Bioloģiskais apraksts
Lācene
ir daudzgadīgs augs vidēji 20-30 cm augs. Tam ir garas un ložņājošas saknes.
Lapas izkārtotas pamīšus uz gara kāta, ieapaļas vai daivainas.
Ziedi
baltā krāsā, līdz 3 cm diametrā, pa vienam katra stublāja galā. Auglis
sākotnēji ir bāli zaļš, tad tas kļūst sārts un lēnām pāriet zeltaini dzeltenā
nokrāsā, tad tas ir gatavs. Ja tas pārgatavojas, tas kļūst atkal bāls un
negaršīgs. Augs sāk ziedēt maijā- jūnijā un ienākas jūlijā. Drīkst vākt arī
sārtus augļus un nogatavināt tos mājas apstākļos.
Šī
oga visbiežāk ir sastopama polu tuvumā, kur klimats ir ievērojami aukstāks, pie
mums tā ir palikusi, kā mantojums no pēc ledus laikmeta.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskos
nolūkos tiek izmantotas visas šī auga daļas (lapas, ziedi, ogas un saknes).
Ārstnieciska preparāta izgatavošanai ziedus, lapas un stublājus ievāc
ziedēšanas laikā, saknes- parasti rudenī un žāvē ēnainā, labi vēdināmā vietā.
Iegūtās drogas uzglabā auduma maisos, istabas temperatūrā, neļaujot tiem
saskarties ar mitrumu.
Lācenes augļus ievāc jūlijā- augustā, kad ogas sāk dzeltēt. Vai ogas gatavas noteikt ir pavisam vienkārši, ja tās atdalās no ziedkājiņas, tad tās ir nogatavojušās. Lācenes ir jāievāc nelielos traukos, jo uzkrāmējot tām lielāku svaru virsū, no tām sāks izdalīties sula.
Ķīmiskais sastāvs
Lācenes ogās konstatēti ogļhidrāti un tiem radniecīgi savienojumi, mono- un seskviterpenoīdi, karotinoīdi, fenola savienojumi un to atvasinājumi, tostarp fenolkarbonskābes. Tāpat sastopami kumarīni, slāpekli saturoši savienojumi, heterocikliskie skābekli saturošie savienojumi, organiskās skābes, alifātiskie savienojumi, spirti, aldehīdi, ketoni un augstākās taukskābes.Sēklās konstatēti arī dažādi acikliskie savienojumi.
Augļos ir ievērojams daudzums provitamīna A (karotinoīdi), kā arī C un E vitamīns. Tie satur arī pektīnvielas, miecvielas, fitoncīdus un minerālvielas — kalciju, magniju, silīciju, hromu, varu, nātriju un citas. Augļos atrodas arī dabīgās krāsvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Lācenes ārstnieciskās īpašības saistās ar tās bagāto ķīmisko sastāvu. Augļiem piemīt pretiekaisuma, pretmikrobu, pret cingas, kā arī viegli drudzi mazinošas un sviedrējošas īpašības. Dažos avotos minēta arī spazmolītiska iedarbība.Lapām piemīt savelkošas, asins apturošas, urīna dzenošas, sviedrējošas, brūču dziedējošas un pretiekaisuma īpašības. Tautas medicīnā tām piedēvē arī piena dzenošu iedarbību.
Eksperimentāli pierādīts, ka ūdens-spirta ekstrakts no lapām un ogām rada izteiktu antioksidatīvu aktivitāti. Šī iedarbība saistīta ar polifenoliem, flavonoīdiem un citiem bioloģiski aktīviem savienojumiem, kas spēj neitralizēt brīvos radikāļus un samazināt oksidatīvo stresu organismā.
Pētījumos konstatēts, ka lācenes bioaktīvie savienojumi var izrādīt arī kardioprotektīvu un vielmaiņu regulējošu potenciālu. Antioksidanti un polifenoli var labvēlīgi ietekmēt asinsvadu stāvokli un samazināt oksidatīvos procesus, kas saistīti ar aterosklerozes attīstību.
