Bioloģiskais apraksts
Sarkanais plūškoks ir paliels krūms vai neliels koks, kurš augumā sasniedz 2-5m. Stipri sazarots. Augs ir vasarzaļš un viegli sajaucams ar tā radinieku- melno plūškoku. Ja nav padziļinātas zināšanas par šo sugu, tad to atšķirt var tikai ogu sezonas laikā. Miza pelēkbrūna. Lapas smailas, zobotas, izstieptas formas, tumšā smaragdzaļā krāsā. Izkārtotas pretēji, nepāra plūksnaini saliktas. Taču dažkārt ir sastopami krūmi ar sarkanas nokrāsas lapām. To lapās ir palielinātā koncentrācijā pigments- antocianīns. Ziedi nelieli, dzeltenzaļā krāsā, izkārtoti konusveidīgā skarā. Auglis ir sarkans kaulenis, kurš atrodas blīvā skarā. Augs zied maijā un augļi nogatavojas augustā. Bet augļus varat sastapt kokā līdz vēlam rudenim.
Augs plaši izplatīts visā Latvijas teritorijā un to varat satikt gan dažādos apstādījumos, gan jau pārgājušus savvaļā. Augu var samērā viegli atpazīt arī ziedēšanas laikā, tas nepatīkami un asi smaržo. Sarkanā plūškoka iemīļotākās augšanas vietas ir tīrumi, grāvmalas, mežmalas.
No ķīmiskā viedokļa augs ir pētīts ārkārtīgi maz, jo tās netiek izskatīts ar perspektīvu farmācijā, attiecīgi arī naudas pētījumiem nav. Taču, lai arī valda uzskats, ka sarkanais plūškoks ir toksisks un nav lietojams uzturā. Tas ir ieguvis savu pielietojumu gan kulinārijā, gan tautas dziedniecībā. Tik daudz cik jāmāk pareizi sagatavot šī auga izmantojamās daļas- parasti tie ir augļi. Ogas kļūst drošas pēc pareizas termiskās apstrādes. Ēdot svaigas var rasties ļoti nopietnas saindēšanās sekas. Augs satur vielas, kuras mūsu organismā pārtop par zilskābi.
Ievākšana un apstrāde
Ievāc tikai un vienīgi nobriedušus augļus, jo nenobrieduši rada pastiprinātu bīstamību cilvēka veselībai. Parasti ievākšanu veic augusta vidū vai beigās. Ievāc visu ogu skaru un žāvē apēnotā vietā ar labu ventilāciju. Var, protams, žāvēt arī piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 45C.
Dabā bieži var sastapt divus šīs sugas pārstāvjus- melno plūškoku un sarkano plūškoku. Bet kādas tad ir šo abu krūmu/ koku galvenās atšķirības. Protams, tā ir augļu krāsa, bet ne vienmēr sastopam šo koku augļu laikā. Ir populāri ievākt melnā plūškoku ziedus, tad te der vērst uzmanību uz smaržu- sarkanajam tā būs asa un nepatīkama, melnais smaržos patīkami, maigi pēc mandelēm. Vizuāli melnais plūškoks no sarkanā plūškoka atšķiras minimāli gan ziedi, gan lapas tiem ir līdzīgi. Tik daudz cik sarkanajam plūškokam lapas ir spilgtākas (tas ja ir iespēja salīdzināt abus vienlaikus).
Ķīmiskais sastāvs
Sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa L.) satur vairākas bioaktīvas vielas, kas potenciāli ietekmē organismu, taču jāņem vērā augstais indīgums. Tā sastāvā ir vitamīni – E, B grupas un A vitamīns, kā arī organiskās skābes un tanīni. Augā atrodamas miecvielas, parafīna savienojumi, dabīgie cukuri, esteri un sveķvielas, kā arī dažādas aminoskābes. No minerālvielām sastāvā ietilpst kalcijs, dzelzs, kālijs, selēns, varš, nātrijs, cinks un fosfors. Šīs vielas nodrošina augam dažādas farmakoloģiskas īpašības, tomēr lielākā daļa lietošanas gadījumu pasaules literatūrā attiecas tikai uz ārēju pielietojumu vai kā izejvielu rūpnieciskai ekstrakcijai, jo svaigas ogas un lapas satur toksiskus glikozīdus, piemēram, sambunigrīnu, kas hidrolizējoties veido ciānūdeņražskābi.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Sarkanā plūškoka (Sambucus racemosa L.) augļi, lapas un ziedi satur vairākus bioaktīvus savienojumus- vitamīnus, organiskās skābes, tanīnus un miecvielas, kuri potenciāli var ietekmēt dažādas fizioloģiskas funkcijas. Piesardzīgi lietojot, augs var sniegt atbalstu imūnsistēmai, palīdzēt mazināt iekaisumu plaušās, nierēs un aknās, kā arī locītavu iekaisumus, piemēram, artrītu, radikulītu un reimatismu. Auga flavonoīdi un citi fenoliskie savienojumi nodrošina pretiekaisuma un antioksidanta efektu, savukārt, tanīni veicina vietējo audu aizsardzību un urīna dzenošās īpašības.Tautas medicīna
Tautas dziedniecībā sarkanā plūškoka augļus un ziedus lieto dažādu iekaisuma un hronisku saslimšanu atvieglošanai, tostarp elpceļu slimību, nieru un aknu traucējumu, ādas slimību (piemēram, zvīņēde un ekzēmas) un mutes dobuma iekaisumu gadījumos. Auga preparātus, dažkārt, izmanto arī onkoslimību atbalstam vai klimaksa simptomu mazināšanai.Preparātus lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi. Kosmētikā un mājas skaistumkopšanā populārāk izmanto ziedus, retāk lapas un augļu mīkstumu, kas palīdz mazināt pinnes, ādas iekaisumu, regulēt ādas taukainību un uzlabot tās tonusu. Novārījumi un ziedu tēja tiek lietoti matu skalojumiem, lai samazinātu matu izkrišanu.
Sarkano plūškoka ogu sulas var izmantot ādas tīrīšanai, piemēram, ziepju vietā, vienkārši izspiežot ogas plaukstās un viegli berzējot ādu.
Piesardzība
Svarīgi atcerēties, ka svaigas sarkanā plūškoka ogas un lapas satur toksiskus glikozīdus, piemēram, sambunigrīnu, kas hidrolizējoties veido ciānūdeņražskābi. Tāpēc lietojot augu iekšķīgi, jāievēro deva un lietošanas kursa ilgums, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt ieteicamo devu. Augu nevajadzētu lietot grūtniecības un laktācijas periodā, bērniem vai cilvēkiem ar individuālu nepanesību pret augu. Pārdozēšanas gadījumā iespējama slikta dūša, vemšana vai gremošanas traucējumi.