Kartupelis
Solanum tuberosum L.

-
   

Bioloģiskais apraksts

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kultivējas, kā viengadīgs. Augs izaug līdz 60cm augumā. Augs sastāv no virszemes un pazemes daļas. No lapu pazaru pumpuriem, kuri izvietoti pazemē, veidojas stoloni, uz kuriem pirms auga ziedēšanas veidojas gumi.

Gumu forma un krāsa ir atkarīga no šķirnes, tie var būt izstiepti, apaļi vai ovāli, rozā, sarkani, dzeltenīgi vai tumši zili. Guma mīkstuma krāsa, parasti, balta, krēmīga vai dzeltena. Sakņu sistēma bārkšveida. Lapu uzbūve sarežģīta, vāji vai spēcīgi apmatota, gaiši vai tumši zaļas. Ziedkopa sarežģīts čemurs. Sēkla- daudzsēklenis, tumši zaļš, indīga 2cm liela oga.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto gumus un ziedus. Ziedus ievāc ziedēšanas laikā jūnijā- jūlijā; gumus augustā- septembrī, kad tie ir nobrieduši.

Ķīmiskais sastāvs

Kartupeļa gumos ir olbaltumvielas, ogļhidrāti (ciete, šķiedrvielas, pektīnvielas, mono un oligosaharīdi- glikoze, fruktoze, saharoze), minerālvielas un vitamīni. Kartupeļa gumi ir čempioni pēc kālija satura (<560mg%) un fosfora (<50mg%). Guma pamata vitamīns ir askorbīnskābe (10-54mg%). 200-300gr.gumu ir dienas C vitamīna deva, cilvēka organismam. Kartupeļa gumos ir praktiski viss B vitamīnu komplekss: tiamīns, riboflavīns, piridoksīns, folijskābe, turklāt, ir arī nikotīnskābe. Ir arī karotinoīdi, sterīni (stigmasterīns, kampesterīns, sitosterīns), fosfo-, galakto- un sterīnssaturošie lipīdi, organiskās skābes (kafijas un hlorogēnskābe). No organiskajām skābēm dominējošās ir citronskābe, skābeņskābe, ābolskābe.

Kartupeļu gumos ir arī glikolalkoloīdi (solanīns, tomatīns, leptīns, demesīns), kā arī kumarīns (umbeliferons) un parakumarīnskābe.

Ārstniecības nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Kartupeļa (Solanum tuberosum) gumi un saknes satur cieti, hemicelulozi, olbaltumvielas, kā arī vitamīnus A, C un P, kas nodrošina mīkstinošu, viegli pretiekaisuma iedarbību uz gremošanas traktu. Kartupeļa gumu sula var palīdzēt kuņģa sulas sekrēcijas regulācijā, mazināt dispepsijas simptomus (piemēram, grēmas vai vieglas atraugas), kā arī atbalstīt zarnu motilitāti.

Kartupeļa sastāvā esošais acetilholīns un minerālvielas var veicināt sirds un asinsvadu darbību, palīdzot uzturēt normālu asinsspiedienu, tomēr šie efekti ir viegli un, galvenokārt, uztura atbalsta līmenī. Pateicoties aminoskābēm, vitamīniem un mikroelementiem, kartupelis ir vērtīgs papildinājums diētiskā uzturā cilvēkiem ar vieglām gremošanas vai vielmaiņas traucējumu tendencēm.

Ārēja lietošana farmakoloģiskā skatījumā: sasmalcināti kartupeļa gumi un lapas var tikt lietoti kā viegls pretiekaisuma līdzeklis, piemēram, apdegumu, ekzēmu vai vieglu trofisku čūlu gadījumā. Kartupeļa ciete tiek izmantota kā pārklājošs līdzeklis kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas profilaksei vai kā mīkstinošs līdzeklis vieglu caureju gadījumā.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā kartupeļa produkti tiek plaši lietoti gan iekšēji, gan ārēji:
  • Iekšķīgi: kartupeļa gumu sulu vai cieti dzer, lai atbalstītu gremošanas trakta veselību, mazinātu kuņģa dedzināšanu un gļotādas kairinājumu. Sulu lieto arī mutes dobuma un kakla iekaisuma gadījumos.
  • Ārēji: svaigu kartupeļu šķēlītes vai gumu masa tiek likta uz apdegumiem, hemoroidāliem mezgliem, nedzīstošām rētām un acu kairinājuma (piemēram, “zaķīši” no UV starojuma) gadījumos. Šāda ārēja lietošana palīdz nomierināt ādas iekaisumu un veicina audu atjaunošanos.
  • Tautas receptes: kartupeļa ciete tiek izmantota ķīselveidīgās masās vai pūderos, lai mazinātu iekaisumu, īpaši bērniem. Sulu lieto kā vieglu līdzekli pret galvassāpēm un kuņģa diskomfortu.

Tautas pieredze uzsver kartupeli kā atslābinošu, mīkstinošu un uztura papildinošu līdzekli, kas palīdz uzturēt gremošanas trakta un ādas veselību, nevis kā specifisku ārstniecības līdzekli nopietnām slimībām.

Nav ieteicams lietot

Kartupeļa gumu miza un visa auga virszemes daļa satur indīgu glikozīdu- solanīnu, kura koncentrācija palielinās, kartupeli ilglaicīgi uzglabājot. Tiklīdz gums sāk augt (veidojas asni) un sazaļo, gaismas ietekmē, solanīna koncentrācija aug un pietuvina saindēšanās spēju.

Solanīns mazās devās iedarbojas pret iekaisumu, līdzīgi kortizonam, savukārt lielās devās iedarbojas toksiski: nomāc CNS funkcijas, negatīvi/ graujoši ietekmē asins sastāvu. Ja, ēdot kartupeli jūtat rūgtumu, tad ziniet, tas ir galvenais rādītājs, ka solanīna ir daudz.

Saindēšanās izpausmes: slikta dūša, vemšana, sāpes vēdera dobumā, aizdusa, sirds klauvēs, krampji, smagos gadījumos- samaņas zudumi.

Ir jāuzmanās, lai kartupeļa lakstus un īpaši ogas neēstu bērni un mājdzīvnieki, tas var beigties arī traģiski.