Sēklu eļļai arī piemīt vairākas bioloģiski nozīmīgas īpašības. Tā satur polinepiesātinātās taukskābes, karotinoīdus un tokoferolus, kas nodrošina izteiktu antioksidatīvu iedarbību un var būt nozīmīgi ādas aizsardzībā un reģenerācijas procesos.
Dažos eksperimentālos pētījumos konstatēts, ka lācenes polifenoli un ellagīnskābes savienojumi var radīt arī potenciālu šūnu aizsargājošu iedarbību, kas tiek pētīta saistībā ar dažādu hronisku slimību profilaksi.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā lāceni izmanto ļoti plaši, un tās pielietojuma saraksts ir patiešām plašs. Dziednieciskam nolūkam un dažādu preparātu pagatavošanai izmanto gandrīz visas auga daļas (lapas, ziedus, augļus un saknes).Ziemeļu reģionos jau izsens lācenes izmanto sviedru dzenošo īpašību dēļ, saaukstēšanās un gripas gadījumos, kā arī kā līdzekli pret C vitamīna trūkumu.
Lācenes lapām piedēvē savelkošas, brūču dziedējošas, pretiekaisuma, urīna dzenošas un asins apturošas īpašības. Lapu novārījumu tautas medicīnā izmanto kā diurētisku līdzekli tūsku, cistīta, caurejas un dažādu vielmaiņas traucējumu gadījumos.
Lapu uzlējumu lieto kā pretiekaisuma un brūču dziedējošu līdzekli, kā arī izmanto diarejas ārstēšanai.
Saknes un lapas tautas medicīnā izmanto kā urīndzenošu līdzekli, kā arī dažādu vielmaiņas traucējumu, saaukstēšanās un nieru darbības problēmu gadījumos.
Dažas ziemeļu tautas agrāk lācenes lapas lika tieši uz brūcēm, lai palīdzētu apturēt asiņošanu un veicinātu brūču dzīšanu. Tās izmantoja arī apdegumu un dažādu ādas problēmu novēršanai.
Svaigas vai atmiekšķētas, žāvētas lapas liek uz brūcēm un abscesiem, lai veicinātu to dzīšanu.
Lācenes augļu un lapu uzlējumus tautas medicīnā izmanto kuņģa un zarnu darbības traucējumu gadījumos, īpaši ja ir pazemināts kuņģa sulas skābums.
Lācenes augļiem piedēvē pretmikrobu, sviedru dzenošas, spazmolītiskas un urīna dzenošas īpašības. Tos izmanto arī avitaminozes un hipovitaminozes gadījumos, kā arī kā mitrinošu un remdinošu līdzekli saaukstēšanās laikā. Kopā ar medu tās mēdz lietot novājināta organisma stiprināšanai.
Ar lācenes ogu sulu tautas medicīnā apstrādā dažādas ādas problēmu skartās vietas.
Auga uzlējumus izmanto arī podagras, vielmaiņas traucējumu un nierakmeņu gadījumos.
Lācene satur ievērojamu daudzumu kālija, tāpēc to uzturā mēdz ieteikt lietot sirds un asinsvadu sistēmas veselības uzturēšanai.
Lācenes preparāti tautas medicīnā tiek izmantoti arī kā savelkošs līdzeklis kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumu gadījumos.
Lācene ir arī tokoferola (E vitamīna) avots, kas ir nozīmīgs normālai organisma darbībai, tostarp grūtniecības laikā.
Praktiski visas lācenes auga daļas tiek izmantotas arī mājas kosmētikā. Ar lapu uzlējumu skalo matus, lai tos stiprinātu un mazinātu blaugznas. Augļus un to sulu izmanto sejas maskām taukainai ādai, kā arī ādas tonusa uzlabošanai.