Bioloģiskais apraksts
Liepa tas ir vasarzaļs koks, augumā līdz 30m, ar
lielu bumbveida kroni. Koka stumbri spēcīgi, sasniedzot diametrā līdz pat 80cm,
klāti biezu, kraupainu un tumšu mizu. Auga lapas ir sirds formas, nelīdzenu
maliņu un pagaru kājiņu.
Ziediņi dzeltenīgi- balti, smaržīgi, diametrā ap
10mm, izkārtoti, kā lietussardziņi pa 3-15 gabaliem. Zieda lapa ādaina, gaiši
zaļa, izstiepti lancetveidīga. Liepa zied jūnijā- jūlijā. Augļi- riekstiņi
4-8mm diametrā, bumbuļveida, klāti ar koksnaini- ādainu apvalku, nogatavojas
augustā.
Sirdsveida liepai ir mazāk lapu, taču ir daudz
vairāk ziedu, kā platlapu liepai- tā zied divas nedēļas vēlāk un sastopama ir
biežāk.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto liepas ziedus un to
ziedlapas (Tiliae flores). Ziedus ievāc sausā laikā, kad lielākā daļa ziedu ir
atvērušies. Nekādā gadījumā neievāciet bojātus ziedus, vai arī kamēr tie ir
mitri, pēc rasas vai pēc lietus. Ziedus žāvē labi vēdināmās telpās, bēniņos,
vai arī žāvētājos, nepārsniedzot temperatūru 45C. Ziedus nedrīkst žāvēt atklātā
saules gaismā, kā arī žāvēšanai būtu jābūt samērā ātrai, lai drogas
nesabojātos.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto ne tikai ziedus, bet
arī liepas pumpurus, lapas un reti, bet arī mizu. Protams, ārstniecībā plaši pielieto
liepziedu medu.
Pumpurus ievāc pavasarī, sausā laikā, citādi tie
zaudē savu vērtību žāvējot. Žāvēt var labi vēdināmās telpās vai piespiedu
žāvētājos. Mizu ievāc agrā pavasarī vai vēlā rudenī, žāvē parasti žāvētājos.
Ķīmiskais sastāvs
Liepu ziedos ir bagātīgs flavonoīdu komplekss, kas ietver kempferolu, akacetīnu, afzelīnu, kempferitrīnu, tilirozīdus, kvercetīnu un gerbacetīnu, kā arī protoantocianīdus. Papildus šiem savienojumiem ziedos ir glikozīdi, tostarp gesperidīns un tiliacīns, askorbīnskābe, karotīns un nelielas ēteriskās eļļas koncentrācijas (līdz 0,05%), kuru galvenā komponente ir terpentīnu spirta farnezols. Liepu ziedos sastopamas arī miecvielas, saponīni, fenolkarbonātu skābes, polisaharīdi, gļotvielas, kā arī makro- un mikroelementi.Liepu augļos ir ievērojams augu tauku daudzums- līdz 60%, savukārt, lapās koncentrējas askorbīnskābe, olbaltumvielas un karotīns. Liepas mizā un koksnē atrodamie tanīni un triterpēnu savienojumi, īpaši tiliadīns, papildināti ar augu eļļu, kuras saturs var sasniegt līdz 8%.
Liepziedu medus satur līdz 20% ūdens, 36% glikozes, ap 40% levunozī, fruktozi, dažādus vitamīnus, kā arī makro- un mikroelementus. Tam raksturīgs salīdzinoši augsts maltozes saturs, aptuveni 6–8%, kas piešķir medum īpašu garšu un uzturvērtību.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Liepa iedarbojas kā sviedrējošs, pretiekaisuma, baktericīds, mīkstinošs un temperatūras mazinošs līdzeklis, kā arī veicina atkrēpošanu. Liepziedu nostādinājums, galvenokārt, aptur eksudatīvo iekaisuma fāzi, veicinot ātrāku iekaisuma procesa atkāpšanos no tuvējiem audiem. Liepas ziedkopu preparāti paaugstina diurēzi, palielina kuņģa sulas sekrēciju, uzlabo žults plūsmu un veicina tās nokļūšanu divpadsmitpirkstu zarnā, rada vieglu sedatīvu iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, šķidrina asinis un paātrina reģenerācijas procesus un granulācijas audu veidošanos.Liepu ziedu ūdens izvilkums veicina aizsarggļotu izstrādi, kas atjauno augšējo elpceļu aizsargbarjeru. Flavonoīdi, piemēram, kvercetīns un kempferols, veicina pretiekaisuma iedarbību, bet tiliacīns nodrošina fitoncīdu aktivitāti un urīna dzenošu efektu. Liepziedu medū esošie cukuri viegli uzsūcas organismā un labvēlīgi iedarbojas uz gremošanas sistēmu, savukārt, preparāti, kas pastiprina sviedru izdali, netieši ietekmē arī sirds funkcijas.
Papildus tradicionālajām īpašībām, pasaules pētījumi liecina, ka liepu ziedu ekstrakti ir pretspazmolītiski, palīdz mazināt gremošanas trakta spazmas un vieglu trauksmi vai miega traucējumus, kā arī var mazināt vieglas alerģiskas reakcijas. Antioksidanta aktivitāte palīdz samazināt oksidatīvo stresu un aizsargā šūnas no brīvo radikāļu kaitējuma, veicinot sirds un asinsvadu aizsardzību. Turklāt, liepu ekstrakti var palīdzēt uzlabot lipīdu profilu asinīs, samazinot holesterīna līmeni un veicinot taukskābju metabolismu.
Tautas medicīna
Liepzieds ir viens no populārākajiem augiem tautas medicīnā daudzās valstīs. To lieto kā sviedru dzenošu, pretiekaisuma, urīna dzenošu, nomierinošu, pretdrudža un atsāpinošu līdzekli. Liepziedu novārījumus vai nostādinājumus pielieto saaukstēšanās, galvas sāpju un ģīboņu gadījumā, kā arī kakla skalojumiem angīnas ārstēšanā. Pēc novārījuma vai nostādinājuma sagatavošanas pāri palikušos biezumus izmanto kompresēm.No koksnes iegūto darvu izmanto ādas kopšanā, piemēram, pret ekzēmām un furunkulozi. Svaigas, samīcītas lapas liek uz brūcēm un apdegumiem, dažkārt, lieto kā žulti dzenošu līdzekli. Liepas koka ogles palīdz diarejas un meteorisma gadījumos. Svaigas lapas un pumpuri tiek pielietoti ārēji pretiekaisuma, sāpju mazināšanai un mīkstināšanai, savukārt, sēklu pulveri izmanto deguna asiņošanas apturēšanai. Jauna koka miza, novārīta, palīdz reimatisma, apdegumu, podagras un drudžainu gremošanas trakta sāpju gadījumos.
Liepas ziedus lieto iekšķīgi arī herpes vīrusu infekciju ārstēšanai un liekā svara mazināšanai. Bērniem no dzimšanas liepu preparātus var lietot, ievērojot piemērotu devu.
Kosmetoloģijā liepas ziedus un medu izmanto sejas ādas kopšanai, matu stiprināšanai un vasaras raibumu mazināšanai. Liepziedu ēteriskās eļļas atrodami arī parfimērijā. Silts liepziedu nostādinājums kā komprese palīdz novērst sejas un kakla krunkas, un no ziediem var gatavot tvaiku vanniņas ādas taukainības mazināšanai.