Bioloģiskais apraksts
Zilganā kazene ir ložņājošs krūms ar guļošiem vai līdz pus otru metru pie paceltiem dzinumiem. Zilganai kazenei ir diva veida dzinumi- viengadīgie, kuri zāles tipa, kas pārklāti nelieliem dzelkšņiem un divgadīgie, kuri ir pārkoksnējušies un pārklāti cietiem dzelkšņiem. Ogas parādas tikai uz divgadīgajiem dzinumiem, pēc augļu atražošanas tie atmirst. Dabīgos apstākļos, zilganās kazenes dzinumi, izveido necaurejamu un dzeloņainu paklāju.
Zilganās kazenes lapas dalās trīs daļās, iekrāsotas gaiši zaļā krāsā. Klātas ar nelieliem matiņiem, lapas malas robotas.
Ziedi ir divdzimuma, samērā lieli 2-3cm diametrā. Tie parādās samērā vēlu un izkaisīti (zied un nozied visa perioda garumā) no jūnija līdz augustam. Tiem ir noliektas zaļas ziedkājiņas ar baltām, retāk rozīgām ziedlapiņām.
Augļi sastāv no nelielas melnas vai melni- sarkanīgas kauleņu grupas, kura ir pārklāta ar zilganu aplikumu, ar palielām, plakanām sēklām. Pēc garšas augļi skābi- saldeni, sulīgi un aromātiski. Nogatavojas haotiski no jūlija līdz septembrim, tamdēļ tās ievācamas vairākas reizes sezonā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskos nolūkos izmanto visas auga daļas. Saknes rok agrā pavasarī vai vēlā rudenī, attīra no smiltīm, rūpīgi noskalo un griež nelielos gabalos ( ~15cm) un žāvē žāvētājā. Žāvētas saknes ir derīgas 3 gadus.
Lapas ir ievācamas un žāvējamas, visas vasaras garumā, ieteicams ziedēšanas laikā. Žāvēšanu var nodrošināt dažādi- labi vēdināmās telpās, ēnainā vietā vai žāvētājā, nepārsniedzot 50C temperatūru. Žāvētas lapas nedrīkst mainīt savu krāsu un būt ar brūniem plankumiem.
Ir variants arī agrā pavasarī lapas griezt kopā ar jaunajiem dzinumiem. Žāvēšanu nodrošina labi vēdināmās telpās un ēnainā vietā. Lapas savītina, tālāk izmīca un samitrina, tad ietin audumā. Pēc diennakts, kad lapas ir fermentējušās un ieguvušas patīkamu aromātu, tās ir ātri jāizžāvē un jāliek glabāties tumšā vietā. Glabāšanu nepieciešams realizēt noslēgtā traukā.
Augļus lieto svaigus vai žāvētus. Augļus žāvēšanai ievāc saulainas dienas rītā. Neievāc negatavus, pārgatavus vai bojātus augus, tāpēc tos šķiro un ieteicams arī atbrīvo no augļa ziedkājiņas. Augļus sākotnēji žāvē saulē, tālāk žāvē žāvētājā 50-55C temperatūrā sākumā un pabeidz žāvēšanu 45-50C temperatūrā. Kā alternatīvu var izmantot regulējamu cepeškrāsni, sākot žāvēšanu 30-40C temperatūrā un beidzot 50C temperatūrā. Žāvētu augļu un lapu derīguma termiņš ir viens gads.
Ķīmiskais sastāvs
Visu kazeņu ģints augļi ir ēdami. Tajos ir ievērojams vērtīgo vielu skaits. Kaloriju saturs uz 100gr ir 31-36kkal (atkarīgs no sugas). Kazenēs nav tauku, olbaltumvielas 1.5-2g, bet ogļhidrātu 4.4-7.4g. Kazene apmēram 88% sastāv no ūdens, tāpēc tā labi veldzē slāpes (noder esot mežā). Turklāt tajā ir līdz 10% cukuru (pamatā glikoze un fruktoze). Tāpat tajā ir arī organiskās skābes, šķiedrvielas un apmēram 0.7% sveķi.
Kazeņu augļi ir bagāti ar vitamīniem un makro un mikroelementiem. 100gr ogu ir 21mg nātrija, 30mg kalcija, 29mg magnija, 1mg dzelzs, 32mg fosfora un nelielos daudzumos mangāna, vara, hroma, niķeļa u.c.
100gr augļos atrasts līdz 2mg B vitamīna, 48mg C vitamīna, 0.1mg karotīna, 0.3mg E vitamīna un 0.5mg K vitamīna. Turklāt kazeņu ogas ir vērtīgs miecvielu avots.
