Čuža Krūma
Pentaphylloides fruticosa L.

Bioloģiskais apraksts

Krūma čuža Latvijā ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā, 1.kategorijā, kas nozīmē, ka tā atradnes ir stipri retas un augs ir aizsargājams. Bet ir variants- augu var ieaudzēt dārzā. Latvijā ir tikai viena šī auga atradne, kur to ievākt, viennozīmīgi, nevajag.

Augs ir stāvs, vasarzaļš krūmājs, kurš spēj izaugt 20-150cm augumā. Holarktisks augs, tipisks mezofīts, aukstuma izturīgs. Jaunie dzinumi klāti zīžainu apmatojumu, vecie dzinumi, savukārt, klāti ar sarkanīgi brūnu vai sarkanīgi pelēku atslāņojošu mizu. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, ar 2, retāk 3 pāriem izstieptām vai izstieptas olformas apatotām lapām (5-25mm garas, 1-10mm platas). Ziedi spilgti dzelteni, vientuļi vai 2-7 galotnītēs.

Augļi- salikti sēkleņi. Zied augs no jūnija līdz oktobra sākuma, turklāt augs var ziedēt līdz pat diviem mēnešiem, retāk ilgāk. Augļi nobriest augustā- septembrī.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam izmanto ziedus un lapas, īpaši auga jaunās galotnītes ar lapām un ziediem. Drogu ievāc auga ziedēšanas periodā. Sākumā augu apvītina ēnā un galējo žāvēšanu veic piespiedu žāvētājos <45C temperatūrā. Ārstnieciska nozīme ir arī auga saknenim, kuru var žāvēt arī augstākā temperatūrā (<60C). Drogu uzglabā līdz diviem gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Krūmu čuža (Pentaphylloides fruticosa L.) satur dažādas bioloģiski aktīvas vielas. Augā konstatēti triterpēni, piemēram, ursolskābe, epiursolskābe, 2-alfa-hidroksiursolskābe un 2,19-dihidroksiursolskābe. Tāpat augā sastopami steroīdi- beta-sitosterīns, stigmasterīns un kampesterīns.

Virszemes daļā identificētas vairākas fenolkarbonskābes, tostarp kafijskābe, sinapskābe, ferulskābe un p-kumarīnskābe, savukārt, lapās un ziedos konstatēta arī ellāgskābe.

Lapās flavonoīdu saturs var sasniegt līdz aptuveni 3%, galvenokārt, kvercetīna un kvercitrīna veidā. Augā ir konstatēti arī flavan-3-ol grupas savienojumi- epikatehīns, epikatehīna gallāts, epigallokatehīns un epigallokatehīna gallāts.

Papildus tam lapās ir atrasti askorbīnskābe (C vitamīns), bioflavonoīdi ar P-vitamīna aktivitāti, karotinoīdi, kā arī minerālvielas, piemēram, dzelzs, magnijs un kalcijs.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Krūma čuža ārstniecībā nav sevišķi populārs augs, taču tas ir samērā labi pētīts, ja salīdzina ar daudziem citiem tautas medicīnā izmantotiem augiem. Eksperimentālos un atsevišķos klīniskos pētījumos ir konstatēts, ka šī auga galotnīšu sausais ekstrakts uzrāda pretiekaisuma aktivitāti, kā arī hepatoprotektīvas īpašības.

Nostādinājumiem un jauno dzinumu ekstraktiem piemīt imūnmodulējoša iedarbība, savukārt, dzinumu ekstraktiem novērotas arī hipoglikēmiskas un hipolipidēmiskas īpašības, kā arī brūču dzīšanu veicinoša, antialerģiska un desensibilizējoša iedarbība. Turklāt, pētījumos ir konstatēta arī auga antioksidanta aktivitāte un noteikta ietekme uz adrenerģisko regulāciju.

Krūma čužas polifenolu kompleksam eksperimentālos pētījumos ir novērota neiroprotektīva iedarbība, kas var kavēt neirodeģeneratīvu procesu attīstību, tostarp Parkinsona sindromam raksturīgos bojājumus. Auga ūdens ekstrakti spēj ietekmēt mitohondriālos ATP-jutīgos kālija kanālus, kas var būt saistīts ar šūnu aizsardzības mehānismiem stresa apstākļos.

Galotnīšu novārījumi un spirta ekstrakti demonstrē antibakteriālu aktivitāti, īpaši pret dažiem zarnu mikrofloras patogēniem, kas ļauj tos izskatīt kā iespējamu līdzekli zarnu mikrobiotas traucējumu gadījumos.

