Bioloģiskais apraksts
Parastais ķirsis ir sastopams, kā liels krūms vai koks,
augumā 1,5-4m ar gandrīz apaļu vainagu. Ap ķirsi bieži veidojas jauni dzinumi,
kuri aug no mātes auga sakņu sistēma.
Lapas vienkāršas, izkārtotas pamīšus, uz īsiem lapu kātiem,
ar pielapēm, kuras ātri atkrīt, eliptiskas ar smailu galu. Gar malu zobotas,
kailas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas ar spēcīgu kutikulu sistēmu un
vaska aplikumu. Ziedi aktinomorfi, divdzimuma, lieli (dia. 20-25mm) uz gariem
ziedu kātiem, izkārtoti vairogformas ziedkopās. Zieds veidojas no 5 brīvām,
baltām lapiņām.
Auglis sulīgs kaulenis. Zied aprīlī- maijā- līdz parādās
lapas. Augļi nobriest jūnijā- jūlijā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto parastā ķirša augļus, augļu
kātus un lapas. Augļu kātus parasti atdala no augļiem un lapām, tad liek
žāvēties atsevišķi nepārsniedzot 60C. Augļu kātiem savas smaržas nav, garša
ir rūgti savelkoša. Lapas var žāvēt izklātas uz papīra vai labi vēdināmiem
sietiem, var protams žāvēt piespiedu žāvētājos. Augļus arī var žāvēt, taču
vērtīgāki tie būs svaigi. Žāvētas masas uzglabāšana ir iespējama blīvos papīra
maisos vai stikla tarā.
Ķīmiskais sastāvs
Parastā ķirša augļos konstatēts 13–15% cukura, pektīni 11%, antociāni, organiskās skābes, tostarp ābolskābe, citronskābe, dzintarskābe un hinīnskābe, kā arī miecvielas, karotīns, askorbīnskābe un vitamīni B, PP un folijskābe. Minerālvielu klāstā sastopami kālijs, magnijs, dzelzs un varš, kā arī kumarīni. No augļiem iegūti arī specifiski savienojumi, piemēram, hrizantemīns un mekocianīns. Augļu kauliņos atrodami augu tauki (25–35%), kā arī indīgais glikozīds amigdalīns un ēteriskās eļļas. Ķirša mizā sastopamas miecvielas, flavonoīdi, katehīni un glikozīdi, piemēram, fuskoflobēns un rubroflobafēns, kā arī citronskābe, savukārt, lapās konstatētas citronskābe, miecvielas, kvercetīns, amigdalīns (ievērojami mazākās koncentrācijās, kā kauliņos) un kumarīni. Augļu kāti satur tanīnus, krāsvielas un citus mazāk pētītus bioaktīvos savienojumus.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastā ķirša augļu mīkstuma ārstnieciskās īpašības ir plašas. Tie veicina hemoglobīna līmeņa normalizēšanos asinīs, palīdz samazināt asinsspiedienu un stiprina kapilāru sieniņas. Augļi darbojas kā profilaktisks līdzeklis pret trombozi, infarktu, insultu, arteriālās aterosklerozes saasinājumiem un stenokardijas lēkmēm. Ķirša augļi var palīdzēt artrīta un podagras gadījumā, kā arī bronhīta ārstēšanā, atkrēpošanu veicinoši, un drudža gadījumos kalpo kā temperatūras mazinošs līdzeklis.Augļi labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un centrālo nervu sistēmu, uzlabo smadzeņu darbību, kā arī palīdz cīnīties ar baktērijām, tostarp stafilokokiem un streptokokiem. Pektīnvielas augļos uzlabo zarnu peristaltiku, palīdzot aizcietējuma gadījumā. Svaiga augļu sula ir noderīga arī profilaktiski, jo tai piemīt urīndzenošas, atsvaidzinošas un antiseptiskas īpašības, veicinot vielmaiņu un samazinot infekciju risku gremošanas traktā.
Parastā ķirša augļi ir piemēroti grūtniecēm, jo satur folijskābi un palīdz mazināt anēmiju. Lapu ūdens izvilkums var darboties nomierinoši un palīdz mazināt drudzi. Lapu ekstrakti satur antioksidantus un rada pretvīrusu aktivitāti. Augļu kātiņus izmanto līdzekļos ar urīndzenošām, asiņošanu apturošām un akmeņu šķīdinošām īpašībām. Ķirša lapas noder ārējas asiņošanas apturēšanai.
Parastā ķirša sveķi (gumijvielas) tiek izmantoti kā gremošanas trakta pārklājējs un dziedinošs līdzeklis. Hronisku kolītu gadījumā var lietot jauno lapu dzinumu novārījumus. Retāk izmanto mizu kuņģa čūlas ārstēšanai un saknes atsevišķos gadījumos. Lapas var lietot svaigā vai žāvētā veidā, tēju vai izvilkumu pagatavošanai, lai apturētu asiņošanu, ārstētu iekaisumus, aknu un žultsakmeņu slimības, hepatītu vai atbalstītu elpceļu veselību.
Tautas medicīna
Parastais ķirsis tautas medicīnā tiek plaši izmantots. Augļus lieto anēmijas un drudža gadījumos, kā antiseptisku līdzekli elpceļu iekaisumos un atkrēpošanu veicinoši. Svaigus augļus ar pienu izmanto artrīta ārstēšanai, savukārt, lapu novārījumus lieto, lai apturētu menstruālo asiņošanu, deguna asiņošanu, dizentēriju un tūsku.
Svaigas lapas var berzt un likt uz brūcēm vai izmantot auduma tamponos, lai apturētu asiņošanu. Sēklu emulsiju tautas medicīnā lieto urīndzenoši locītavu slimību un urīnskābes diatēzes gadījumos. Zariņu novārījums palīdz drudža un meteorisma ārstēšanā. Ķirša sveķus izmanto ādas izsitumu ārstēšanai.