Bioloģiskais apraksts
Parastā bārbele ir stipri sazarots, dzelkšņains krūms, augumā 1,5-2,5m, ar horizontālu koksnainu sakneni, no kura izaug viena galvenā sakne un daudzas sīkākas. Dzinumi daudzi, stāvi, dzelteni vai dzelteni- purpura, vēlāk balti pelēki. Pumpuri garumā līdz 1mm, smaili, kaili. Uz īsiem dzinumiem veidojas parastas lapas, uz pagarinātiem dzinumiem, lapu vietā dzelkšņu, parasti 3-5. Lapas izkārtotas pamīšus, apgriezti- olformas vai eliptiskas, garumā līdz 4cm, platumā līdz 2cm, pie pamatnes sašaurinātas- ķīļformas, ar noapaļotu, retāk smailu galotni, smalki vai asi zāģzobainas uz īsiem lapu kātiem.
Ķekaros 15-25 ziedi, garumā līdz 6cm. Ziedi dzelteni, diametrā 6-9mm, pazarēs, nokarenos ķekaros. Auglis- izstiepta oga, eliptiska, spilgti sarkana vai purpura, garumā līdz 12mm, pēc garšas skāba. Sēklas 4-5mm lielas, mazliet saplacinātas un sašaurinātas augšdaļā. Zied aprīlī- maijā. Augļi ēdami, nobriest septembrī- oktobrī.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto bārbeles lapas, saknes, mizu un augļus. Bārbeles lapas ievāc maijā un jūnijā, ziedēšanas periodā. Griežot lapas ir jābūt uzmanīgam, jo krūms ir dzeloņains. Vislabāk lapas ir žāvēt labi vēdināmā un ēnainā vietā, īpaši ja ir iespējams, to darīt bēniņos, zem metāla jumta. Izžāvētas lapas virspusē ir tumši zaļas, apakšā gaiši zaļas, plānas, lūstošas, sarullētas, ar savdabīgu smaržu un vāji skābu garšu. Uzglabā 1-1,5 gadiem.
Saknes rok rudenī, oktobrī- novembrī vai agrā pavasarī, aprīlī. Saknes attīra no augsnes, nogriež smalkās saknītes, apžāvē svaigā gaisā. Tās nekādā gadījumā nemazgā, jo augā atrodas berberīns, kurš lieliski šķīst ūdenī. Griež šķēlītēs līdz 2cm. Žāvē labi vēdināmā, apēnotā vietā vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 45-50C, jāievēro, ka žāvēšanas process nedrīkst būt ilgāks par 4-5 dienām. Izžāvētas saknes ir gareniski krunkainas, iekšā citrondzeltenas, ārpusē brūnas, ar vāju smaržu un rūgtu garšu.
Ievācot saknes, ieteicams, no krūma to nenogriezt visu, bet atstāt 15cm garu saknīti. Uz katriem 10m2 nepieciešams atstāt vienu pilnvērtīgu krūmu.
Saknes var uzglabāt līdz 3 gadiem.
Mizu ievāc aprīlī- maijā, no jaunajiem zariņiem, sulu laikā. Žāvē tāpat, kā saknes. Miza iekšpusē dzelteni pelēkas, ārpusē pelēkas vai brūni dzeltenas. Smarža vāja, specifiska, garša rūgta. Uzglabāt var līdz 3 gadiem. Augļus ievāc nobriedušus, vēlā rudenī, pēc pirmajām salnām. Žāvē saulē, bēniņos, piespiedu žāvētājos u.t.m.l.
Ķīmiskais sastāvs
Bārbeles parastās auga daļās atrodami dažādi bioloģiski aktīvi savienojumi. Saknēs un lapās, galvenokārt, sastopami alkaloīdi, tostarp berberīns, berbamīns, berberrubīns, palmitīns un jatrocīns, bet sakņu mizā papildus alkaloīdiem atrodams oksiakantīns un leontīns. Zaru mizā dominē miecvielas, krāsvielas un sveķvielas, bet lapās papildus alkaloīdiem sastopamas miecvielas, sveķvielas, ēteriskā eļļa, vitamīni C un E, ābolskābe, askorbīnskābe, karotīns un filohinons.
