Bioloģiskais apraksts
Vasarzaļš, 1 — 7 metrus augsts koks. Jaunie zari ir pelēki, kaili, vai tāpat, kā lapu kāti — ar dziedzermatiņiem. Vecākie dzinumi dzelteni brūni, ar matiņiem, zvīņām un dziedzermatiņiem.
Pumpuri apaļi, vai olveida, no sāniem mazliet saplacināti, zvīņas ieapaļas, gar malu ar matiņiem. Lapas pie tievajiem zariem pakārtotas divās rindās, pie resnākajiem — visapkārt. Tās ir augšpusē tumšākas, bet apakšpusē gaiši zaļas,6 — 12 cm garas, 5 — 9 cm platas. Lapu plātnes ieapaļas, vai ovālas, kailas, vai ar izklaidus matiņiem, pamats asimetriski sirdsveidīgs, gals nosmaiļots, mala nevienādi divkārtaini zobaina. Dzīslojums ir plūksnains, dzīslas ar matiņiem. Pielapes olveida, strupas, diez gan agri nobirst.
Vīrišķo ziedu spurdzes līdz 5 cm garas, parasti 2 — 4 kopā. Vīrišķie ziedi bez apziedņa, pa vienam olveida seglapu žāklēs, kas biezi segtas ar matiņiem. Pieziedlapas ir divas saaugušas ar seglapu. Putekšņlapas ir 4, šķeltas, tādēļ izskatās, ka 8. Putekšnīcām galā ir matiņu pušķis. Sievišķās ziedkopas sēdošas, nelielas, apmēram, 0,5 cm garas, parasti ar 2 — 5 ziediem, neizplaukušas līdzīgas lapu pumpuriem.
Apziednis ir
neuzkrītošs, saaudzis pie pamata ar sēklotni, mala brīva. Ziedi atrodas
nobirstošu, ar matiņiem klātu seglapu žāklēs. Ir divas drīksnas, pavedienveida,
purpursarkanas. Augļa vīkals zvanveida, augšdaļā vaļējs, nekārtni šķelts,
tikpat garš, vai garāks, nekā auglis. Auglis — rieksts, gandrīz apaļš vai
iegareni ovāls, brūni dzeltens, 1,5 — 2 cm garš. Zied martā, aprīlī, pirms lapu
plaukšanas. Rieksti nogatavojas septembrī.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto praktiski visu augu
(saknes, lapas, mizu un augļus). Lapas ievāc, kamēr tās ir jaunas- maijā, mizu
ievāc no jaunajiem zariem, agrā pavasarī vai rudenī. Žāvē uz sietiem, labi
vēdināmās un saules pasargātās vietās. Riekstus ievāc rudenī, kad tie pilnībā
nobriest. Žāvē saulē 2 nedēļas vai piespiedu žāvētājos 60C temperatūrā,
izklājot tos plānā slānī un laiku pa laikam apmaisot. Lapas un augļi
uzglabājami 1 gadu, miza 2 gadus.
Ķīmiskais sastāvs
Parastās lazdas augļi jeb rieksti ir ļoti koncentrēts barības vielu avots. Tie satur 62–65% tauku, lielāko daļu veido nepiesātinātās taukskābes (oleīnskābe, linolskābe), kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu veselību. Olbaltumvielu saturs ir ap 16–17%, ogļhidrāti aptuveni 7%, cukurs- 3,5%. Riekstos ir nozīmīgi vitamīni: C, E un D, kā arī minerālvielas kā kalcijs, dzelzs, magnijs un kālijs. Turklāt, rieksti satur mikroelementus un citas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, antioksidantus un fitosterolus, kas veicina holesterīna regulāciju.
Riekstu eļļa ir īpaši vērtīga lipotropo vielu dēļ- tajā ir metionīns, holīns, lecitīns, kas atbalsta aknu darbību un tauku vielmaiņu. Tāpat eļļā koncentrētas nepiesātinātās taukskābes, kas labvēlīgi ietekmē sirds, asinsvadu un nervu sistēmu.
Lazdas mizā ir atrastas ēteriskās eļļas, flavonoīdi, lignocerila spirts un betulīns, kā arī miecvielas – tanīni vairāk nekā 8% un krāsvielas. Šīs vielas piešķir mizai pretiekaisuma, antiseptiskas un antioksidanta īpašības.
Lapās ir ēteriskās eļļas, askorbīnskābe, palmitīnskābe un miricitrozīda glikozīds. Lapu sastāvdaļas rada urīndzenošu, pretiekaisuma un antiseptisku iedarbību, turklāt daļa savienojumu tiek pētīta arī kā potenciāli pretvīrusu līdzekļi un antioksidanti.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Augam piemīt savelkoša, pret caurejas, drudža
mazinošas, caureju veicinošas, antiseptiskas, stimulējošas un spēcinošas
īpašības. Rieksti iedarbojas imūnsistēmas stimulējoši, piena daudzuma
palielinoši, laktācijas periodā. Rieksti ieteicami cukura diabēta, hipertensijas
un aterosklerozes slimniekiem. Tie labi stimulē arī zarnu motoriku.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā izmanto visas auga daļas-
riekstus, lapas, pumpurus, saknes. Riekstus pielieto, kā piena daudzuma
palielinošu un karminatīvu līdzekli, ar tā palīdzību šķīdina akmeņus nierēs.
Lazdas riekstus izmanto arī epilepsijas,
žultsakmeņu, audzēju un askaridozes gadījumā. No sasmalcinātiem riekstiem
gatavo dziednieciskus krēmus, kuri ir bagāti ar vitamīniem, mikroelementiem un
barības vielām. To lieto, lai atjaunotu spēkus pēc ilgstošām slimībām, stiprina
matus, mazina to lūšanu un izkrišanu, palīdz ārstēt mazasinību un akmeņus
urīnpūslī. Lazdu riekstu pulveri sajauktu ar ūdeni izmanto, lai novērstu asins
atkrēpošanu, plaušu slimības, bronhītu, drudzi, nierakmeņus un ja vēl piejauc
klāt medu, tad var ārstēt mazasinību un reimatismu. Rieksti ir iesakāmi arī
cilvēkiem pēc smagām operācijām un infekcijām, kā arī ieteicams lietot bērniem,
kā attīstību veicinošu un imunitāti stabilizējošu līdzekli.
No lazdas riekstu mizām gatavo ekstraktus, lai
ārstētu prostatītu un kolītu.
Lazdu lapu novārījumu izmanto adenomas un
priekšdziedzera hipertrofijas gadījumā, kā arī tas noderēs, lai ārstētu
vairogdziedzera, aknu un zarnu slimības, der meteorisma, avitaminozes, rahīta
un anēmijas gadījumā. Turklāt lapas izmanto arī maisījumos, ar kuriem novērš
dažādas problēmas, kuras saistās ar vielmaiņu procesiem organismā.
Mizas novārījumus lieto varikozo vēnu gadījumā, kā
arī lai ārstētu flebītu.