Kazeņu lapas arī ir miecvielu bagātas (līdz 14%), inositola un
C vitamīna. Tajās ir arī organiskās skābes, flavonoīdu un ēterisko eļļu. Saknēs
ir ēteriskās eļļas, sveķvielas, tanīns, ciete un miecvielas. Kazeņu sēklās ir
līdz 12% augu tauku.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Zilgana kazene ir Rubus dzimtas augs, kura augļi, lapas un citas virszemes daļas satur plašu bioloģiski aktīvu vielu spektru, kas saistīts ar mīkstu pretiekaisuma, antioksidantu un gremošanas atbalsta darbību. Augļos dominējošās ķīmiskās grupas ir organiskās skābes (piem., citronskābe, ābolskābe), flavonoīdi, antociāni un miecvielas, kā arī C vitamīns un K vitamīna (fillohinona) pirmstadijas savienojumi. Šie fitoķīmiskie komponenti pasaules literatūrā tiek pētīti kā dabiskie antioksidanti un polifenoli, kas var mazināt oksidatīvo stresu un veicināt gremošanas trakta funkciju līdzsvarošanu.Turklāt, flavonoīdi un miecvielas savienojumi var darboties kā viegli savelkoši faktori gremošanas traktā un mutes dobuma gļotādā, kas tradicionāli tiek saistīts ar kuņģa, zarnu un mutes dobuma slimību simptomu atvieglošanu. Antociānu grupas savienojumi, kas ir raksturīgi Rubus sugām, pasaules pētījumos rada spēju mijiedarboties ar dažādu mikroorganismu virsmām, kas var veicināt to bojāeju urīnceļu iekaisuma kontekstā, lai gan tie nav daļa no oficiālām terapeitiskām indikācijām.
Daži zinātniski novērojumi attiecas arī uz flavonoīdu un polifenolu potenciālu kapilāru stabilizācijā un kā vieglu antioksidantu līdzekli asinsvadu veselības atbalstam, tomēr šīs iedarbības, galvenokārt, tiek dokumentētas laboratorijas līmenī vai fitokosmētikas pētījumos, nevis kā klīniski validētas zāļu indikācijas.
Farmakoloģiskajā literatūrā zilganās kazenes komponentus bieži salīdzina ar citām Rubus sugām, kur plašāk ir pētītas fermentatīvas iedarbības, antioksidanta potenciāls un fitoķīmiskā aktivitāte. Savukārt, konkrētu farmakoloģisku indikāciju, kas atbilstu oficiālai medicīnai, zinātniski validēti dati nav plaši pieejami, un auga izmantošana netiek iekļauta standarta farmakopejās kā primārs ārstniecības līdzeklis.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā zilgano kazeni izmanto plaši un daudzveidīgi, nereti balstoties uz empīrisku pieredzi un gadsimtu tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē. Augļu un lapu novārījumus tradicionāli lieto, lai atvieglotu simptomus saaukstēšanās un gripas periodos, mazinātu iekaisumus un veicinātu temperatūras pazemināšanos, it īpaši kombinācijā ar citām augu tējas formām. Šādas prakses pastāv plaši gan Eiropā, gan Centrālajā un Austrumeiropā, kur kazene aug dabīgi un ir viegli pieejama.Dzērieni no kazenes ogām tiek izmantoti arī, lai atbalstītu normālu urīna izvadi, gan saaukstēšanās gadījumos, gan pēc ilgstošas fiziskas slodzes, jo ogas tradicionāli tiek uzskatītas par līdzekli, kas “atsvaidzina” un palīdz organismam atbrīvoties no liekā šķidruma. Šādas lietošanas praksēs ir iesaistīti gan svaigi augļi, gan to sula, kā arī lapu ekstrakti.
Lapu un sakņu novārījumi tautas medicīnā tiek pielietoti arī gremošanas trakta atbalstam, īpaši vieglu īslaicīgu diareju vai zarnu diskomforta gadījumos, kur tiek meklēts savelkošs un atbalstošs efekts. Ārējā lietošana, piemēram, mutes skalojumi ar lapu novārījumu vai kompreses uz ādas, ir zināma prakse dažās tautas tradīcijās, jo tanīni un flavonoīdi no auga var radīt savelkošu efektu uz gļotādām vai ādas virsmām.
Empīriski arvien sastopami apraksti par kazenes izmantošanu kā nomierinošu līdzekli stresa, trauksmes vai miega traucējumu gadījumos.