Bioloģiskais apraksts

Mūžzaļš, neliela auguma krūms (0.5-3m) vai neliels koks (5-8m), piramidiālas formas. Dažu eksemplāru mūžs mēdz būt 200-300 gadu. Stumbrs sazarots ar pelēki- brūnu plūksnainu mizu. Skujas izstieptas 1-2cm garuma, 1-1,5mm platas, trīsšķautņu, spica, dzēlīga ar baltu dzīslu. Vīriešu vārpiņas dzeltenas, noapaļoti- izstieptas, vidēji 4mm garas. Sievišķie čiekuriņi apaļi, aug lapu pazarēs pa vienam. Augļi- apaļi čiekuriņi, vidēji 1cm diametrā, gaļīgi, izskatās līdzīgi ogām, tāpēc tās var saukt arī par “čiekurogām”. Tām piemīt saldi- pikanta garša un smarža. Pirmajā gadā augļi zaļi, otrajā melni-zili ar zilganu aplikumu. Augs zied maijā. Augļi nogatavojas oktobrī- novembrī.

Ievākšana un apstrāde

Medicīniskam nolūkam ievāc kadiķa ogas. Ievāc tās rudenī (oktobris- novembris), klājot zem kadiķa audumu un Žāvē svaigā gaisā, ēnā, ieteicams žāvētājus neizmantot. Augļus uzglabā slēgtā traukā 3 gadus.

Medicīniskam nolūkam, dažkārt, izmanto arī kadiķa skujas un jaunus dzinumus. Skujas ievāc pavasarī vai vasaras sākumā, kad tās ir vēl jaunas un elastīgas, jo šajā laikā tās satur visvairāk ēterisko eļļu un aromātisko vielu. Ievākto materiālu žāvē labi vēdināmā, ēnainā vietā, izvairoties no tiešas saules gaismas. Žāvēšanu veic lēni, lai saglabātu aktīvās vielas. Uzglabā slēgtos, sausos traukos, tumšā vietā, līdzīgi kā ogas, parasti ne ilgāk kā 2–3 gadus.

Ķīmiskais sastāvs

Kadiķa ogās galvenā farmakoloģiski aktīvā sastāvdaļa ir ēteriskās eļļas, kuru koncentrācija svārstās līdz aptuveni 2 %. Eļļas satur vairākus monoterpēnus un terpenoīdus, no kuriem dominē alfa-pinēns, kadinēns, kamfēns, alfa-terpinēns, dipentēns, sabinēns, borneols, izoborneols, alfa-fellandrēns un kadiķa kampars. Ogas satur arī cukurus (līdz 40 %), sveķvielas (līdz 10 %), organiskās skābes – skudrskābi, etiķskābi un ābolskābi, kā arī flavonoīdus, pektīnus (pentozānus), augu taukus, vasku, vitamīnu C un krāsvielu juniperīnu. No ogām izolēts arī podofillotoksīns, kam piemīt spēcīgas bioloģiskas aktivitātes, tostarp potenciāli antikancerogēna iedarbība. Ogas satur arī mikroelementus, tostarp mangānu, dzelzi, varšu, alumīniju, sēru un niķeli, un labi uzkrājas selēns.

Jaunos dzinumos un skujās galvenā aktīvā viela ir ēteriskās eļļas, bet koncentrācija parasti ir zemāka nekā ogās. Tajās atrodams arī C vitamīns (līdz 0,3 %), flavonoīdi un dažādi organiskie savienojumi, kas veicina aromātisko un tonizējošo īpašību.

Kadiķa mizā konstatētas ēteriskās vielas (līdz 0,5 %) un miecvielas (līdz 8 %), bet koksnē ir diterpēnu spirti, piemēram, ferruginols un sigiols, kas medicīniski parasti netiek izmantoti, tomēr var būt nozīmīgi aromātiskajos un rūpnieciskajos procesus.

