Daudzu tautu tradīcijās ārstniecības augu ievākšana tika cieši saistīta ar Mēness cikliem. Šī pieeja balstījās ne tikai senajās zināšanās, bet arī dabas novērojumos, kas gadsimtu gaitā nostiprinājušies kā rituāli un praktiskas vadlīnijas. Mēness ritējums ietekmē ūdens kustību, tāpēc tika uzskatīts, ka tas ietekmē arī sulu plūsmu augos, līdzīgi kā paisumu un bēgumu jūrās.

Kad Mēness atrodas augošā fāzē – no jauna līdz pilnmēnesim – augos pieaug enerģija, un spēks koncentrējas virszemes daļās. Šajā laikā tradicionāli ievāc ziedus, lapas un stublājus un sēklas, jo tic, ka tajos aktīvo vielu koncentrācija ir visaugstākā. Savukārt, pilnmēness ir brīdis, kad augi esot "pilni spēka", tomēr daļa ļaužu izvairās no vākšanas tieši pilnmēness laikā, baidoties, ka augi būs pārāk mitri vai pārbagāti ar vielām.

Dilstošā Mēness fāzē, kad Mēness sarūk no pilna līdz tukšam, spēks it kā virzās lejup – uz saknēm. Šī fāze tiek uzskatīta par vispiemērotāko laiku sakņu un mizu ievākšanai. Savukārt, kad Mēness debesīs nav redzams (Jauns Mēness), tautas tradīcijās bieži tika uzskatīts par klusuma un pārmaiņu laiku, kad no ievākšanas atturējās, dodot priekšroku atpūtai un sagatavošanās darbiem.

Vēl niansētāka pieeja nāk no astroloģiskām tradīcijām, kur uzmanība tiek pievērsta ne vien fāzēm, bet arī tam, kurā zodiaka zīmē atrodas Mēness. Piemēram, zemes zīmēs (Vērsis, Jaunava, Mežāzis) ieteicams vākt saknes, jo šīs dienas tiek saistītas ar stabilitāti un auglību. Uguns zīmes (Auns, Lauva, Strēlnieks) saistās ar spēku un enerģiju, tādēļ piemērotas virszemes augu daļu ievākšanai. Ūdens zīmes (Vēzis, Skorpions, Zivis) tradicionāli piemērotas ikdienas tēju augiem, bet gaisa zīmes (Dvīņi, Svari, Ūdensvīrs) – ziediem un lapām.

Lai gan zinātne šobrīd nav pilnībā apstiprinājusi šo pieeju efektivitāti, daži pētījumi par sulu cirkulāciju un mitruma līmeni augos norāda uz iespējamu saistību ar Mēness fāzēm. Taču vēl nozīmīgāks par to var būt pats ievākšanas rituāls – cieņas, uzmanības un saiknes ar dabu izpausme, kurā cilvēks kļūst par daļu no lielāka ritma. Šī apzinātā pieeja palīdz ievērot sezonālo līdzsvaru un saglabāt senču zināšanas dzīvas arī mūsdienu pasaulē.