Dzeltenais sienasķērpis (Xanthoria parietina) ir viens no vizuāli atpazīstamākajiem ķērpjiem Latvijas ainavā. Tā spilgti dzeltenā līdz oranžā krāsa nav nejaušība, bet gan bioķīmiski noteikta adaptācija vides apstākļiem. Šis ķērpis pieder pie lapu ķērpjiem, kuru laponis ir plakans, cieši piekļāvies substrātam un neveido nokarenas vai krūmveida struktūras. Vēsturiski Xanthoria parietina ir izmantots gan tautas ārstniecībā, gan krāsvielu ieguvē, savukārt, mūsdienās tas piesaista uzmanību, galvenokārt, ar savu bioķīmisko sastāvu un ekoloģisko nozīmi.
Kā atpazīt?
Dzeltenais sienasķērpis veido plakanus, lapveida lapoņus, kas parasti izplešas rozetēs vai neregulārās plāksnēs, cieši piekļaujoties pamatnei. Lapoņa krāsa variē no koši dzeltenas līdz oranžai, īpaši saulainās vietās. Ēnainākos apstākļos krāsa var kļūt bālāka. Lapoņa virsma ir gluda vai nedaudz krokota, ar skaidri saskatāmām daivām, bet apakšpuse ir gaišāka un bez izteiktiem sakņveida veidojumiem. Raksturīga pazīme ir arī apotēciji – apaļi, oranži augļķermeņi ar nedaudz tumšāku malu, kas bieži sastopami uz pieaugušiem lapoņiem. Šī ķērpja plakanā, pie substrāta piesaistītā forma un spilgtā krāsa praktiski neļauj to sajaukt ar augstākās kārtas, nokarenajiem vai krūmveida ķērpjiem.
Ārstnieciskā nozīme
Galvenā bioaktīvā viela Xanthoria parietina sastāvā ir parietīns – antrahinona atvasinājums, kas nosaka ķērpja raksturīgo krāsu un ir plaši pētīts laboratorijas apstākļos. Zinātniskie pētījumi rāda, ka parietīnam piemīt antioksidatīvas, pretmikrobu un fotoprotektīvas īpašības, kas, galvenokārt, pierādītas in vitro modeļos. Papildus parietīnam ķērpis satur arī citas fenoliskas vielas, kas piedalās aizsargmehānismos pret UV starojumu un mikroorganismiem. Jāuzsver, ka šie dati attiecas uz eksperimentāliem pētījumiem, un tie nav tieši pārnesami uz drošu vai efektīvu lietošanu cilvēka ārstniecībā.
Pielietojums tautas medicīnā
Tautas medicīnā dzeltenais sienasķērpis dažādos Eiropas reģionos ticis izmantots kā antiseptisks un viegls pretiekaisuma līdzeklis, galvenokārt, ārīgai lietošanai. Vēsturiskajos avotos minēta ķērpja izmantošana ādas problēmu gadījumos, kā arī novārījumu veidā gremošanas traucējumu mazināšanai. Šīs prakses balstījās empīriskā pieredzē. Mūsdienu fitoterapijā Xanthoria parietina tiek vērtēts piesardzīgi, jo tā bioloģiski aktīvās vielas nav pietiekami izpētītas drošas iekšķīgas lietošanas kontekstā.
Parfimērija
Atšķirībā no dažiem citiem ķērpjiem, piemēram, evernijām vai pseidevernijām, Xanthoria parietina nav ieņēmis nozīmīgu vietu klasiskajā parfimērijā. Tā aromātiskais profils ir vāji izteikts, un tas nesatur tās sveķainās vai koksnainās notis, kas tradicionāli tiek augstu vērtētas smaržu fiksatoros. Vēsturiski ķērpis drīzāk izmantots kā dabīga krāsviela, jo tā spilgtā krāsa, kas saistīta ar parietīna klātbūtni, ļāva iegūt dzeltenus un oranžus toņus audumu krāsošanā. Mūsdienās parfimērijā šī suga tiek pieminēta, galvenokārt, teorētiskā vai vēsturiskā kontekstā.