Augļos ir cukuri, karotīns, vitamīni K un C, citronskābe, ābolskābe, vīnskābe, berberīns, miecvielas, pektīnvielas, krāsvielas un minerālie sāļi. Šo vielu kombinācija nodrošina bārbeles plašo farmakoloģisko aktivitāti un tradicionālo izmantošanu medicīnā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Bārbeles (Berberis vulgaris L.) ārstnieciskās īpašības, galvenokārt, saistās ar auga alkaloīdiem, it īpaši berberīnu, kas rada spazmolītiskas un viegli sāpju mazinošas īpašības, kā arī plašu pretmikrobu un pretiekaisuma aktivitāti. Mūsdienu pētījumi liecina, ka berberīns spēj inhibēt dažu patogēnu baktēriju augšanu un modulēt iekaisuma mediatorus, kas papildina tradicionālo lietojumu. Preparāti no bārbeles daļām tradicionāli tiek izmantoti, lai atbalstītu žultsdzenošu, urīndzenošu, pretiekaisuma un savelkošu iedarbību, kā arī, tautas medicīnā, lai palīdzētu apturēt asiņošanu.Berberīns un citi alkaloīdi mijiedarbojas ar gremošanas, aknu un žultsceļu funkcijām, stimulējot žults izdalīšanos un dažos gadījumos veicinot vieglu arteriālā spiediena samazināšanos. Ir dokumentēts, ka berberīns var ietekmēt arī zarnu mikrobiomu, kas, savukārt, saistīts ar glikozes un lipīdu metabolisma regulāciju, tas padara bārbeli interesantu kā papildus līdzekli vielmaiņas atbalstam.
Nostādinājumi no lapām, mizas un saknēm tiek izmantoti, lai pastiprinātu asins recēšanu un atbalstītu dzemdes saraušanos, piemēram, tautas medicīnā pēc dzemdībām. Berberīna saturs ir galvenais elements, kas nodrošina auga pretmikrobu, antiseptisku un pretiekaisuma efektu, kā arī vietējo iedarbību uz gļotādām un ādu. Papildus, flavonoīdi un antociāni, kas atrodamies augā, piešķir tam antioksidanta potenciālu, kas mūsdienu literatūrā tiek saistīts ar asinsvadu elastības saglabāšanu un oksidatīvā stresa mazināšanu.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā tiek pielietoti dažādi auga preparāti: lapu nostādinājumus izmanto žultsdzenošo un pretiekaisuma efektu pastiprināšanai aknu un žultspūšļa slimību gadījumos, sakņu un mizas novārījumus- žultsakmeņu profilaksei, kā arī drudža samazināšanai un asiņošanu apturošiem un antiseptiskiem nolūkiem. Izvilkumus no ziediem un lapām tautas medicīnā izmanto apetītes stimulēšanai, gremošanas veicināšanai, gastrīta simptomu mazināšanai un kapilāru stiprināšanai.Preparāti no auga tiek pielietoti arī ārīgi, mazgājot asiņojošas brūces vai iekaisušas gļotādas, kā arī kā lokāls pretiekaisuma līdzeklis. Dažās tautas tradīcijās bārbeles novārījumus izmanto kā papildus līdzekli, lai atbalstītu imunitāti un veicinātu kopēju organisma tonusa paaugstināšanos.
Kopumā bārbeles preparāti rada daudzpusīgu iedarbību, galvenokārt, saistītu ar berberīna un citu alkaloīdu mijiedarbību ar gremošanas, žultsceļu un asinsvadu sistēmām, kā arī pretiekaisuma un antiseptiskajām īpašībām. Tomēr jāņem vērā, ka daži efekti- piemēram, asinsspiediena pazemināšana vai metabolismu regulējoša ietekme ir pierādīti tikai atsevišķos klīniskajos un eksperimentālajos pētījumos, un to intensitāte ir atkarīga no devas, preparāta formas un individuālās organisma reakcijas.