Bioloģiskais apraksts

Zilene ir neliels, stipri sazarots krūmājs augumā no 30-100cm. Stublāji stāvi, noapaļoti. Miza brūni sārta. Lapas kseromorfas uzbūves, apgriezti olformas vai eliptiskas uz īsiem lapu kātiņiem, augšpusē tumši zaļas, apakšpusē zilganas ar biezu vaska aplikumu. Ziedi ir divdzimuma, pareizi, 5-6mm gari, novietoti lapu pazarēs. Ziediņi balti vai maigi rozā. Auglis zila oga, ar zilganu atblāzmu un zaļganu mīkstumu, 8-10mm diametrā. Vairojas pamatā ar sēklu palīdzību. Zied maijā- jūnijā.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam pamatā izmanto zilenes ogas. Tās ievāc sausā un saulainā laikā, ieteicams, vākt bez palīgierīcēm. Ogas nevar uzglabāt ilgi, jo tās viegli saplok un sarūgst. Žāvēšanai ievāc nobriedušas ogas, tās attīra, skalo ar aukstu ūdeni, izklāj plānā slānī uz sieta un žāvē žāvskapī vai krāsnī nepārsniedzot 50C temperatūru. Žāvējot ogas nepieciešams, tās laiku pa laikam apmaisīt. Žāvētas ogas derīgas 1 gadu.

Zilenes lapas ievāc auga ziedēšanas laikā. Tās žāvē iekārtas ēnā, iepriekš tās apvītinot saulē minūtes 30. Žāvētas lapas derīgas 2-3 gadus.

Ķīmiskais sastāvs

Zilenes ķīmiskais sastāvs ir labi izpētīts. Augs ir bagāts ar bioloģiski aktīvajām vielām: dzinumi satur triterpenoīdus (oleīnskābe un ursulskābe), steroīdus ( beta sitosterīnu, beta D glikozīda sitosterīnu), flavonoīdus (3- galaktozīda kvercetīnu); lapas- flavonoīdus (3- glikoronīda kvercetīnu) un augstākos alifātiskos ogļūdeņražus (heptadekānu, nonadekānu, trikozānu, tetrakozānu, heptakozānu u.c.). Ievērojami bagātāki ir zilenes augļi ar aktīvajām vielām, tajos ir fenolkarbonskābes un tās atvasinājumi (protokatehīnskābe un ceriņskābe, vakciuligīns A un B), flavonoīdi (kvercetīns, mirecitīns, rutīns, hiperīns, izokvercetīns, mirecitīns u.c.), katehīni (epikatehīni, epigallokatehīni), antociāni (delfinidīns, malvidīns u.c.), organiskās skābes (ābolskābe, benzoskābe, citronskābe). Ogas satur arī cukuru, vitamīnus (C, PP), karotīnu, miecvielas un krāsvielas, dzelzs un mangāna savienojumus. Auga lapās ir atrastas arī miecvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Zilenes ogas satur plašu bioaktīvo vielu spektru- antociānus, flavonoīdus, katehīnus, fenolkarbonskābes, organiskās skābes un vitamīnus (A, B1, B2, C, PP, K), kā arī minerālvielas (dzelzs, mangāns), kas nodrošina vairāku orgānu sistēmu atbalstu. Ogas veicina kapilāru elastību, palīdz saglabāt asinsvadu integritāti un atbalsta sirds un asinsvadu veselību, tai skaitā vieglu antihipertensīvu iedarbību. Antioksidanti, īpaši antociāni un flavonoīdi, palīdz samazināt oksidatīvo stresu, modulēt iekaisumu un aizsargāt gremošanas orgānus no brīvo radikāļu bojājumiem.

Zilenes atbalsta gremošanas sistēmu: ogas veicina zarnu mikrofloras līdzsvaru, stimulē vieglu žultsdzenošu un urīndzenošu efektu, kā arī palīdz stabilizēt glikozes līmeni asinīs. Literatūrā norādīts, ka zilenes var būt noderīgas sākuma cukura diabēta stadijā un metabolisma atbalstam, īpaši kombinācijā ar citām uztura vielām. Augļu un lapu infūzijas rada pretiekaisuma aktivitāti, kas var palīdzēt bronhīta un vieglu gremošanas trakta iekaisumu mazināšanā.

Jaunākie pētījumi arī uzsver, ka zilenes ogas var uzlabot redzes funkcijas un acu asinsvadu veselību, pateicoties antociānu iedarbībai uz kapilāriem. Lapu ekstrakti rada savelkošas un viegli diurētiskas īpašības, un tiek izmantoti kā papildinājums tradicionālajos diabēta, hipertonijas un urīnceļu veselības atbalsta preparātos. Infūzijas un uzlējumus pasaules literatūrā pielieto arī kā vieglu pretsāpju un sviedrējošu līdzekli atbalsta terapijā.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā zilene ir pazīstama jau sen, kā pret cingas un pret dizentērijas līdzeklis. Auga zariņu un lapu novārījumu, attiecībā 1:10, tautas medicīnā pielieto sirds slimību un kolītu gadījumā.

Nostādinājumus un novārījumus dziednieki iesaka lietot diabēta, anēmijas gadījumā un vielmaiņas uzlabošanai. Zilenes lapas izmanto dažādos tēju maisījumos, lai ārstētu sirds slimības, hipertoniju, cukura diabētu un aizcietējumus. Dzinumu novārījumus pielieto, kā hipotensīvu un kardiotonisku līdzekli. Svaigas ogas un novārījumus no žāvētām ogām izmanto, kā drudzi mazinošu līdzekli, kā arī kā stiprinošu līdzekli dizentērijas, kolīta, gastrīta, pielīta, cistīta , anēmijas un kuņģa katara gadījumā, kā arī kā pret cingas un vitamīnu līdzeklis (C- avitaminozes gadījumā). Sausu ogu novārījums un svaiga augļu sula, noder drudža, anēmijas un helmintozes gadījumā. Augļu sula ir noderīga caurejas, holecistīta, aknu un aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā, tā palīdzēs arī, stiprināt veselību, pēc operācijām un smagām slimībām. Svaigas ogas noder ikdienas lietošanā kolīta, enterīta, holecistīta, pankreatīta un diabēta gadījumā.

Šo augu pielieto arī kosmetoloģijā. Zilenes augļus pielieto barojošu sejas masku sastāvā, īpaši taukainas ādas gadījumā. Ogas iedarbojas uz porām savelkoši un grumbu mazinoši, gan uz sejas, gan kakla.

Tautas dermatoloģijā zilenes lapu nostādinājumus un novārījumus komprešu veidā un skalošanai izmanto dažādu ādas slimību, roku un kāju pastiprinātas svīšanas, mitrās ekzēmas un kašķa ārstēšanai.

Nav ieteicams lietot

Zilenei nopietnas blaknes nav raksturīgas, tomēr lielos daudzumos tās ogas var izraisīt vieglu saindēšanos – slikta dūša, vemšana vai galvas sāpes. Šo efektu dažkārt saista ar to, ka ogas aug kopā ar purva vaivariņu, un augā esošās vaivariņa ēteriskās eļļas var nonākt zilenes ogās. Piesardzību pret šo augu jāievēro grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī auga preparātus nevajadzētu dot lielos daudzumos bērniem.

Lasīt par brūklenēm ->