Gemmoterapija ir ārstniecības metode, kas izmanto augu pumpurus, jaunus dzinumus un meristēmas audus, lai gatavotu ekstraktus vai tinktūras. Tā radusies Eiropā 20. gadsimta sākumā, Francijā un Beļģijā, un tiek uzskatīta par fitoterapijas atzaru, koncentrējoties uz augu agrīnās attīstības stadijām. Atšķirībā no tradicionālās fitoterapijas, kas izmanto lapas, ziedus un saknes, gemmoterapija mēģina izmantot pumpuros koncentrētās bioaktīvās vielas, fitohormonus un vitamīnus, kas augu attīstībā nodrošina augšanu un diferencēšanos. Šī specializācija bieži tiek pasniegta kā īpaša priekšrocība, taču jāņem vērā, ka cilvēka organismā šīs vielas neuzvedas tāpat kā auga šūnās.

Vērtējot gemmoterapiju kritiski, ir svarīgi atdalīt novērojumu no interpretācijas. Pumpuri satur flavonoīdus, vitamīnus, aminoskābes un fitohormonus, kas var nodrošināt vieglu tonizējošu vai uzturvielu efektu. Tomēr apgalvojumi par šūnu līmeņa atjaunošanu vai universālu organisma stimulāciju nav pierādīti. Bioloģiski mehānismi, kas darbojas pumpuros, cilvēka šūnās vienkārši neeksistē. Tāpēc secinājumi par “dzīvības spēku” vai “meristēmu potenciālu” ir metaforiski, nevis zinātniski pamatoti.

Gemmoterapijas literatūrā bieži tiek uzsvērta tās atšķirība no fitoterapijas un homeopātijas. Tomēr faktiski tā pārņem daļu homeopātijas pieejas, izmantojot koncentrētus ekstraktus, mazās devās, bieži ar mājas pagatavošanas iespējām, un balstoties uz novērojumiem vairāk nekā uz klīniskajiem pētījumiem. Šī sakarība nenozīmē, ka gemmoterapija ir bezjēdzīga, tā satur bioaktīvas vielas, kuru darbība ir reāla, bet ļauj saprast, ka liela daļa populāro apgalvojumu ir interpretācija, ne pierādīts efekts.

Praktiski tinktūras tiek gatavotas ar spirta un glicerīna maisījumu, un ieteicamās devas var ietekmēt asins recēšanu, hormonus vai citus fizioloģiskus procesus. Kontrindikācijas ietver grūtniecību, hormonatkarīgos audzējus, antikoagulantu lietošanu un bērnus līdz sešu gadu vecumam. Tas uzreiz parāda, ka, neraugoties uz stāstiem par “dabisku” iedarbību, tinktūras darbojas kā farmakoloģisks produkts ar devām, absorbējamību un potenciālām blakusparādībām.

Kritisks skatījums uz gemmoterapiju ļauj saglabāt skaidru robežu starp pierādīto efektu un interpretāciju. Pumpuru ekstrakti var dot vieglu tonizējošu un uzturvielu efektu, bet populārie stāsti par šūnu līmeņa atjaunošanu, universālu organisma stimulāciju vai dzīvības spēku pumpuros nav pierādīti.

Terminoloģiska piezīme. Šajā tekstā termins “gemmoterapija” tiek lietots medicīniskajā un botāniskajā nozīmē, apzīmējot augu pumpuru un dzinumu izmantošanu. To nevajadzētu jaukt ar litoterapijas praksēm, kur ar šādu terminu apzīmē darbu ar dārgakmeņiem vai juveliermateriāliem.