Farmakoloģiskā perspektīva

Bērza sula ir vērtīgs dabisks līdzeklis, ko iegūst pavasara sākumā no pieaugušiem kokiem. Tā satur cukurus (fruktozi, glikozi, saharozi), organiskās skābes, mikroelementus (kāliju, dzelzi, magniju, kalciju, nātriju, mangānu, varu), vitamīnus un fitoncīdus, kas nodrošina vieglu antimikrobu iedarbību. Šīs īpašības padara bērza sulu par tradicionālu līdzekli organisma tonizēšanai un vieglas urīndzenošas terapijas atbalstam.

Pasaules literatūrā bērza sula tiek saistīta ar vieglu atbalstu imūnsistēmai, urīna izvadīšanai un minerālu papildināšanai, īpaši pavasara noguruma gadījumā. Tā var palīdzēt uzlabot organisma vielmaiņu, veicināt nieru darbību un atbalstīt aknu un žultspūšļa funkcijas. Sula tiek pētīta kā papildu līdzeklis dažādu gremošanas trakta un urīnceļu vieglu disfunkciju gadījumos, kā arī kā tonizējošs dzēriens.

Bērza sulai ir arī ierobežota pretiekaisuma iedarbība, kas var atbalstīt vieglu locītavu vai muskuļu diskomfortu, bet tā nav primārā ārstnieciskā metode nopietnu iekaisumu gadījumos. Fitoncīdi sulā nodrošina vieglu mikrobu aktivitāti, taču tas nevar aizstāt specifisku antibiotiku vai antivielu terapiju.

Tautas medicīna

Tradicionāli bērza sula tiek izmantota, lai atbalstītu organisma tonusu, samazinātu vieglu nogurumu un veicinātu urīndzenošas funkcijas. Tā tiek pielietota arī aknu, žultspūšļa un nieru veselības atbalstam, kā arī gremošanas trakta tonizēšanai. 

Sulu lietošana kosmetoloģijā un ādas kopšanā tradicionāli tiek saistīta ar ādas atsvaidzināšanu un matu spīdumu, taču šie efekti ir empīriski un nav plaši pētīti klīniskos apstākļos.

Ievākšana un apstrāde

Bērza sula tiek ievākta pavasarī, parasti no marta vidus līdz aprīļa vidum, kad pumpuri sāk piebriest. Ievācot sulu, jāizvēlas pieauguši koki ar diametru vismaz 20 cm, urbums tiek veikts 5–10 mm diametrā un 2–3 cm dziļumā, lai koks ātri aizdziedētu brūci. Labāk ievākt mazāk no vairākiem kokiem, nevis daudz no viena.

Sulu vislabāk lietot svaigu, ledusskapī uzglabājot līdz divām diennaktīm. Garāka uzglabāšana prasa konservēšanu, piemēram, pievienojot cukuru un citronskābi un pasterizējot burkās. Bērza sulas sīrupu gatavo, tvaicējot sulu līdz biezai konsistencei, bet fermentētu dzērienu, piemēram kvass, iegūst, pievienojot raugu un ļaujot ierūgt dažas dienas.

Bērzu sulas konservēšana burkās

Sastāvdaļas:

• 1 L bērzu sulas

• 125 g cukura

• 5 g citronskābes

Pagatavošana:

1. Bērzu sulu uzvāra viegli, bet nepārkarsē, lai saglabātu vitamīnus.

2. Pievieno cukuru un citronskābi, maisa līdz izšķīst.

3. Sagatavo sterilas stikla burkas un vāciņus.

4. Karstu sulu lej burkās un tūlīt cieši aizver.

5. Burkas apgriež otrādi uz 5–10 minūtēm, pēc tam atstāj atdzist istabas temperatūrā.

Padoms: Uzglabāt tumšā un vēsā vietā līdz 6 mēnešiem.

Bērzu sulas sīrups

Sastāvdaļas:

• 1 L bērzu sulas

• 600–700 g cukura (atkarībā no vēlamā salduma)

Pagatavošana:

1. Bērzu sulu ielej katlā un uz mazas uguns uzsilda.

2. Pakāpeniski pievieno cukuru un maisa līdz izšķīst.

3. Turpina vārīt līdz sula kļūst bieza, krāsā dzeltenīgi-balta un konsistencē līdzīga medum.

4. Sagatavo sterilas burkas un karstu sīrupu lej tajās. Aizver un atdzesē.

Padoms: Sīrups ilgstoši saglabājas tumšā un vēsā vietā; uzglabā līdz 12 mēnešiem.

Bērzu sulas kvass (fermentēts dzēriens)

Sastāvdaļas:

• 10 L bērzu sulas

• 50 g rauga (piem., kvasa vai maizes raugs)

• 100–150 g cukura

Pagatavošana:

1. Mazliet iztvaicē bērzu sulu (ne vairāk kā 1/10 apjoma), atdzesē līdz 25 °C.

2. Pievieno raugu un cukuru, viegli samaisa.

3. Uzliek tīru drāniņu vai vāku ar caurumu, lai gāzes izplūstu, un atstāj fermentēties istabas temperatūrā 1–3 dienas, atkarībā no temperatūras un vēlamā skābuma.

4. Kad kvass gatavs, sulu izkāš un lej sterilas pudelēs ar ciešu vāku. Novieto aukstā vietā (ledusskapī) vēl 1–2 nedēļas, lai dzēriens stabilizējas un garša nostiprinās.

Padoms: Regulāri pārbaudi fermentāciju, lai izvairītos no pārmērīgas fermentācijas vai nevēlamu mikrobu veidošanās.