• angliski: Mezereon
• vāciski: Gemeiner Seidelbast
• zviedru: tibast
• igauņu: harilik näsiniin
• lietuviešu: paprastasis žalčialunkis
• krievu: волчеягодник обыкновенный

Sinonīmi/ latviešu apvidvārdi: zeltiņš (Mazzalves).

Bioloģiskais apraksts

Parastā zalktene ir krūms augumā no 30-180cm. Tai ir dzeltenīgi- pelēcīga miza un stāvi stublāji. Lapas izkārtotas zaru galotnēs pamīšus, izstiepti lancetveidīgas formas. Ziedi smaržīgi, taurītes veida ar hiacintēm līdzīgu aromātu, ziedlapiņas tumši rozā vai sarkanā krāsā. Ik pavasari, kā nokusis sniegs, ziedi plaukst uz kailiem stublājiem, tā kā ir novietoti iepriekšējā gada lapu pazarēs. Šo parādību sauc par kaulifloriju. Augļi sulīgi, spilgti sarkani kauleņi, pārklājot stublāju un zarus zem lapām.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam, pamatā, izmanto parastās zalktenes mizu. To ievāc līdz augs ir sācis ziedēt- agrā pavasarī un vasaras pirmajā pusē. Nogriežot zarus, tai nogriež mizu plānās strēmelēs un izkārto vienā kārtā uz žāvēšanas sietiem, labi vēdināmā un sausā vietā. Kamēr miza vēl ir mitra, pie tās skarties klāt var tikai cimdos, jo augs ir indīgs un var radīt ādas bojājumus, taču ilgstoša kontakta gadījumā, augs var radīt visa organisma saindēšanos. Mēdz ievākt arī parastās zalktenes augļus- vasaras beigās. Tām ir nepieciešama specializēta piespiedu žāvēšana, zemās temperatūrās.

Ķīmiskais sastāvs

Parastās zalktenes ārstnieciskās un toksiskās īpašības lielākoties nosaka augā esošās sveķvielas, galvenokārt, mezereīns un tā glikozīdi, kas atrodami visās auga daļās. Glikozīdi, tostarp dafnīns, īpaši ietekmē K vitamīna aktivitāti organismā, bet augļos sastopams arī glikozīds kokkognīns. Augā ir klātesoši kumarīni un flavonoīdi, kas veicina pigmentu veidošanos un aromāta īpašības, kā arī vaski, augu tauki, gumijvielas, cukurs un neliels daudzums ēterisko eļļu, īpaši mizā un augļos. Papildus literatūra norāda, ka dažās auga daļās var būt arī triterpēni un nelieli alkaloīdu daudzumi, kas pastiprina toksisko iedarbību, īpaši uz gremošanas un nervu sistēmu.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastā zalktene (Daphne mezereum) ir augsts farmakoloģisko potenciālu saturošs augs, kuru pētnieki novērtējuši kā spēcīgu pretiekaisuma, antibakteriālu, caureju veicinošu un fitoncīdu līdzekli. Tā aktīvās vielas- indīgās sveķvielas mezereīns un glikozīdi dafnīns, dafnetīns un kokkognīns- rada spēcīgu antibiotisku, antileikēmisku un antikoagulanta iedarbību. Eksperimentālos pētījumos mezereīns ir pierādījis spēju modulēt imūnsistēmu, veicinot leikocītu aktivitāti un līdz ar to potenciāli mazinot audzēju progresiju. Glikozīdi papildus inhibē COX enzīmus, kas skaidro drudzi mazinošo un pretiekaisuma efektu, līdzīgi kā nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, bet dabiskā formā.

Augā esošās vielas var iedarboties arī uz centrālās nervu sistēmas receptoru aktivitāti, veicinot vieglu sedāciju un miegainību, kas papildina auga tradicionāli novēroto miegu veicinošo efektu. Savukārt, auga ekstrakti uzlabo asinsriti un limfas plūsmu, kā arī pastiprina reģenerācijas procesus audos, kas papildina tautas medicīnas pieredzi par tā lietošanu brūču, čūlu un audzēju gadījumos.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā parastā zalktene bijusi populāra kā caureju veicinošs un drudzi mazinošs līdzeklis. Augļu novārījumus un uzlējumus tradicionāli lietoja pret gremošanas traucējumiem, kuņģa sāpēm un dizentēriju, kā arī kā pretdrudža un prethelmintu līdzekli. Miza un ziedi tika pielietoti dažādu audzēju ārstēšanā, kuņģa un rīkles slimību gadījumos, kā arī trombozes un ascīta mazināšanai.

