Bioloģiskais apraksts
Klinšu
kaulenes augs sasniedz vidēji 30cm augstumu, sānu dzinumi sniedzas līdz pat
1,5m plašumā un tie paliek virs zemes. Augam ir taisns stublājs. Lapas krokotas
ar rupjiem matiņiem. Pie stublāja lapas stiprinās uz iegareniem kātiņiem.. Auga
ziediņi maziņi un balti, atrodas auga virspusē, vidēji no 3-10 ziediem. Augļu
krāsa var būt no spilgti sarkanas līdz oranžai. Katrā no tām ir paliela izmēra
kauls. Augļa garša ir līdzīga granātābola garšai. Augļi nobriest jūlijā- augustā
un ievākt tos var līdz septembra beigām, pēc tam tiek zaudētas ārstnieciskās
īpašības.
Ievākšana un apstrāde
Augu
var ievākt visu vai arī tikai augļus un lapas. Augs ir samērā bieži sastopams,
taču nepostiet audzes pilnībā, atstājiet vidēji 30%, lai tās spētu atjaunoties.
Augus ievāc ziedēšanas laikā, saknes rudenī. Ievāktais augs ir derīgs 1 gadu,
saknes 2 gadus. Saknes pirms žāvēšanas tiek noskalotas, tekošā, aukstā ūdenī.
Ieteicams žāvēt žāvētājos pie 45-50C temperatūras. Kaulenes augļus ievāc sausos
laika apstākļos, neizmantojot palīgierīces un krauj nelielās kārbiņās- lai tās
ar svaru viena otra nebojātu. Žāvē žāvētājos 45-50C temperatūrā.
Ķīmiskais sastāvs
Kaulenes lapas satur ievērojamu daudzumu miecvielu un alkaloīdus, kā arī mikroelementus, piemēram, cinku, varu, dzelzi un mangānu. Augļi ir bagāti ar askorbīnskābi, pektīnvielām, miecvielām un cukuriem, tai skaitā glikozi un fruktozi. Tajos atrodamas arī organiskās skābes, flavonoīdi, fitoncīdi un tokoferols, kas kopā veido auga kompleksu ķīmisko sastāvu un nodrošina tā vērtīgās ārstnieciskās īpašības.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Kaulenei piemīt vairākas farmakoloģiski nozīmīgas īpašības. Auga lapas un augļi rada pretiekaisuma, pretmikrobu, diurētisku un sviedrējošu iedarbību, kā arī vieglu temperatūras pazemināšanas efektu. Auga bioloģiski aktīvās vielas- flavonoīdi, miecvielas, alkaloīdi un vitamīni, īpaši C vitamīns, veicina organisma vielmaiņas un asinsvadu sistēmas atbalstu, uzlabo urīna izvadi un palīdz izvadīt toksiskas vielas. Augļos esošās organiskās skābes un pektīnvielas papildus veicina gremošanas trakta darbību, savukārt, fitoncīdi pastiprina auga pretmikrobu īpašības.Tautas medicīna
Tautas medicīnā kaulene ir plaši izmantota dažādos reģionos, īpaši Sibīrijā un Austrumeiropā, kur auga lapas, saknes un augļi kalpoja gan kā profilaktisks, gan terapeitisks līdzeklis. No lapām un saknēm gatavo novārījumus un ūdens izvilkumus, kas tradicionāli izmantoti nieru un urīna ceļu stiprināšanai, kā arī organisma attīrīšanai no toksīniem. Augļu sula tiek pielietota, lai mazinātu holesterīna līmeni, atbalstītu asinsvadus un uzlabotu vielmaiņu.Kaulenes lapu novārījumus tautas medicīnā lietoja kuņģa un zarnu trakta kaites, podagras un vieglu anēmiju ārstēšanā, kā arī saaukstēšanās profilaksē. Ārīgai lietošanai lapu un sakņu novārījumus izmantoja kompresēs pret reimatiskām sāpēm vai ādas iekaisumiem, savukārt, matus un galvas ādu skalojot ar lapu novārījumu, tradicionāli mēģināja mazināt dažādas galvas un matu saslimšanas.
Augs saglabā nozīmi kā spēcīgs C vitamīna avots, kas nodrošina uztura papildinājumu un palīdz novērst avitaminozi. Tāpat dzērieni un tējas no kaulenes lapām tiek izmantoti, lai atbalstītu urīna izvadi un diurētiskās funkcijas, kas tradicionāli tika uzskatīts par veidu, kā palīdzēt nieru un urīnpūšļa veselībai.