
Dzintars ir fosilie sveķi, kas tiek
augstu vērtēti to zeltainās krāsas dēļ. Lielākā daļa pasaules dzintara ir 30
-90 miljonus gadu veci. Tagad ir pierādīts, ka dzintars veidojies no dažādu
augu sugu sveķiem. Baltijas dzintaru pārsvarā veidojuši skuju koku izdalījumi,
bet, piemēram, Dominikas dzintars veidojies galvenokārt no lapu koku sveķiem.
Par dzintara ķīmisko formulu pieņem C40H64O4, taču patiesībā katra dzintara
gabaliņa ķīmiskais sastāvs ir atšķirīgs. Baltijas dzintars ir visvērtīgākais no
dzintara paveidiem, pastiprinātās dzintara skābes daudzuma dēļ.
Spēja saberzētam pievilkt vilnas drēbes
vai sīkus papīra gabaliņus dzintaram piešķīra pārdabiskas spējas seno ļaužu
acīs, tādēļ Grieķijā to sauca par elektron (ar šo vārdu apzīmēja arī zelta un
sudraba sakausējumu), turpretī romieši to dēvēja par succinum – sulas akmeni.
Kukaiņu esamība dažos dzintara gabalos vedināja romiešus uz domu (kura vēlāk
izrādījās patiesa), ka tas kādreiz ir bijis šķidrs un tad noklājis kukaini.
Karsējot dzintaru, tas kūst.
Dzintars tiek dēvēts arī par saules
akmeni vai Baltijas zeltu un agrāk tam tiešām bijusi zelta vērtība. Dzintaram,
kas tiek pieskaitīts pie pusdārgakmeņiem, ir vairāk kā 200 krāsu variāciju – no
izteikti baltas līdz pat melnai. Dominējošie toņi ir dzeltenie, taču tie var
manīties līdz sarkaniem, brūniem, pat ziliem un zaļiem. Arī caurspīdīgums
mainās – no dzidra un pilnīgi caurspīdīga, līdz pat piena baltam un duļķainam,
ar visām iespējamām variācijām starp tiem. Šīs variācijas ir ķīmiskā sastāva,
piemaisījumu un blīvuma atšķirību sekas.
Dzintars ir izplatīts noteiktos reģionos
(piemēram, Meksikā, Dominikā, Birmā, Japānā, Aļaskā u.c.) Mēs pazīstam Baltijas
dzintaru jeb sukcinītu. Visas pasaules kopējais dzintara daudzums (aptuveni
80%) glabājas tieši Baltijas jūrā. Tās piekraste jau gadiem ir vilinājusi ar
iespēju atrast koši dzeltenus, sarkanus vai zeltaini mirdzošus, dažādu formu un
izmēru dzintara gabaliņus. Latvijā dzintaru var atrast Kurzemes piekrastē
(galvenokārt Liepājas apkaimē).
Sukcinītam raksturīgi dzelteni medaini
toņi; tā ķīmisko sastāvu raksturo augsts dzintarskābes (2-8%) saturs – tāds ir
vienīgi sukcinītam. Pasaulē bagātākās sukcinīta atradnes ir Krievijā,
Kaļiņingradas apgabalā, to atrod Polijas piekrastē, Ukrainā, Latvijas un
Lietuvas piekrastē. Mūsu dzintarā valdošie ir dzeltenie toņi, kas pāriet gan
sārtā, gan brūnā, gan zilā un zaļā nokrāsā.