Bioloģiskais apraksts
Koks augumā 10-35m. Lapas izkārtotas pretēji, parastas, uz
gariem lapu kātiem, apaļi- stūrainas, 10-15cm diametrā, zvaigžņoti daivotas ar
5-7 trīsstūra daivām, smailas galos. Ziedi divdzimuma, dzeltei zaļi, samērā
lieli (~1cm diametrā), izvietotas vairogveida ziedkopās.
Auglis- divspārnis ar vienu sēkliņu katrā cirksnī. Parastā
kļava zied pavasarī pirms kokam parādās lapas, aprīlī- maijā, augļus nogatavina
septembrī. Apputeksnējas ar bišu un kameņu palīdzību.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskā vērtība piemīt koku jaunajām daļām (miza,
lapas, dzinumi, augļi un ziedi, protams, sula), ir gadījumi, kad izmanto
nobriedušas sēklas. Jaunās lapas ievāc vasaras sākumā, tās apvītina saule un
žāvē labi vēdināmās un ēnainās vietās, vai arī žāvētājos. Jauno mizu ievāc
pavasarī, kad sākas sulas kustība. Pumpurus ievāc agrā pavasarī, pirms tie
plaukst, kad tie ir piebrieduši. Pirms žāvēšanas, tos novieto vēsā telpā uz
ilgāku laiku. Ziedus ievāc pašā ziedēšanas sākumā, izklāj irdeni, plānā slānī,
žāvē ēnā, noslēptus no tiešiem saules stariem, vai žāvētājos. Augļus ievāc jau
nobriedušus, žāvē piespiedu žāvētājos vai cepešu krāsnīs. Visas augu daļas var žāvēt
piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45C. Drogu uzglabā papīra maisos ne ilgāk
par 2 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Parastās kļavas (Acer platanoides L.) ķīmiskais sastāvs ir pētīts salīdzinoši maz, tomēr pieejamie dati ļauj izcelt vairākas bioaktīvas vielas. Kļavas sulā ir sastopamas, galvenokārt, organiskās skābes, tostarp askorbīnskābe (C vitamīns), kas nodrošina antioksidantu aktivitāti. Par sulu plašāk var lasīt šeit!
Augļos, mizā, dzinumos un lapās atrasti saponīni, alkaloīdu paliekas un miecvielas, kā arī dažādi ogļhidrāti. Lapās papildus konstatēti aldehīdi (alfa- un beta-heksāni), organiskās skābes (etiķskābe, dzintarskābe, ftalskābe), kā arī kaučuks un karotinoīdi (alfa-, beta-karotīns, ksantofili u.c.). Tās satur arī slāpekli saturošus savienojumus, piemēram, metilamīnu, kā arī vitamīnus C un E, fenolkarbonātskābes (salicilskābe, galskābe), flavonoīdus un antociānus.
Augstākās taukskābes un lipīdi, piemēram, fitinillinolenāts, ir sastopami gan lapās, gan dzinumos. Sēklās konstatēti ciklotoli, kaučuks un augu tauki, kas veicina lipīdos šķīstošo bioaktīvo vielu saturu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastajai kļavai (Acer platanoides L.) piemīt plaša bioaktīvu īpašību palete, ko nosaka tās ķīmiskais sastāvs, tostarp saponīni, flavonoīdi, fenolkarbonātskābes, organiskās skābes, karotinoīdi un vitamīni C un E.
Farmakoloģiski kļavas lapas un dzinumi rada pretvīrusu, antibakteriālu un pretiekaisuma aktivitāti, kā arī urīndzenošu, brūču dziedējošu, antiseptisku un sāpju mazinošu efektu. Tie stimulē gremošanas trakta darbību, atbalsta žults un urīna plūsmu, ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību un veicina muskuļu tonusu.
Kļavas bioaktīvās vielas darbojas kā antioksidanti, atbalsta asinsvadu elastību un veicina mīksto audu atjaunošanos, padarot augus par vērtīgu līdzekli gan lokālai, gan sistēmiskai iedarbībai.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā parasto kļavu izmanto dažādiem mērķiem. Miza tiek lietota kā pretiekaisuma un antibakteriāls līdzeklis, kā arī caurejas mazināšanai un matu sakņu stiprināšanai.
Jaunās lapas, dzinumi un ziedkopas tiek novērtēti par pretvīrusu, tonizējošu un pretvemšanas līdzekli, un tautas praksē tās izmanto gremošanas trakta slimību, rīkles iekaisuma, pneimonijas, akūtu respiratoro infekciju, hepatīta un herpes ārstēšanai. Lapu nostādinājumus tradicionāli pielieto nieru un urīnpūšļa slimību, skrofulozes un citos iekaisuma procesos, savukārt, lapu un sēklu novārījumus izmanto augšējo elpceļu slimību, plaušu iekaisuma un mutes dobuma iekaisuma gadījumos. Pēc dzemdībām lapu novārījums tiek lietots kā organisma atjaunojošs līdzeklis, bet svaigi smalcinātas lapas uz brūcēm un čūlām palīdz paātrināt dziedēšanu, noplaucētas lapas var tikt lietotas furunkulu ārstēšanā. Tāpat kļavas sula tautas praksē tiek izmantota organismu stiprinoši un pavasarī pret klepu, papildus to iesaka cingas gadījumā.
Papildus pieredzei, kas reģistrēta Ziemeļeiropas un Baltijas tautu medicīnā, literatūra liecina, ka parastā kļava darbojas kā adaptogēns, palīdzot organismam pielāgoties stresam un veicinot vielmaiņu un imunitāti. Šī iedarbība, kopā ar lapu, dzinumu un ziedkopu bioaktīvo vielu saturu, padara kļavu par daudzpusīgu augu tautas medicīnas lietošanā, saglabājot tās vērtību gan tradicionālajā, gan mūsdienu fitoterapijā.