Bioloģiskais apraksts
Ārkausa kasandra ir krūms, 40-90cm augumā, pārklāts ar brūnu, gludu miziņu. Lapas izstieptas (1,5-3cm garumā un 0,8-1,3cm platumā), gludu malu, ar trulu galotnīti un īsu lapu kātiņu. Dzelteni- zaļas krāsas, ādainas, ar labi redzamu, smalku dzīslojumu. Lapas augšpuse un apakšpuse un jaunie dzinumi blīvi klāti ar smalkām, spožām zvīņām, piešķirot augam, tam raksturīgo izskatu.
Ziediņi balti, 6-8mm diametrā, izvietoti lapu pazarēs uz īsiem, leju noliektiem lapu kātiņiem. Turklāt lapas ir izvietotas uz muguras puses, ziedi uz vēdera puses. Zieds sastāv no 4 ziedlapiņām, kurvītis. Auglis- kārbiņa. Zied aprīlī- maijā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto jaunos dzinumus, kopā ar lapiņām un ziediem. Augu žāvē labi vēdināmā, apēnotā vietā. Var žāvēt arī labi vēdināmās telpās. Ieteicams drogu uzglabāt koka kārbās vai papīra maisos.
Ķīmiskais sastāvs
Ārkausa kasandra (Chamaedaphne calyculata) ir samērā labi izpētīts augs no fitoķīmiskā viedokļa. Īpaši bagāti ar bioloģiski aktīvām vielām ir auga dzinumi- lapas un jaunie stublāji. Auga virszemes daļās konstatēti triterpenoīdi (ursolskābe, oleanolskābe, uvaols), steroīdi (beta-sitosterīns), fenola savienojumi un to atvasinājumi, tostarp arbutīns (līdz aptuveni 9,5 %).
Augā identificētas arī vairākas fenolkarbonskābes: protokatehīnskābe, p-hidroksibenzoīnskābe, vanilskābe, siringīnskābe, salicilskābe, kafijskābe, p-kumarīnskābe, o-kumarīnskābe, ferulskābe, sinapskābe un kanēļskābe. No flavonoīdiem konstatēti kvercetīns, hiperīns un gvaijaverīns.
Papildus auga virszemes daļās atrodami arī augstākie alifātiskie ogļūdeņraži, piemēram, nonadekāns, eikozāns, heneikozāns, dokozāns, trikozāns, tetrakozāns, pentakozāns, heksakozāns, oktakozāns, nonakozāns, hentriakontāns, dotriakontāns, tritrikontāns, tetratriakontāns un pentatriakontāns.
Šāds bioaktīvo savienojumu komplekss nosaka auga farmakoloģisko potenciālu un tā izmantošanu tautas medicīnā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Ārkausa kasandras (Chamaedaphne calyculata) farmakoloģisko iedarbību nosaka tās bagātīgais bioaktīvo savienojumu komplekss, īpaši fenola savienojumi, flavonoīdi, triterpenoīdi un arbutīns. Arbutīns organismā hidrolizējas līdz hidrohinonam, kas rada antiseptisku iedarbību urīnceļos, tādēļ auga preparāti tiek saistīti ar vieglu urīnceļu dezinfekcijas efektu. Fenolkarbonskābes un flavonoīdi nodrošina antioksidantu un pretiekaisuma aktivitāti, savukārt, triterpenoīdi (ursolskābe, uvaols) var veicināt audu reģenerāciju un mazināt iekaisuma reakcijas.Farmakoloģiskajos pētījumos auga ekstraktiem konstatēta arī viegla sedatīva un pretsāpju iedarbība, kas saistīta ar centrālās nervu sistēmas modulāciju. Atsevišķos eksperimentālos pētījumos minēta arī antimikrobiāla aktivitāte un potenciāla iedarbība uz gremošanas sistēmu, stimulējot kuņģa dziedzeru sekrēciju un uzlabojot gremošanas procesus. Antioksidantu savienojumi augā palīdz samazināt oksidatīvo stresu un var veicināt organisma vispārēju aizsargspēju.
Tautas medicīna
Ārkausa kasandra jau izsens izmantota dažādu ziemeļu reģionu tautas medicīnā, īpaši Sibīrijā, Krievijas ziemeļos un daļā Ziemeļamerikas boreālo purvu kultūru. Rietumsibīrijas tradicionālajā medicīnā auga lapu un dzinumu novārījumus vai nostādinājumus lietoja saaukstēšanās slimību gadījumā, kā arī nervu sistēmas traucējumu mazināšanai. Augs tika izmantots kā pretsāpju līdzeklis galvassāpju, locītavu sāpju, neiralģijas un radikulīta gadījumā, kā arī vannu veidā ķermeņa sāpju un reimatisku sūdzību mazināšanai.Dažos tautas medicīnas avotos minēts, ka augu izmantoja arī smagāku slimību gadījumos, tostarp sifilisa ārstēšanai vai epilepsijas un eklampsijas simptomu atvieglošanai.
Tautas praksē augu izmantoja arī gremošanas uzlabošanai, jo nostādinājumi stimulē gremošanas sulu izdalīšanos un veicina kuņģa darbību. Tāpat to lietoja, lai mazinātu locītavu sāpes un ar vielmaiņu saistītas sūdzības, piemēram, sāļu nogulsnēšanos organismā.