Bioloģiskais apraksts
Spradzene ir daudzgadīgs augs, augumā 10-20cm. Raksturīga vairošanās ar garu, ložņājošu dzinumu palīdzību- ūsām. Lapas izvietotas saknes rozetē, trīskāršas, dziļi šķeltas, ar pārī izvietotām pielapēm. Visas 3 lapiņas zobotas, ovālas (2,5-4cm garas un 1,5-2,5cm platas), sēdošas uz īsiem lapu kātiem., augšpusē lapas stipri zaļas, apakšpusē samtaini pelēkas no apmatojuma.
Ziediņi pareizi, divdzimuma, pieclapu, līdz 2cm diametrā. 2-4 ziedi izvietoti garu, stāvu ziedkātu galos. Ziedi balti. Augļi- riekstiņi, kas ieauguši stipri izaugušā, sarkanīgi, gaļīgā mīkstumā- ogas imitācija. Auglis ēdams, salds, grūti atdalāms no ziedgultnes. Plūcot nost augli, tas plīst kopā ar kauslapām un rada šim augam raksturīgu klikšķi. Zied maijā- jūlijā. Augļi nobriest jūnijā- jūlijā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskas īpašības piemīt visām auga daļām (augļi, lapas, ziedi un saknes). Lapas un ziedi tiek vākti maijā- jūnijā, augļi jūnijā- jūlijā, saknes septembrī- oktobrī vai agrā pavasarī. Augļus ievāc ar rokām agri no rīta vai vēlu vakarā, tīrot atdala kauslapas. Augļus žāvē piespiedu žāvētājos vai krāsnīs nepārsniedzot 50-55C temperatūru. Izžāvēti augļi saglabā savu krāsu- sarkanu līdz violetu, aromātu un garšu. Augļus uzglabā līdz 2 gadiem.
Lapas ievāc ziedēšanas periodā, kopā ar lapu kātiem, ne garākiem par 1cm. Lapas var žāvēt gan dabīgā veidā, gan piespiedu žāvētājā nepārsniedzot 45C temperatūru. Dabīgā veidā žāvējot tās klāj plānā slānī uz auduma un žāvē labi vēdināmā, un ēnainā vietā.
Izžāvētu drogu uzglabā vēdināmā tarā ne ilgāk par 12 mēnešiem.
Sakneņus un saknes rok rudenī, cenšoties tās nebojāt, attīra no augsnes, atdala sīkās saknītes un skalo aukstā, tekošā ūdenī. Žāvēšanu veic piespiedu žāvētājos vai svaigā gaisā, ēnā. Saknes uzglabā papīra vai stikla tarā līdz 3 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Spradzene ir vērtīgs augs ar bagātu un daudzveidīgu ķīmisko sastāvu. Auga saknenī un lapās konstatētas miecvielas, kā arī flavonoīdi, no kuriem nozīmīgākais ir rutīns. Lapas satur arī dažādus fenola savienojumus un organiskās skābes.
Augļos sastopami cukuri, askorbīnskābe (C vitamīns), folijskābe, kā arī organiskās skābes- citronskābe, salicilskābe un hinīnskābe. Tajos konstatētas arī pektīnvielas, šķiedrvielas, ēteriskās eļļas un fitoncīdi.
Spradzeņu augļi satur arī antociānu savienojumus, tostarp pelargonidīna-3-galaktozīdu un cianidīna-3-glikozīdu, kas piedalās augļu krāsas veidošanā un ir nozīmīgi antioksidanti.
Augļos atrodams arī plašs minerālvielu un mikroelementu klāsts, piemēram, dzelzs, kobalts, kalcijs, fosfors, varš, mangāns, cinks, hroms, bors, molibdēns un vanādijs.
Papildus literatūrā minēts, ka spradzenes augļos sastopami arī flavonoīdi, fenolskābes un dažādi aromātiskie savienojumi, kas veido augļa raksturīgo smaržu un piedalās antioksidatīvajos procesos.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Spradzenes augļi iedarbojas labvēlīgi uz gremošanas procesiem un var veicināt vielmaiņas procesus, tiem piemīt viegls caurejas veicinošs efekts. Lapām piemīt brūču dziedējošas īpašības, kā arī tās var labvēlīgi ietekmēt vielmaiņas procesus un veicināt urīnskābes un citu vielmaiņas produktu izvadīšanu no organisma. Lapas ir labs vitamīnu, mikro un makro elementu avots.Augļu un lapu nostādinājumam piemīt urīndzenošas īpašības, kas saistītas ar augos esošo kāliju un organiskajām skābēm. Augļu sulai, novārījumam un nostādinājumam piemīt sviedru dzenošas, pretiekaisuma, antiseptiskas un vieglas caureju veicinošas īpašības. Saknenis un auga lapas rada pretiekaisuma, asiņošanu apturošu, urīna dzenošu, savelkošu un brūču dziedējošu iedarbību.
Tautas medicīna
Antīkajā medicīnā spradzenes augļus uzskatīja par meža zemenes varietāti. Un tās lietoja kā vērtīgu diētisku un organisma stiprinošu līdzekli. Dažādu tautu medicīnā arī šodien izmanto spradzeni. Tibetas tautas medicīnā spradzeni tradicionāli lieto pret novecošanos, kā jaunību saglabājošu līdzekli un cilvēka dzīves pagarinātāju.Lapas un augļus svaigā un žāvētā veidā izmanto tautas medicīnā artrozes, artrīta, žultsakmeņu un urīnakmeņu slimības, anēmijas, kā arī kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumos.
Urīnpūšļa akmeņu slimības gadījumā izmanto tēju no spradzenes lapām. Lapu novārījumu lieto arī kašķa ārstēšanai. Tautas medicīnā svaigus un žāvētus augļus, sulu un sakneņus plaši lieto aknu slimību gadījumos (akūts un hronisks holecistīts, dzeltenā kaite, hronisks hepatīts, žultsakmeņu slimība), kā arī gremošanas trakta traucējumu gadījumos (hronisks gastrīts, kolīts, enterokolīts, hemoroīdi u.c.), mazasinības, vispārēja vājuma, plaušu slimību, asinsvadu sklerozes, hipertoniskās slimības, cistīta, dzemdes asiņošanas un cukura diabēta gadījumos.
Tautas medicīnā augļus lieto arī aterosklerozes, podagras, liesas slimību un nierakmeņu slimības gadījumā. Dažos tautas medicīnas avotos minēta arī to izmantošana kā pret helmintu līdzekli. Lapu nostādinājumu lieto bronhiālās astmas, ādas izsitumu novēršanai un menstruālā cikla regulēšanai.
Lapu nostādinājumu lieto klizmu veidā, apmazgāšanai, vannu, komprešu un aplikāciju veidā, lai ārstētu hemoroīdus, dažādas asiņojošas brūces un čūlas. Mutes dobuma skalošanai to izmanto stomatīta, angīnas un laringīta ārstēšanā.
Svaigas un žāvētas, iztvaicētas lapas liek uz strutojošām brūcēm un čūlām, lai tās attīrītu un veicinātu dzīšanu. Lapu nostādinājums, kā arī paši augļi tiek izmantoti mājas kosmētikā, lai uzlabotu sejas ādas stāvokli, balinātu un stiprinātu to.
Augļus un lapas lieto arī gadījumos, kad novērojama pastiprināta svīšana nakts laikā.