Bioloģiskais apraksts
Ērkšķoga
ir neliels krūms, augumā līdz 120cm. Miza mēdz atdalīties, pelēcīga un tumši
brūnā krāsā. Uz stublāja veidojas trīsšķautņu vai vienkāršas uzbūves dzeloņi.
Saknes spēcīgas, dziļumā aizejošas pat līdz 2m. Pumpuri ir brūnganā nokrāsā,
klāti ar rudas krāsas zvīņām. Lapas mēdz būt trīs līdz piecdaļīgas ar zobotu
malu, klātas bāliem matiņiem, blāvi zaļā krāsā, apaļas vai olveidīgas formas.
Maija
vidū augs sāk ziedēt un turpina vidēji 18 dienas. Ziediņi zaļgani, nereti ar
sarkanīgu nokrāsu, divdzimuma, aug pazarītēs, attīstās vientuļi, vai kopās pa
diviem, trīs ziediņiem. Mazi bālganas nokrāsas ziediņi. Apputeksnēšanās notiek
pateicoties dažādiem kukaiņiem.
Pēc 40-60 dienām augs sāk ražot augļus. Auglis- ovāla vai apaļa oga, vidēji 11mm gara (ir sugas, ar 40mm garām ogām), mēdz būt gan kaila, gan stipri mataina oga. Dzīslojums uz ogām ir labi redzams, tās ir zaļā, purpura vai dzeltenā krāsā.
Ievākšana un apstrāde
Atkarībā no sugas augļi nobriest jūlijā- augustā, kad tās arī sāk
ievākt. Jauns stāds sāk ražot ogas pēc 2-3 gadu augšanas. Auga ogas uzglabā
konservēšanas veidā- ievārījums, kompoti un sula, protams, labāk ir lietot
svaigas ogas, taču tās nav iespējams ilglaicīgi saglabāt, vienīgi, sasaldējot.
Ķīmiskais sastāvs
Ērkšķogu (Ribes uva-crispa L.) ogas satur plašu bioloģiski aktīvo vielu spektru. Tajās ir vitamīni A (karotinoīdi, līdz 270 µg), B1 (tiamīns, aptuveni 0,004 mg), B2 (riboflavīns), C (askorbīnskābe, līdz 35 mg), E vitamīns (tokoferoli), kā arī neliels daudzums folijskābes un pantotēnskābes. Ogās ir cukuri (fruktoze, glikoze, saharoze), organiskās skābes (īpaši citronskābe, ābolskābe, vīnskābe), pektīnvielas, miecvielas un flavonoīdi, kā arī minerālvielas: kalcijs, kālijs, magnijs, nātrijs, fosfors un varš. Papildus, ērkšķogu augļos ir dažādi polifenoli un antocianīni, kas nodrošina antioksidantu aktivitāti un ietekmē ogu krāsu un stabilitāti.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Ērkšķogu (Ribes uva-crispa L.) ogām piemīt diurētiskas, žulti dzenošas un viegli caureju veicinošas īpašības. Augļos ir aptuveni 2 % šķiedrvielas, pektīni un bioloģiski aktīvie savienojumi ar P vitamīna līdzīgu aktivitāti, kas var palīdzēt stiprināt asinsvadu sieniņas, normalizēt asinsspiedienu un atbalstīt sirds un asinsvadu sistēmas darbību.
Ogu lietošana veicina serotonīna izstrādi, kas uzlabo noskaņojumu un samazina stresu, savukārt, biotīns, B6 un C vitamīns atbalsta ādas un matu veselību, kā arī veicina smadzeņu funkcijas. Augļos esošie pektīni un polifenoli palīdz izvadīt no organisma smago metālu sāļus un citus toksīnus, vienlaikus nodrošinot pretiekaisuma un vispārstiprinošu efektu.
Tautas medicīna
Tautas dziedniecībā ērkšķogu augļus un lapas lieto žulti dzenošu, diurētisku un gremošanu veicinošu līdzekļu gatavošanai, kā arī nieru un urīnpūšļa ārstēšanai.
Augļi tiek izmantoti hipovitaminozes, anēmijas, hronisku aizcietējumu, zarnu atonijas, trauslu kapilāru un vājas gremošanas gadījumos, kā arī liekā svara un vielmaiņas traucējumu profilaksē.
Augsta pektīna saturu dēļ, ogas ir īpaši vērtīgas bērniem, jo tās darbojas kā organismu stiprinošs un pretalerģisks līdzeklis. Ogu novārījumus tradicionāli lieto, lai normalizētu menstruālo ciklu un mazinātu ilgstošu asiņošanu klimaktēriskā perioda laikā, vienlaikus stiprinot imūnsistēmu un atbalstot vielmaiņu.
Kopumā ērkšķogas ir vitamīniem, minerāliem un bioaktīvām vielām bagāts augs ar plašu iedarbības spektru, ko tautas un farmakoloģiskā pieredze vienlaikus apliecina kā vērtīgu gan profilaktiskos, gan terapijas nolūkos.