Augļos sastopami arī sārmi (apmēram 3,4 %), makroelementi, tostarp kālijs (K 12,7 mg/g), kalcijs (Ca 7,0 mg/g), mangāns (Mn 1,0 mg/g) un dzelzs (Fe 0,14 mg/g), kā arī mikroelementi: magnijs (Mg 0,19 mg/g), varš (Cu 0,46 mg/g), cinks (Zn 0,39 mg/g), hroms (Cr 0,46 mg/g), alumīnijs (Al 0,04 mg/g), selēns (Se 9,3 mg/g), niķelis (Ni 1,35 mg/g), stroncijs (Sr 0,21 mg/g) un svins (Pb 0,03 mg/g). 

Papildus ogu ķīmiskajam sastāvam literatūra uzsver, ka kadiķa sastāvā ir arī triterpēni, polifenoli un kumarīni, kas var ietekmēt pretiekaisuma, diurētisko un antiseptisko īpašību spektru, kā arī aromātiskie savienojumi, piemēram, sabinēns, kas nodrošina tipisko smaržu un daļēji aktivizē urīndzenošo efektu. Šo vielu proporcijas var atšķirties atkarībā no klimata, audzes vecuma un ģeogrāfiskā izcelsmes reģiona.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastā kadiķa preparātiem piemīt izteikts urīndzenošs efekts, kas pasaules augu farmakopejās un tradicionālajā medicīnā tiek izmantots, lai atbalstītu nieru un urīnpūšļa funkcijas un palīdzētu ūdens aiztures mazināšanā. Šī iedarbība parasti tiek saistīta ar ēteriskajās eļļās ietvertajiem monoterpēnu savienojumiem, kas veicina nieru filtrācijas procesus un stimulē urīna izdalīšanos. Ēteriskajām eļļām, flavonoīdiem un polifenoliem ir raksturīga pretiekaisuma un antibakteriāla aktivitāte in vitro, un etiķskābe ar malisko skābi var veicināt gremošanas sulas sekrēciju un žults atteci.

Pašlaik pieejamajos priekšklīniskajos pētījumos kadiķa ekstrakti ir demonstrējuši antioksidantu un pretiekaisuma aktivitāti, kas varētu būt svarīga, piemēram, mazinot oksidatīvo stresu vai atbalstot audiem raksturīgu funkciju. Empīriskajā pieredzē ekstrakti ir minēti kā antiseptiski un pretmikrobu līdzekļi urīnceļu iekaisuma gadījumos, un dažās tradīcijās arī kā gremošanas tonizējoši līdzekļi.

Kadiķa ēteriskā eļļa un ogu ekstrakti ir tradicionāli lietoti arī gremošanas traucējumu mazināšanai (piemēram, gāzu uzkrāšanās, spazmas, apetītes stimulācija), kā arī kā karminatīvi līdzekļi, kas palīdz muskuļu relaksācijā zarnu traktā. Ļoti retos tradicionālajos avotos minētas hipoglikēmiskas un hipolipēmiskas aktivitātes, tomēr šīs iedarbības cilvēka klīniskos pētījumos nav pietiekami dokumentētas.

Kadiķa pamataktivitāti nodrošina ēteriskā eļļa un tās monoterpēni, kas bieži tiek uzskatīti par galvenajām farmakoloģiski aktīvajām vielām. Šīs vielas var ietekmēt nieru filtrācijas spēju, urīna ražošanu, kā arī mikroorganismu membrānas aktivitāti eksperimentālajos modeļos. Kadiķa preparātu ietekme uz imūnšūnu aktivitāti, antioksidāciju un iekaisuma modulāciju balstās uz fitoķīmiskām sastāvdaļām, taču to klīniskā nozīme cilvēka ārstēšanā ir ierobežoti dokumentēta un prasa papildu pētījumus.

Farmakopejās kadiķa augļi un ēteriskā eļļa klasificēti kā tradicionāls medicīnas līdzeklis, kas palīdz urīna izdalīšanai un gremošanas sulas sekrēcijai, un tos bieži iekļauj tradicionālo augu preparātu sastāvā.

