Bioloģiskais apraksts
Melnā
vistene- mūžzaļš un ložņājošs krūmājs. Reti kad augstāks par 1m. Sānu dzinumi
nereti garāki par 1,2m, zaļi un pārklāti iesarkaniem dziedzermatiņiem. Lapas
dzeltenīgi zaļas, apakšpusē rūsganas ar ielocītām maliņām vidēji 5mm garas un
līdz 20mm platas. Zied maijā un jūnijās. Auģli nelieli līdz 5mm, ienākas
augustā un septembrī.
Ievākšana un apstrāde
Virszemes
daļu sagatavo žāvēšanai, ziedēšanas laikā, augļus septembrī. Žāvē labi
vēdināmās telpās vai specializētās žāviekārtās. Augu žāvē nepārsniedzot <40C, augļus <50C.
Ķīmiskais sastāvs
Vistenes sastāvā ir triterpenoīdi (ursolskābe un empetrīns). Augļos ir atrasti ogļhidrāti (glikoze, arabinoze, fruktoze un saharoze), ēteriskās eļļas, triterpēnu saponīni, kumarīni, fenola savienojumi (tostarp ellagīnskābe), miecvielas, flavonoīdi (kvercetīns, kaempferols, rutīns), antociāni, taukainās eļļas un vasks.
Jaunajos dzinumos un lapās atrasti alkaloīdi, C vitamīns, fenolkarbonskābes, kumarīni, miecvielas, flavonoīdi, mikroelementi (mangāns), cukuri, ēteriskās eļļas u.c.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Melnās vistenes virszemes ūdens uzlējumam piemīt antihipoksiskas un pret drudža īpašības. Vistenes preparāti iedarbojas nomierinoši, hipotensīvi, fitoncīdi, žults dzenoši un urīna dzenoši. Melnās vistenes ogās un lapās esošie flavonoīdi, antociāni un triterpenoīdi nodrošina arī izteiktu antioksidatīvu aktivitāti, kas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus un aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa. Turklāt, šie savienojumi sniedz neiroprotektīvu efektu, aizsargājot nervu šūnas no hipoksijas un oksidatīvā bojājuma, kas papildina auga izmantošanu nervu sistēmas traucējumu un epilepsijas gadījumos. Fenola savienojumi, flavonoīdi un triterpenoīdi nodrošina arī pretiekaisuma un antibakteriālu efektu.Melnā vistene tiek lietota nervu sistēmas traumu un perifērisko paralīžu ārstēšanā, hipertonijas, galvas sāpju, aknu un nieru slimību gadījumā. Preparāti darbojas arī kā sedatīvs līdzeklis hroniska noguruma sindroma ārstēšanā. Vistenes ekstrakti uzlabo redzi un mazina acu nogurumu, ko rada ilgstošs darbs mākslīgā apgaismojumā.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā melno visteni plaši lieto, lai atbrīvotos no galvas sāpēm, noguruma, pārslodzes, bezmiega un vielmaiņas traucējumiem. Augu izmanto arī tūsku mazināšanai, urīna izdales problēmu ārstēšanai, paralīzēm, krampjiem, nervu sistēmas bojājumiem, gastrīta, diarejas, kolītu un hipertonijas gadījumos, īpaši ja stāvokļi saistīti ar nervu sistēmas darbību.Ziemeļu tautu medicīnā vistenes ogas kalpo kā vitamīnu avots ziemas periodā, palīdz cingas profilaksē un organisma stiprināšanā. Tautas prakse izmanto arī augļu un lapu novārījumus aknu un nieru iekaisumu, ādas izsitumu, čūlu un brūču ārstēšanai. Svaigi vai žāvēti augļi un lapas tiek pielietoti noguruma mazināšanai, spēka atjaunošanai pēc slimībām un drudža samazināšanai.
Lapu novārījumus izmanto matu stiprināšanai un ādas attīrīšanai, kā arī dažādos maisījumos kā pamatelementu nieru un aknu slimību terapijā. Melnās vistenes preparāti atbalsta organisma funkcijas un darbojas kā vispārējs stiprinošs līdzeklis.