Atsevišķos pētījumos konstatēta arī aktivitāte pret dažiem patogēniem mikroorganismiem, tostarp rotavīrusiem un holēras vibrioniem, lai gan šie dati, galvenokārt, iegūti laboratorijas apstākļos un prasa turpmākus klīniskus pētījumus.

Par krūma čužas (Pentaphylloides fruticosa) vienu no centrālajām farmakoloģiskajām īpašībām pasaules literatūrā tiek uzskatīta tās izteiktā polifenolu kompleksa pretiekaisuma un antioksidatīvā aktivitāte. Auga lapās un jaunajos dzinumos esošie flavonoīdi, katehīni un fenolkarbonskābes spēj samazināt oksidatīvo stresu un kavēt iekaisuma mediatoru veidošanos. Eksperimentālos pētījumos novērots, ka šie savienojumi stabilizē šūnu membrānas, modulē imūnreakcijas un aizsargā audus no bojājumiem, kas rodas hroniska iekaisuma un brīvo radikāļu iedarbības rezultātā. Tieši šī polifenolu kompleksa darbība lielā mērā skaidro arī daudzas citas novērotās īpašības- hepatoprotektīvo efektu, brūču dzīšanas veicināšanu, antibakteriālo aktivitāti un iespējamo neiroprotektīvo iedarbību.

Tautas medicīna

Tautas dziedniecībā krūma čuža tiek izmantota kā augs ar samērā plašu pielietojuma spektru. Īpašu popularitāti tas ieguvis Āzijas reģionos. Piemēram, Tibetas dziedniecībā šo augu izmanto gremošanas trakta slimību ārstēšanai, dažādas izcelsmes caurejas gadījumos, kā arī plaušu iekaisuma un tuberkulozes gadījumos. Augu lieto arī kā atkrēpošanu veicinošu un sirdsdarbību atbalstošu līdzekli.

Krūma čužu izmanto arī sieviešu slimību gadījumos- skalošanai bakteriāla vaginīta un kolpīta gadījumā, kā arī olnīcu iekaisuma ārstēšanai. Ar auga preparātiem tautas medicīnā ārstē arī dažādas ādas problēmas, brūces un plīsumus, kā arī mutes dobuma saslimšanas, piemēram, angīnu un stomatītu.

Augu tradicionāli lieto arī gremošanas sistēmas traucējumu gadījumos, tostarp disbakteriozes, aizcietējumu un caurejas gadījumā, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, čūlaina kolīta un dizentērijas ārstēšanā. Tautas medicīnā tas izmantots arī dažādu sieviešu reproduktīvās sistēmas iekaisumu, dzemdes kakla erozijas un dzemdes asiņošanas gadījumos.

Krūma čužas ekstraktus tradicionāli lieto arī kā tonizējošu līdzekli, kas palīdz normalizēt organisma funkcionālo aktivitāti un ietekmēt vispārējo pašsajūtu. Auga nostādinājumus izmanto bronhīta ārstēšanā kā atkrēpošanu veicinošu līdzekli.

Tautas medicīnā krūma čuža tiek lietota arī pārtikas saindēšanās gadījumos, kā arī organisma atjaunošanai pēc ārstēšanās ar preparātiem, kas var negatīvi ietekmēt aknu darbību.

Krūma čužas tējas izmanto kā antiseptisku līdzekli urīnceļu iekaisumu gadījumos, piemēram, cistīta gadījumā. Ar auga nostādinājumiem skalo degunu saaukstēšanās laikā un acis konjunktivīta gadījumā.

Ārīgi augu lieto arī vannās ādas problēmu gadījumos, piemēram, pinnēm un izsitumiem, kā arī kāju sēnītes ārstēšanai. Auga novārījumus izmanto arī matu skalošanai, lai stiprinātu matus.

Nav ieteicams lietot

Krūma čužas (Pentaphylloides fruticosa) preparātus ieteicams lietot piesardzīgi. Tos nav vēlams lietot cilvēkiem ar smagām aknu un nieru saslimšanām, kā arī nierakmeņu slimības gadījumā. Piesardzība nepieciešama arī artrīta gadījumā. Auga preparātus nav ieteicams lietot grūtniecības un zīdīšanas periodā, jo par to drošumu pieejamie dati ir nepietiekami. Tāpat, kā ar lielāko daļu ārstniecības augu, preparātus vēlams lietot mērenās devās un ierobežotu laika periodu.