Tautas medicīna

Senās kultūrās parastais kadiķis tiek lietots plaši un daudzveidīgi. Eiropā un Ziemeļamerikā ogas tradicionāli nostādinājumos un tēju maisījumos tiek izmantotas, lai atbalstītu nieru darbību, mazinātu tūsku un veicinātu urīna izdalīšanos, bieži kā papildinājumu rīta un vakara tēju sastāvos.

Turklāt, tradicionāli kadiķa preparāti tiek izmantoti kā karminatīvi līdzekļi, kas palīdz mazināt vēdera uzpūšanos un gāzu sāpes pēc smagas ēdienreizes, kā arī stimulēt ātrāku gremošanu un apetīti. Eiropas tautas medicīnā ogas un to izvilkumi tika ņemti pret reimatiskām sāpēm, muskuļu un locītavu diskomfortu, kā papildus līdzeklis urinācijas atbalstam un gremošanas traucējumu simptomiem.

Dažviet pasaulē, piemēram, Balkānu etnobotānikā, ir novērota kadiķa ogu lietošana pret alerģiskām reakcijām, paaugstinātu asinsspiedienu, gremošanas problēmām un imunitātes uzlabošanai, kas izriet no vietējās empīriskās pieredzes.

Nav ieteicams lietot

Kadiķa augļus nedrīkst lietot asu nieru iekaisumu slimību gadījumā (nefrīts, nefrozais-nefrīts), kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas gadījumā. Nav vēlams arī lietot gastrīta un kolīta gadījumā. Kadiķa preparāti nav vēlami grūtniecības laikā, jo pastiprina vēdera lejas daļas orgānu apasiņošanos.

Kadiķa preparātus nedrīkst lietot ilglaicīgi, jo tie kairina nieres. Kadiķa ogas lietojot ir stingri jāievēro devas- 50 ogas vienā devā draud ar smagu saindēšanos.

Saindējoties parādās sāpes kaklā, vēderā, vemšana ar asins piejaukumu, caureja, spēcīga urīna izdale. Smagas saindēšanās gadījumā, parādās bīstami nieru bojājumi, drudzis un samaņas zudums.

Receptes

Kadiķa ogu nostādinājums: 10gr (1 ēdamkarote) smalki maltas kadiķogas ievieto emaljētā traukā, aplej ar 200ml kārstu ūdeni, pārklāj ar vāciņu un vāra ūdens peldē 15 minūtes, atdzesē istabas temperatūrā 45 minūtes  tad atdala biezumus un tos izspiež.

Iegūto nostādinājumu papildina ar vārītu ūdeni līdz sākotnējam tilpuma. Uzglabā vēsā vietā ne ilgāk par 2 diennaktīm. Lieto pa vienai ēdamkarotei 3-4 reizes dienā pēc ēšanas.

Kadiķa ogu novārījums: 10gr drogas aplej ar 400ml verdoša ūdens, vāra 20 minūtes, nostādina istabas temperatūrā 10-15 minūtes, tad atdala biezumus. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3 reizes dienā.

Kadiķa ogu novārījums vannām: 100gr drogu aplej ar 1L verdoša ūdens, vāra 20 minūtes, nostādina 10-15 minūtes, atdala biezumus un to pievieno vannai.

Kadiķa ogu sula: sulu spiež septembrī- oktobrī no gatavām ogām. Lieto pa viena ēdamkarotei ar medu, 3 reizes dienā.

Kadiķa ogu un dzinumu novārījums: 50gr augļus un dzinumus aplej ar spaini verdoša ūdens un nostādina 4 stundas, tad to pievieno vannai.

Augļu nostādinājumu gatavo no 10-12 ogām, aplejot tās ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 4 stundas. Dzer pa 1 ēdamkarotei, 3-4 reizes dienā- bronhītu, saaukstēšanos slimību, sirds radītu tūsku, gremošanas trakta vājuma, vēdera uzpūšanās un žultsakmeņu gadījumā. Ārīgi lieto ierīvēšanai, sāpošu locītavu un muskuļu gadījumā.