Ārīgi parasto zalkteni tautas medicīnā lietoja pret neiralģiju, radikulītu, išiasu, podagru, poliartrītu un locītavu sāpēm. Augu ekstrakti bija arī zināmi kā līdzeklis zobu sāpju mazināšanai un konjunktivīta gadījumos. Dažās tradīcijās augu izmantoja arī pret dermatoloģiskām problēmām, piemēram, dermatomikožu un sastrutojumu ārstēšanai.

Parastā zalktene ir retums, ko oficiālā medicīna pēta kā potenciālu līdzekli pret tromboflebītu un dažāda veida audzējiem, kas padara to par vienu no retajiem augiem, kur tautas medicīnas pieredze un mūsdienu farmakoloģija savijas.

Zalktene parastā (Daphne mezereum) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Parastā zalktene satur vairākas bioloģiski aktīvas vielas, tostarp indīgās sveķvielu mezereīnu un glikozīdu dafnīnu, kas ietekmē K vitamīna darbību. Augā ir arī sveķvielas, vaski, augu tauki, gumijvielas, kumarīns un ēteriskās eļļas, kas nodrošina tā īpašības.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• glikozīds dafnīns – ietekmē K vitamīna funkcijas un ir toksisks
• cukuri – enerģijas avots un vielmaiņas procesiem

Spirtā šķīstošas vielas:

• kumarīns – pretiekaisuma un pretsāpju īpašības
• glikozīds kokkognīns – farmakoloģiska aktivitāte, tomēr toksisks

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki – barojoša un aizsargājoša iedarbība
• vaski – aizsargā augus un ietekmē tekstūru

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• sveķvielas – antiseptiska un aizsargājoša iedarbība
• gumijvielas – nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja: Nav ieteicama indīguma dēļ.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%): Izmantojama ārējai lietošanai nelielās devās, uzmanīgi dēļ indīguma.

Eļļas izvilkums: Nav ieteicams drošības apsvērumu dēļ.

Glicerīna izvilkums: Var izmantot ārējai lietošanai kā nomierinošu līdzekli.

Nav ieteicams lietot

Saindēšanās gadījumā uzreiz nepieciešams meklēt ārsta palīdzību, jo augs ir tik indīgs, ka ārsti var arī nepaspēt izglābt!

Auga visas daļas ir indīgas. Indīgs pat ir no tā ievākts medus. Ieelpojot šī auga mizas putekļus, tiek kairinātas gļotādas, kas radīs iesnas, klepu un šķaudīšanu. Ja, šīs daļiņas nonāks acīs, izveidosies konjunktivīts. Augu aiztiekot ar kailām rokām var rasties arī nelieli apdegumi uz ādas.

Saindējoties ar parasto zalkteni rodas dedzinoša sajūta mutē, sāpes kuņģī, siekalu izdale, tad sākas slikta dūša, vemšana un caureja.

Tiek zaudēts daudz šķidruma, rodas vājuma sajūta, galvas reiboņi un krampji. Kairinošā mezerīna ietekmē, gremošanas traktā veidojas asiņojošas čūlas. Oksikumarīna atvasinājumi un glikozīds dafnīns mazina asins recēšanu un vemšanas masā un izkārnījumos parādās asins klātbūtne.

Saindējoties ar parasto zalkteni steidzīgi jāvēršas pie mediķiem, taču tā nav garantija, ka mediķi spēs izglābt cilvēku, jo šis augs ievērojami ietekmē (bremzē) sirdsdarbību.

Šo augu nedrīkst dot bērniem, grūtniecēm un barojošām māmiņā, gados vecākiem cilvēkiem (kuru organisms ir novājināts no slimībām). Augu nedrīkst lietot arī ja ir iekšējās asiņošanas, sirds nepietiekamība, tahikardija un aritmija.

Receptes

Parastās zalktenes novārījums

Novārījumu lieto nervu sistēmas slimību ārstēšanā, tai skaitā arī epilepsijas ārstēšanai. Tas iedarbojas nomierinoši un palīdz bezmiega gadījumā.

Novārījumu lieto arī ārīgi un nosacīti iekšķīgi, lai ārstētu īdošu dermatozi, zobu sāpes, iekaisuma acu slimības.

25gr. mizas aplej ar 1L ūdeni un vāra uz mazas liesmas, katliņā ar vāciņu. Vāra 10-15 minūtes, pēc tam ļauj ievilkties. Lieto pa 5ml, ne vairāk kā 3 reizes diennaktī.

Parastās zalktenes ziede

Lieto kā antineiralģisku līdzekli. 30ml. zalktenes mizas ekstraktam eļļā pievieno 50gr.lanolīna un tad lēnām, maisot pievieno 50gr. vazilīna. Sāpošās vietas saziež un notin ar audeklu.

Lasīt par parasto zelteni->