Bioloģiskais apraksts
Parastais ceriņš ir neliela auguma krūms 2-5m, ar platu un
biezu vainagu. Stublāja diametrs mēdz sasniegt 15-20cm. Sakņu sistēma veidojas
augsnes virspusē. Jauniem augiem un jauniem zariem miza gluda, pelēka, taču
veciem tumši pelēka vai pelēki brūna.
Lapas vienkāršas, novietotas uz lapu kātiem, kailas, tumši
zaļas, veselu malu. Lapas olformas, ar sirds veida pamatni un smailu galu,
4-12cm garas, 3-8cm platas, rudenī nokrīt praktiski zaļas. Izkārtotas pretēji.
Ziediņi divdzimuma, pareizas formas, 10-15mm gari, krāsas
var būt dažādas- rozīga, lillā, violeta un arī balta. Ziedi ir aromātiski,
izkārtoti konusveida ziedkopā.
Auglis- divligzdu kārbiņa, garumā līdz 1,5cm, ar pāris gaiši
brūnām, izstieptām sēklām. Ceriņš dzīvo, vidēji, līdz 100 gadiem. Vairojas ar
sēklu, dzinumu un sakņu palīdzību. Augs sāk ziedēt sākot ar 6 gadu vecumu. Zied
maijā- jūnijā. Augļi nobriest septembrī- oktobrī.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto ceriņa ziedus, lapas, pumpurus
un retāk mizu. Drogas ievākšanu veic sausā, saulainā laikā.
Ziedus ievāc pašā ziedēšanas sākumā, tos atdala no ziedtura
un izklāj uz žāvēšanas sietiem 1-2cm biezumā. Žāvē pāris stundas saulē un tad
pārvieto labi vēdināmā, apēnotā vietā un pabeidz žāvēšanu. Žāvēšanu var veikt,
sienot ceriņa zarus buntēs- pakarinot tos labi vēdināmā, apēnota un siltā vietā.
Lapas ievāc līdz vasaras vidum (no maija līdz jūlijam). Tās
žāvē žāvētājos <40C temperatūrā.
Ceriņa drogu var uzglabāt līdz diviem gadiem, tālāk tā
zaudēs savas vērtīgās īpašības.
Pumpurus un mizu klasiski ievāc sulu kustību laikā, attiecīgi,tas ir pavasaris. Tālāk izmanto ka svaigu drogu vai žāvē zemās temperatūrās. Mizu var žāvēt arī dabīgā veidā,izklātu uz sitiem, labi vēdināmā vietā. Pumpurus žavē tikai piespiedu žāvētājos.
Ķīmiskais sastāvs
Parastā ceriņa (Syringa vulgaris L.) ziedos ir farnezols, dažādi ēteriskās eļļas komponenti (linalols, benzilspirts), nelielas alkaloīdu paliekas, kumarīnu atvasinājumi un fenolglikozīds siringīns. Ziedos, lapās un pumpuros atrodami flavonoīdi (kvercetīna un kemferola atvasinājumi), miecvielas un sveķvielas. Lapas satur askorbīnskābi un fitoncīdus, kas piešķir antimikrobiālu aktivitāti. Ķīmiskā sastāva raksturīgā īpašība ir fenolisko savienojumu dominēšana, savukārt, alkaloīdu un ēteriskās eļļas saturs ir relatīvi neliels.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parasto ceriņu lieto, galvenokārt, kā sviedru dzenošu un pretiekaisuma līdzekli. Parastā ceriņa preparāti stimulē apetīti, palīdz izvadīt akmeņus no nierēm un urīnpūšļa, kā arī atbalsta gremošanas procesus. Pateicoties augā esošajām vielām, to izmanto arī kā brūču dziedējošu, temperatūru mazinošu un sāpju remdējošu līdzekli.Parastā ceriņa ziedos dominē farnezols un citas ēteriskās eļļas, kas papildina tradicionālo lietojumu ar vieglu antibakteriālu un pretsēnīšu iedarbību, piemēram, brūču dziedēšanai un ādas iekaisumu mazināšanai. Fenolglikozīds siringīns, kas atrodams ziedos, lapās un pumpuros, darbojas kā antioksidants, aizsargājot šūnas no oksidatīvā stresa, kas papildina sviedru dzenošās un pretiekaisuma īpašības. Flavonoīdi un kumarīnu atvasinājumi ietekmē kapilāru caurlaidību un asinsvadu elastību, sniedzot vieglu antioksidantu un pretiekaisuma efektu. Tāpat augā esošie fitoncīdi rada pretmikrobu aktivitāti pret dažām gram-pozitīvām baktērijām, kas atbalsta tautas medicīnā novēroto lietošanu infekciju gadījumos.
Papildus, eksperimentālie pētījumi liecina, ka ceriņa ziedu ekstrakti spēj viegli samazināt asinsspiedienu un ietekmēt sirds-asinsvadu sistēmu, kas saskan ar tradicionālo uzskatu par auga tonizējošo un sirds darbību atbalstošo efektu. Fenolglikozīdi un siringīns tiek metabolizēti aknās, kas nozīmē, ka preparātu efektivitāte ir saistīta ar bioaktīvo vielu pieejamību organismā.
Tautas medicīna
Parastais ceriņš, tāpat kā citi augi ar augstu bioaktīvo vielu saturu, plaši tiek pielietots nostādinājumos, tējās, novārījumos, izvilkumos, kompresēs un ziedēs. Nostādinājumu un tēju veidā to lieto visdažādāko slimību ārstēšanai: malārija, gripa, respiratorās slimības, klepus, caureja, reimatisms, kuņģa čūla, plaušu tuberkuloze, cukura diabēts, epilepsija, redzes asuma uzlabošana u.c.Ceriņa ziedu izvilkumus tautas medicīnā lieto, lai ārstētu malāriju, neiralģiju, reimatoīdo poliartrītu, artralģiju, kuņģa čūlu, caureju, nieru slimības, kā arī brūces un sasitumus. Sajaucot ceriņa ziedus ar liepas ziediem, iegūst sviedru dzenošu un pret malārijas līdzekli.
Ceriņa lapu nostādinājumus lieto malārijas, gripas un respiratoro slimību ārstēšanai, kā arī apetītes uzlabošanai. Maisījumos tos izmanto plaušu tuberkulozes gadījumā. Svaigas, saburzītas lapas pielieto aplikācijām uz slikti dzīstošām brūcēm un čūlām.
Ziedu un lapu nostādinājumus izmanto arī ziedēs, reimatisma un neiralģijas ārstēšanai. Mizas preparāti tiek lietoti dermatoloģisku slimību gadījumā, savukārt, pumpuru nostādinājumi var palīdzēt samazināt cukura līmeni asinīs un novērst alerģiskus izsitumus uz ādas.
Kopumā parastā ceriņa preparāti rada daudzpusīgu iedarbību, galvenokārt, saistītu ar ēterisko eļļu, fenolglikozīdu, flavonoīdu un fitoncīdu mijiedarbību ar gremošanas, asinsvadu un imūnsistēmām, kā arī ar pretiekaisuma un antibakteriālajām īpašībām.