Žāvētu kadiķa ogu nostādinājums: žāvētas ogas aplej uz 2 stundām ar 400ml, vārītu atdzesētu ūdeni. Atdala biezumus un dzer pa 1 ēdamkarotei 3-4 reizes dienā pirms ēšanas, kā urīna dzenošu līdzekli.

Kadiķa ogu novārījums:  novāra 200ml ūdenī 15gr ogas un vāra uz mazas uguns 10 minūtes. Pēc tam noņem no uguns un nostādina 30 minūtes, atdala biezumus. Dzer pa 50ml, 3-4 reizes dienā urīnpūšļa, holecistīta un kolīta gadījumā.

Kadiķa ogu cukura novārījums: novāra 400ml ūdenī 100gr kadiķa ogu un vāra 10 minūtes, tad pievieno cukuru un vāra līdz sīrupa konsistencei. Atdala biezumus un  dzer pa 1 tējkarotei, 3 reizes dienā pirms ēšanas kuņģa, zarnu, urīnpūšļa slimību gadījumā, kā arī lai uzlabotu apetīti.

Kadiķa ogu novārījums kosmētiskais: 1 ēdamkaroti maltu, žāvētu ogu aplej ar 200ml verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns 5 minūtes, ar vāciņu pārklātā traukā, nostādina 30 minūtes un atdala biezumus. 40 ml novārījuma sajauc ar cieti un klāj uz seju vai kaklu uz 20 minūtēm, pēc procedūras noskalo ar siltu ūdeni. Šī procedūra uz ādu iedarbojas tonizējoši, tai piemīt polivitamīnu un pretmikrobu iedarbība.

Ikdienā košļā pa vienai ogai tukšā dūšā, katru dienu pievienojot pa 1 ogai, līdz sasniedz 15 ogas, tad katru dienu par vienu ogu samazina. Šādu metodi pielieto, lai uzlabotu asins sastāvu.

Pārtikas nozīme

Pārtikā ievāc kadiķogas. Tās ievāc rudenī, kad ogas ir palikušas tumšas, tumšas. Zaļas un sarkanīgas ogas ne tikai slikti garšos, bet var būt arī bīstamas veselībai. Kadiķogas tiek izmantotas, galvenokārt, kā garšvielas. Manuprāt, nav neviena mednieka, kurš savos medījuma ēdienos nepievienotu kadiķogas. Protams, kadiķogas ir sastopamas ar visdažādākos dzērienos un bez kadiķogas nemaz nepastāvētu tāds stiprinātais dzēriens, kā džins.

Uztura receptes

Zupa ar parasto kadiķi

5 minūtes pirms beigt vārīt gaļas zupu, pievieno kadiķa ogas, ar aprēķinu 4-5 ogas uz vienu porciju. Var arī ogas samalt un pievienot jau gatavai zupai, ar aprēķinu 1 tējkarote pulvera uz 4-5 porcijām.

Kvass ar kadiķi

3-5h pirms kvass nogatavojas, pievieno 10-20 kadiķa ogu uz 1L kvasa.

Skābēti kāposti ar kadiķi

20 gr. žāvētu kadiķa ogu sasmalcina un novāra 1L ūdens. Novārījumu pievieno kāpostiem ar proporciju 0,5L uz 10 kg kāpostu.

Mednieku gaļa

1 kg liellopa gaļas, 20 gr. kadiķogu, 100 gr. sīpola, 20 gr. ķiploka, 1L ūdens, sāls un etiķis.

Gaļu sagriež gabalos, atmērcē marinādē 3h un cep uz pannas. Marinādi pagatavo: kadiķa ogas novāra, nolej novārījumu, tam pievieno sīpolus un ķiplokus, sālu un etiķi.

Kadiķa ogu alus

200 gr. kadiķa ogu, 2L ūdens, 50 gr. medus, 25 gr. rauga.

