēcīgu horizontālu sakneni, pārklāts ar saknītēm. Stublāji stāvi, stipri sazaroti, lapas neattīstītas. Ziedi zaļgani- dzeltenīgi, daudzi, sīki, viendzimuma, vientuļi, karājas 5-12mm garuma ziedkātiņos. Auglis- sarkana oga 5-8mm diametrā. Sēklas arī apaļas, melnas, krokotas. Zied maijā un jūnijā. Sēklas nobriest augustā un septembrī.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam lieto sakneni ar saknēm, jaunos dzinumus, virszemes daļu un augļus. Sakneni ar saknēm ievāc rudenī vai pavasara sākuma, kad tikko Asparāgs sāk augt. Sākumā tos attīra no zemes, mazgā tekošā ūdenī un tad sagriež gabalos. Virszemes daļu ievāc ziedēšanas sākuma, nogriežot jaunās galotnītes (30cm garumā). Augļus ievāc, kad tie pilnībā nogatavojušies. Ievākto augu žāvē svaigā gaisā uz sietiem, vai telpā ar labu ventilāciju, nepieciešamības gadījumā var žāvēt piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45-60C.

Gatavas drogas uzglabā papīra maisos, koka vai stikla tarā. Uzglabāt var 1-2 gadus. Ievācot augu, ir jārēķinās, ka tas var izraisīt alerģisku reakciju uz ādas, tāpēc ievācot izmantojiet cimdus.

Ķīmiskais sastāvs

Ārstniecības asparāgs ir bagāts ar bioloģiski aktīvajām vielā. Saknenis un saknes satur asparagīnu, kumarīnu, ogļhidrātus, steroīdos saponīnus, ēteriskās eļļas pēdas. Jaunajos dzinumos atrodas asparagīns, arginīns, nenozīmīgs daudzums karotīns, 1.6-1.7% olbaltumvielas-  aminoskābe lizīns, vitamīns C, PP, B1, B2,, minerālie sāļi (īpaši daudz kālija). Virszemes daļā ir koniferīns, saponīni, helidonskābe, dzintarskābe, tirozīns un asparagīns. Nobriedušos augļos ir cukurs (36%), kapsingīns, fizamīns, alkaloīdu atliekas, ābolskābe un citronskābe. No sēklām iegūts līdz pat 16% augu eļļas.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Ārstniecības asparāgs (Asparagus officinalis) ir augs, kuru atzīst gan dietoloģijā, gan fitoterapijā. Jaunos dzinumus bieži iesaka lietot uzturā kā papildinājumu aknu un nieru veselības veicināšanai, kā arī gremošanas funkciju uzlabošanai. Dažos tradicionālos un fitoterapeitiskos avotos asparāgs tiek lietots arī podagras un cukura diabēta gadījumos, kā arī apetītes stimulēšanai.

Fitoterapijā šis augs tiek rekomendēts dažādu nieru un urīnpūšļa saslimšanu gadījumos, kā arī priekšdziedzera un sirds-asinsvadu sistēmas atbalstam. Tam piemīt viegla urīndzenoša iedarbība, spazmolītisks efekts un pretiekaisuma īpašības. Daļēji pierādīta ietekme ietver arī gremošanas funkciju stimulēšanu un vieglu sirds ritma un asinsspiediena regulāciju. Savukārt aktīvās vielas, piemēram, asparagīns, tiek pētītas par potenciālu fosfātu, urīnvielas un hlorīdu izvadē no organisma, kā arī aknu funkciju atbalstā.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā ārstniecības asparāgs ir zināms jau gadsimtiem ilgi, un tā pielietojums ir bijis plašs:

• Saknenis un saknes: tiek lietotas kā urīndzenoši līdzekļi tūsku gadījumā, nierakmeņu slimību, urīnpūšļa iekaisuma un prostatas problēmu ārstēšanai. Sakneni dažkārt iesaka arī tahikardijas un neirožu gadījumos kā nomierinošu līdzekli.

• Novārījumi: sakņu, sakneņu un jauno dzinumu novārījumi tiek lietoti gremošanas traucējumu gadījumos, kā arī sirds un nieru atbalstam. Sakneņa novārījumi tradicionāli tiek lietoti arī cukura diabēta gadījumos, lai atbalstītu glikozes līmeņa regulāciju.

• Augļi un sēklas: dažās tradīcijās augļu novārījumi tiek izmantoti diarejas, dizentērijas un impotences gadījumos, sēklas — kā urīndzenoši un laktācijas veicinoši līdzekļi, kā arī detoksikācijas palīglīdzekļi.

Dermatoloģijā tautas medicīnā asparāga sakneņi un jaunie dzinumi tiek pielietoti pret ādas iekaisumiem, ekzēmām, pinnēm un skrofulozi. Sakneņa sula vai novārījumi tiek lietoti arī pret kašķi vai sastrutojumiem, kā arī iekļauti matu kopšanas līdzekļos pret matu izkrišanu. Dažās tradīcijās augs tiek izmantots arī pret vitiligo, psoriāzi un citiem ādas traucējumiem, galvenokārt kā pretiekaisuma līdzeklis.

Kosmetoloģija

Pateicoties savām šūnu atbalsta īpašībām, asparāga ekstrakti tiek izmantoti arī mūsdienu kosmetoloģijā. Daudzi SPA centri un kosmētikas ražotāji izmanto jaunus dzinumus sejas un kakla masku sagatavošanai, lai mitrinātu, tonizētu un stimulētu ādas atjaunošanos.

Nav ieteicams lietot

Izteiktas auga radītas blaknes nav novērotas, taču der uzmanīties no šī auga lietošanas, periodos, kad ir saasinājumi kuņģa un zarna traktu slimībām.

Cilvēkiem, kuriem ir tendences uz alerģisku reakciju, šis augs var radīt nātreni. Kā arī saskare ar jaunajiem dzinumiem var radīt ādas iekaisumu/ izsitumus. 

Pārtikas nozīme

Sparģeļa pārtikas nozīme nav nekas jauns un šis augs jau no seniem laikiem ir pielīdzināms dārzenim, kuru mēs lietojam uzturā. Sparģeļus iesaka ievākt pirms tie ir parādījušies virs zemes un ir balti, nereti tos pat vēl apber ar kārtiņu augsnes, lai palielinātu sparģeļa masu. Taču, manuprāt, tas uzturā ir tīri labi lietojams arī jau sasniedzis gaiši zaļo nokrāsu. Praktiski, līdz mirklim, līdz uz tā sāk parādīties zariņi, tad gan tas paliek sīksts un negaršīgs.