Bioloģiskais apraksts
Daudzgadīgs
krūms, augumā 1-2m augstumā. Stublājs sazarots, stāvs, tumši brūns vai sarkani
brūns. Lapas patīkami smaržojošas uz lapu kātiņiem, 3-5 daļīgas, maliņas asi
zobotas, augšpusē kailas, lejasdaļā pa pa dzīslojumu apmatotas. Uz lapas
lejasdaļas ir zeltaini dziedzerīši, tāpēc lapas sarīvējot izdalās spēcīga upeņu
smarža. Ziediņi ir maziņi, zvaniņa veida, rozīgi sarkanā krāsā/
Auglis
ir daudzsēklu oga, apaļas formas ar tikai upenei raksturīgu smaržu. Zied maijā
un jūnijā. Augļi nobriest jūlijā un augustā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam
nolūkam izmanto ogas, lapas un pumpurus. Ogas žāvē piespiedu žāvētājos
nepārsniedzot 50-55C temperatūru, tās nepieciešams bieži apmaisīt un neļaut
piedegt.
Lapas
ievāc augustā un septembrī, žāvē labi vēdināmās telpās vai piespiedu žāvētājos <40C. Upenes lapas ievāc
uzreiz pēc ogu nolasīšanas, no zaru vidus, jo jaunās lapas plēšot tiek bojāts
augs, tāpat arī nederēs vecas lapas.
Ķīmiskais sastāvs
Upeņu ogas ir bagātas ar bioloģiski aktīvām vielām. Tās satur lielu daudzumu C vitamīna (150–400 mg/100 g), kā arī B grupas vitamīnus (ap 0,06 mg/100 g), P vitamīna aktivitātes flavonoīdus (1,2–1,5 %) un karotīnu (ap 0,7 mg/100 g).Ogas satur arī dažādus cukurus (4,5–16,8 %), galvenokārt, glikozi un fruktozi, kā arī organiskās skābes (2,5–4,5 %)- citronskābi un ābolskābi. Tajās konstatētas olbaltumvielas (~1 %), pektīnvielas (0,2–0,8 %), miecvielas (0,39–0,43 %), kā arī antociāni (piemēram, cianidīns un delfinidīns) un to glikozīdi, kas piešķir ogām tumšo krāsu un izteiktas antioksidatīvās īpašības. Nelielos daudzumos sastopamas arī ēteriskās vielas.
Minerālvielu sastāvs ogās (mg/100 g): nātrijs – 32, kālijs – 372, kalcijs – 36, magnijs – 35, fosfors – 33, dzelzs – 1,3. Papildus ogas uzkrāj arī selēnu, varu un cinku.
Augsts askorbīnskābes saturs konstatēts arī citās auga daļās: lapās (pēc ogu novākšanas) līdz 400–470 mg/100 g, pumpuros līdz ~175 mg/100 g, bet ziedos līdz ~270 mg/100 g. Upeņu lapās ir arī miecvielas, ēteriskās vielas, rutīns un citi flavonoīdi, sitosterīni, pentozāni, organiskās skābes, minerālvielas, kā arī enzīms emulsīns. Lapās uzkrājas arī cinks, molibdēns un selēns.
Tiek uzskatīts, ka 15–20 g svaigu upeņu ogu spēj nodrošināt cilvēka diennakts C vitamīna nepieciešamību.
Askorbīnskābes saturs ogās var mainīties atkarībā no augšanas apstākļiem: sausā laikā tas var samazināties par 20–30 %, savukārt, vēsā un lietainā vasarā C vitamīna koncentrācija parasti palielinās.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Upene (Ribes nigrum L.) ir viens no bioloģiski aktīvām vielām bagātākajiem ogulājiem. Ogas, lapas un pumpuri satur lielu daudzumu askorbīnskābes, flavonoīdu, antociānu, pektīnvielu un organisko skābju, kas nosaka auga farmakoloģisko iedarbību.Preparāti no upeņu ogām un lapām var darboties kā viegls sviedru un urīna dzenošs līdzeklis, kā arī veicināt organisma vispārējo tonusu un imunitāti. Augā esošie flavonoīdi un antociāni darbojas kā spēcīgi antioksidanti un var palīdzēt aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa, kā arī labvēlīgi ietekmēt asinsvadu elastību un mikrocirkulāciju.
Eksperimentālos pētījumos novērota arī vieglā pretiekaisuma un antibakteriālā aktivitāte, īpaši pret dažiem zarnu patogēniem mikroorganismiem. Upeņu lapas un pumpuri satur ēteriskās vielas un flavonoīdus, kas piešķir tiem vieglas antiseptiskas īpašības.
Pateicoties augstajam C vitamīna saturam, upenes tiek uzskatītas par nozīmīgu dabisku vitamīnu avotu, īpaši aukstajā sezonā vai agrā pavasarī. Lapas un pumpuri, dažkārt, tiek izmantoti arī kā vitamīnu saturošs augu materiāls ārstniecisko tēju sastāvā.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā upenes tiek lietotas jau izsens. Lapu un ogu uzlējumi tradicionāli tiek izmantoti vielmaiņas un locītavu slimību gadījumos, piemēram, pie podagras un reimatisma, kā arī pie urīnceļu traucējumiem. Lapu uzlējumus lieto kā vieglu urīndzenošu līdzekli nieru un urīnceļu darbības veicināšanai.Tautas praksē upeņu lapu tēju izmanto arī saaukstēšanās, bronhīta un vispārēja organisma novājinājuma gadījumos. Ogas lieto kā vitamīniem bagātu uztura līdzekli, kas palīdz stiprināt organismu un veicina atveseļošanos pēc slimībām.
Upeņu ogu sīrupi un uzlējumi tradicionāli tiek izmantoti rīkles un mutes dobuma skalošanai, lai mazinātu iekaisumu un aizsmakumu. Lapu uzlējumus, dažkārt, pievieno arī ārstnieciskām vannām, īpaši bērniem ādas kairinājumu vai diatēzes gadījumā.
Svarīga loma upeņu ogās ir arī pektīnvielām, kas zarnu traktā spēj saistīt dažus toksiskus savienojumus un veicina to izvadīšanu no organisma. Pektīni var palīdzēt stabilizēt zarnu mikrofloru, uzlabot gremošanu un samazināt holesterīna līmeni asinīs.
Upeņu ogas bieži saglabā arī pārtikas veidā, piemēram, saberžot tās ar cukuru, kas ļauj saglabāt daļu vitamīnu un izmantot tās ziemā kā uzturvielām bagātu piedevu dzērieniem vai pārtikai.