Bioloģiskais apraksts

Biete ir divgadīgs lakstaugs (mēdz būt arī viengadīgas un daudzgadīgas šķirnes). Savvaļas formai ir plāna sakne un neveidojas mums ierastā gaļīgā sakne, augs ir viengadīgs. Savukārt, kultūras formai, veidojas gaļīga sakne un augs ir divgadīgs.

Stublājs stāvs, sazarots, šķautņains, lapas uz tā izstieptas vai lacetveida. Augšējās lapu pazarēs veidojas nelieli, gandrīz vai nemanāmi pumpuri (pa 2-3), kuri pēc tam kļūst par maziem, sēdošiem ziediņiem. Ziedi veido sarežģītas vārpas. Ziedi divdzimuma, zaļi.

Auglis saspiests, viensēklas rieksts. Ziedi savstarpēji saaug un veido lielas augļkopas.

Biete ir sastopama vairākās apakšķirnēs (polimorfais paveids ssp. vulgaris L.): cukurbiete (v.Saccharifera), galda biete (v. esculenta), lopbarības biete (v. crassa), ir sastopama arī lapu biete (v. Cicla). Šobrīd pasaules reģistros ir atrodamas vairāk kā 300 dažādu biešu šķirņu.

Ievākšana un apstrāde

Ievāc bietes lapas un pirmā gada saknes. Bietes saknes rok un krāmē kaudzēs, pēc tam ar asu nazi nogriež visus lakstus, ar mērķi izvairīties no bietes sapūšanas.

Optimālais uzglabāšanas režīms ir pagrabā, pie pastāvīgiem 1-4C un gaisa mitrumā 85-90%. Ražu var uzglabāt arī koka kastēs, apberot saknes ar smalku smilti vai koka skaidām. Pie retām gaisa maiņām un temperatūras svārstībām saknes glabāsies ilgi.

Ķīmiskais sastāvs

Bietē ir daudz šķiedrvielu, C, A, PP un B grupas vitamīni, kā arī pektīni un glikoze. Ogļhidrāti bietē ir līdz 14%, saharoze līdz 6% no kopējā bietes svara. Bietes sastāvā ir arī pantotēnskābe, kālijs, dzelzs, magnijs, mangāns, jods, kobalts, varš, cinks, fosfors, sērs, cēzijs, rubīdijs un hlors.

Bietē ir atrasti arī triterpēna glikozīdi un organiskās skābes: citronskābe, skābeņskābe, ābolskābe; aminoskābes: betaīns, betanīns, lizīns, valīns, arginīns, histidīns u.c.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Pateicoties ķīmiskajam sastāvam, biete (Beta vulgaris) iedarbojas uz organismu atbalstoši: veicina gremošanas procesu un zarnu motoriku, kā arī palīdz uzturēt imūno sistēmu.

B grupas vitamīni, kas atrodami bietē, piedalās vielmaiņas procesā un hemoglobīna sintēzē. Retāk sastopamais vitamīns U var sniegt vieglu pretalerģisku efektu gremošanas traktā.

Bietes sastāvā esošais betaīns atbalsta asinsvadu darbību un var palīdzēt samazināt homocisteīna līmeni asinīs, kas saistīts ar sirds un asinsvadu veselību. Vitamīns P (flavonoīdi) palīdz uzturēt asinsvadu elastību un izturību.

Daži bietes minerāli, piemēram, jods un magnijs, kopā ar betaīnu var veicināt asins spiediena regulāciju, olbaltumvielu vielmaiņas atbalstu un tauku vielmaiņas balansēšanu. Bietes komponenti var palīdzēt atbalstīt organisma detoksikācijas procesus, veicinot toksīnu un šlakvielu izvadīšanu.

Svaiga biešu sula koncentrētā veidā satur vitamīnus un mikroelementus, kas nodrošina ātru uzturvielu uzņemšanu. Pretsāpju īpašības var sniegt atbalstu sievietēm PMS vai menstruāciju laikā, lai mazinātu diskomfortu.

Daži tautas un fitoterapeitiskie avoti iesaka biešu lietošanu vīriešiem pēc 50 gadiem kā atbalstu prostatas veselībai, tomēr šie ieteikumi jāuztver kā profilaktiski, nevis kā specifiska medicīniska terapija.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā biete tiek lietota dažādu traucējumu atbalstam: mazasinības, vieglas hipertonijas, aknu vai vairogdziedzera darbības atbalstam un sirds-asinsvadu veselības profilaksei.

• Svaiga biešu sula: tiek lietota kā politivitamīnu avots un vielmaiņas atbalsts. Dažos tradicionālos avotos sulu ar medu iesaka paaugstināta asinsspiediena gadījumos, kā vieglu nomierinošu līdzekli, kā arī saaukstēšanās simptomu mazināšanai. Bietes sulu agrāk lietoja arī kā tradicionālu līdzekli pret cingu.

• Vārītas bietes: tiek pielietotas kuņģa un zarnu trakta atbalstam, īpaši aizcietējumu gadījumos. Dažkārt, novārījumu izmanto kā papildus atbalstu klizmu veidā.

• Ārēja lietošana: smalcinātas bietes lapas vai gumi tiek lietoti kā viegls pretiekaisuma un atsāpinošs līdzeklis ādas bojājumiem. Bietes gumu dažkārt lieto zobu sāpju mazināšanai, sūkājot to mutē.

Kosmetoloģija

Biešu sulu vēsturiski lieto, lai uzlabotu sejas ādas stāvokli un piešķirtu tai svaigumu. Bietes tiek lietotas arī visa veida sejas maskās. Ar bietes palīdzību var atbrīvoties no vasaras raibumiem un pigmentācijas plankumiem.

No auga gatavo dažādu šampūnus un krēmus, lai koptu taukainu ādu un matus, kā arī lai atbrīvotos no blaugznām.

Biešu sulai piemīt stiprinošas īpašības, tā labi baro un stiprina matu saknes.

Nav ieteicams lietot

Lai arī bietes ir stipri ārstnieciskas, arī tās lietošanai ir ierobežojumi.

Biete nav ieteicama cilvēkiem, kuri sirgst ar nierakmeņu slimību (oksalūriju) un citiem vielmaiņu traucējumiem, ierobežojumi jāievēro, jo bietē ir skābeņskābe, kas veicinās vēl spēcīgāku oksalātu veidošanos.

Bieti uzturā un ārstnieciskos nolūkos nevajadzētu lietot cilvēkiem ar pazeminātu asins spiedienu, jo biete iedarbojas asinsspiedienu samazinoši.

Biete ir bagāta savā saturā ar saharozi, tāpēc cukura diabēta gadījumā ar to arī nevajadzētu aizrauties.

Der zināt, ka biete traucē organismam uzņemt kalciju, tāpēc, ja ir tendences uz osteoporozi, bietes ēdienus vajadzētu iespējami ierobežot.

Līdz ar to, ka biete, īpaši vārīta ir caureju veicinoša, to nelieto arī hronisku caureju gadījumā.

Gan vārīta, gan svaiga biete nav ieteicama gastrīta, dispepsijas, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, gastroduodenīta ar paaugstinātu skābes saturu gadījumā, jo biete pastiprina kuņģa skābes skābumu kuņģī.