Bioloģiskais apraksts
Parastais krūklis jeb trauslais krūklis ir stipri sazarots pabērzu dzimtas krūms, kurš var sasniegt augumā 2-4m. Jauno dzinumu krāsa ir sarkanīgi brūna, miza gluda, ar lancetveida baltiem punktiņiem. Vecie zari un stublāji ir pelēki brūngani ar pelēcīgiem neregulāriem punktiem pat pleķīšiem. Pumpuri kaili, bez puspavērtām aizsarglapām. Lapas ar agri atdalošām pielapēm, izkārtotas pamīšus, uz lapu kātiem, veselas, ovālas vai apgriezti olformas, ar gludu malu, garumā līdz 8cm, platumā līdz 4,5cm. Ziedi uz ziedkātiem, līdz 1cm, sīki, zaļgani balti, izkārtoti lietussarga formas ziedkopas/ pušķos. Zied augs maijā un jūnijā.
Auglis- sulīgs kaulenis, sākumā sarkana, nobriestot kļūst violeti melna. Biežāk 5-8mm, retāk 10mm diametrā, neēdama. Sēkliņas divas, saspiesti izliektas. Augļi nobriest pakāpeniski augustā- septembrī, uz viena krūma var sastapt gan nobriedušas, gan nenobriedušas sēklas.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto resno zaru un jauno stumbru mizu. Mizu ievāc pavasarī martā- aprīlī, sulu laikā, pirms parādās pirmās lapiņas. Uz zariem un jaunajiem stublājiem veic gredzenveida iegriezumus, iegūstot mizas posmu 10-15 cm garumā. Mizu žāvē telpā ar labu ventilāciju, izklājot slānī 5-7 cm. Zem drogas klāj papīru vai audumu, periodiski drogu žūšanas laikā apmaisot. Svaigi ievākta krūkļa miza ir toksiska, pateicoties tajā esošam antranolāmam.
Antranolāms kairina gremošanas trakta gļotādu, kas var radīt vemšanu, sliktu dūšu, sāpes vēdera dobumā. Taču uzglabāšanas laikā šie savienojumi sabrūk, tāpēc krūkļa mizu lieto, kad tā ir noturēta vismaz 1-2 gadus. Vai ja to uzkarsēsiet līdz 100C un noturēsiet šādā temperatūrā vismaz 1h.
Drogas uzglabāšana pieļaujama līdz 5 gadiem!
Ķīmiskais sastāvs
Parastā krūkļa (Frangula alnus) mizā, lapās, pumpuros un augļos konstatēti antracēna atvasinājumi, galvenokārt, antrahinona glikozīdu veidā. Nozīmīgākie savienojumi ir frangulozīdi (frangulozīds A un B), glikofrangulozīdi, frangulīns A un B, kā arī emodīna, hrizofanola un fisciona atvasinājumi. Augā identificēti arī diantrona tipa savienojumi, piemēram, frangulinemodīndiantrons un frangulihrizofanoldiantrons. Vislielākā šo vielu koncentrācija ir mizā, kur to saturs parasti sasniedz apmēram 5–8 %.
Papildus antrahinona savienojumiem mizā sastopami arī brīvie aglikoni, triterpēni, flavonoīdi, sveķvielas un nelielos daudzumos alkaloīdi, tostarp armepavīns un frangulanīns.
Zaros konstatēti antrahinona atvasinājumi, miecvielas (līdz aptuveni 10 %), cukuri, ābolskābe un neliels daudzums ēterisko eļļu komponentu. Lapās identificēti flavonoīdi, alkaloīdi, kā arī askorbīnskābe. Augļos un sēklās konstatēti antrahinona savienojumi, īpaši hrizofanols un palmidīns.
Tieši antrahinona glikozīdi nosaka parastā krūkļa galveno farmakoloģisko iedarbību.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Šie metabolīti kairina resnās zarnas gļotādu, stimulē zarnu peristaltiku un samazina ūdens uzsūkšanos zarnās, tādējādi radot caureju veicinošu efektu. Tā kā aktīvo metabolītu veidošanās notiek zarnu baktēriju darbības rezultātā, farmakoloģiskais efekts parasti parādās tikai pēc 8–12 stundām. Šī iemesla dēļ, krūkļa preparātus tradicionāli lieto vakarā, lai efekts izpaustos nākamajā rītā.
Papildus caureju veicinošajai iedarbībai krūkļa mizā konstatēti arī flavonoīdi, fenola savienojumi un alkaloīdi, kuriem laboratorijas pētījumos novērota antibakteriāla un pretsēnīšu aktivitāte. Tomēr mūsdienu fitoterapijā auga galvenā medicīniskā nozīme joprojām ir viegla līdz mērena aizcietējumu ārstēšana.
Tautas medicīna
Krūkļa miza Eiropas un Āzijas tautas medicīnā izmantota jau vairākus gadsimtus. Tradicionāli to lietoja kā caureju veicinošu līdzekli, kā arī dažādu gremošanas traucējumu gadījumā. Dažos tautas medicīnas avotos krūkļa mizas novārījumi izmantoti dizentērijas ārstēšanai, kā arī kuņģa un zarnu trakta slimību, aknu darbības traucējumu un hroniska klepus gadījumā.Ārīgi auga preparāti izmantoti arī ādas slimību ārstēšanā. Ūdens ekstraktus vai novārījumus lietoja ekzēmas, furunkulu, karbunkulu un strutainu brūču kopšanai. Spirta ekstraktus dažās tautas medicīnas tradīcijās izmantoja ārīgi reimatisma un radikulīta radītu sāpju mazināšanai.