Svaigas kadiķogas vāra ūdenī 30 minūtes, atdala biezumus un atdzesē istabas temperatūrā, pievieno medu un raugu, samaisa un noliek, lai rūgst. Kad raugs uzpeldēs, atkal apmaisīt un saliet pa pudelēm. Aizvērt pudeles un novietot uz 3-5 dienām vēsā vietā.

Kadiķogu sīrups

1 kg kadiķa ogu, 3L ūdens. Ogas samīca piestiņā, aplej ar ūdeni un uzsilda 40-50C, notur šādu temperatūru 2-3h. Atdala biezumus un uzglabā ledusskapī. Izmanto, lai aromatizētu dažādus gaļas ēdienus un dzērienus.

Kadiķa ogu uzlējums

10 gr. svaigas vai 5-6 žāvētas kadiķa ogas, 50 gr. medus, 1L šņabis.

Kadiķa ogas vāra 15 minūtes, nelielā daudzumā ūdens, atdala biezumus. Tam piejauc medu un šņabi, samaisa un atstāj nostāties uz 5-10 dienām.

Kosmētiskā nozīme

Parastā kadiķa (Juniperus communis) ekstrakti un ēteriskā eļļa jau sen tiek izmantoti kosmētikā un ādas kopšanas produktos. Tie satur bioaktīvas vielas ar antibakteriālu, savelkošu un tonizējošu iedarbību, kas var palīdzēt līdzsvarot ādas tauku sekrēciju, attīrīt poras un mazināt iekaisumus, īpaši problemātiskai un taukainai ādai.

Kadiķa ekstrakti veicina ādas virsmas aizsardzību pret mikroorganismiem un var palīdzēt mazināt pinnes un seborejas tendences. Tie tiek izmantoti kā tonizējoši līdzekļi, palīdzot uzlabot ādas elastību un radīt svaiguma sajūtu. Kosmētikas formulās kadiķa ekstraktus bieži iekļauj kopā ar citiem augu ekstraktiem, lai pastiprinātu pretiekaisuma un antiseptiskās īpašības.

Kadiķa ekstraktu izmanto arī galvas ādas kopšanā- tie var palīdzēt samazināt seboreju, ierobežot matu izkrišanu un veicināt matu kopšanu. Tīra ēteriskā eļļa var būt sastāvdaļa masāžas vai ķermeņa kopšanas līdzekļos, tomēr tās koncentrācija jāpielāgo, lai neradītu ādas kairinājumu.

Nelielās koncentrācijās kadiķa ekstrakts var būt noderīgs arī sausai ādai, palīdzot saglabāt tvirtumu un mitrumu. Tā antiseptiskās un savelkošās īpašības var papildus atbalstīt ādas higiēnu un palīdzēt mazināt izsitumus vai iekaisumus.

Kadiķa ekstrakti tiek izmantoti arī kā aromātu fiksatori, kas palīdz noturēt produktu smaržu buķeti un piešķir dabisku aromātu kosmētikas līdzekļiem.

Parastā kadiķa skuju macerāts augu eļļā ir tradicionāls tautas medicīnas līdzeklis, kas tiek izmantots ādas un matu kopšanā. Šis preparāts satur kadiķa aktīvās vielas, piemēram, ēteriskās eļļas un flavonoīdus, kas maigi atbalsta ādas attīrīšanu, tonizēšanu un iekaisumu mazināšanu. Tautas medicīnā to lieto taukainas ādas kopšanai, nelielu brūču un skrāpējumu aprūpei, kā arī galvas ādas higiēnai- stimulējot matu augšanu, samazinot seboreju un palīdzot mazināt blaugznas. Macerāta eļļa ir maigāka nekā tīra ēteriskā eļļa, un tā ļauj izmantot kadiķa īpašības dabiski un droši, saglabājot tradicionālo auga lietojumu ikdienas veselības kopšanas praksē.

Lasīt par parasto kļavu ->